EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
4<br />
izmantotas <strong>darba</strong>spēka pieprasījuma prognozes un atziņas no <strong>darba</strong> tirgus un izglītības<br />
pieprasījuma pētījumiem, kas Latvijā tiek veikti regulāri. Detalizētu priekšstatu <strong>par</strong><br />
<strong>darba</strong>spēka atbilstību <strong>darba</strong> <strong>tirgum</strong> sniedz 2007. gadā publicētie 13 Labklājības<br />
ministrijas <strong>darba</strong> tirgus pētījumi.<br />
Šajā ekspertīzē izmantoti oficiālie statistiskas un iepriekš veiktu analīžu dati <strong>par</strong><br />
<strong>darba</strong>spēka pieprasījumu un piedāvājumu. Darbaspēka (<strong>darbinieku</strong>) atbilstība <strong>darba</strong><br />
<strong>tirgum</strong> pēc izglītības vērtēta ne tik daudz pēc formālas, kvantitatīvas pieprasījuma un<br />
piedāvājuma atbilstības, cik pēc kvalitatīvas atbilstības, ko raksturo indivīda izglītības<br />
dotās spējas pielāgoties <strong>darba</strong> <strong>tirgum</strong> un tautsaimniecības iespējas izmantot izglītības<br />
radīto potenciālu.<br />
Ekspertīze organizēta šādās sadaļās:<br />
1. Tautsaimniecības struktūra<br />
2. Speciālistu pieprasījums<br />
3. Izglītības piedāvājums<br />
4. Darba spēka atbilstības novērtējums<br />
5. Ieteikumi.<br />
Pirmajā daļā analizēta Latvijas tautsaimniecības struktūra nozaru griezumā (pēc<br />
pievienotās vērtības un pēc uzņēmumu lieluma) un nodarbinātības struktūra. Konstatēts,<br />
ka iekšzemes kopprodukta struktūrā nozīmīgāko daļu ieņem zemas pievienotās vērtības<br />
pakalpojumi (tirdzniecība) vai finansializētas nozares (operācijas ar nekustamiem<br />
īpašumiem). 84,24% no Latvijas uzņēmumiem ir mikro uzņēmumi, 7,45% - mazie<br />
uzņēmumi un tikai 0,26% ir lieli uzņēmumi. Nozaru skatījumā, nodarbinātības struktūra<br />
atšķiras no pievienotās vērtības struktūras, jo nozarēs ir atšķirīga <strong>darba</strong> produktivitāte.<br />
Otrajā daļā <strong>darbinieku</strong> pieprasījums analizēts pēc profesiju apsekojuma un brīvo<br />
darbvietu statistikas, un bez<strong>darba</strong> statistikas. Lielākais brīvo <strong>darba</strong>vietu skaits ir profesiju<br />
pamatgrupā „Vecākie speciālisti”.<br />
Trešajā daļā lielos vilcienos analizēta Latvijas izglītības sistēma un ārpusizglītības<br />
organizācijas – izglītības ieguves iespējas tiem, kas nav beiguši formālās izglītības<br />
organizācijas, karjeras konsultācijas, mūžizglītība.<br />
Ceturtajā daļā novērtēta <strong>darba</strong>spēka atbilstība pēc izglītības dažādos aspektos.<br />
Kopumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir plašas iespējas iegūt izglītību, taču<br />
sabiedrības augstais izglītības līmenis nenodrošina kvalitatīvus uzlabojumus<br />
tautsaimniecībā, kas joprojām darbojas galvenokārt zemas un vidējas pievienotās vērtības<br />
sektoros. Visās profesionālās izglītības sistēmās izglītības piedāvājums ir sadrumstalots,<br />
lielā skaitā izglītības institūciju un mācību programmu nodrošinot daudzpusību, bet arī<br />
radot iemeslu apšaubīt izglītības kvalitāti.<br />
Valstī ir ierosināti un tiek īstenoti pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai, izglītības<br />
piedāvājuma labākai pielāgošanai <strong>darba</strong> tirgus vajadzībām un sadarbībai ar <strong>darba</strong><br />
devējiem. Izglītības pieprasījuma tendences ir balstītas esošajā tautsaimniecības sistēmā<br />
un pasīvas attīstības scenārijā, kas nenodrošina pilnvērtīgu sociāli - ekonomisko attīstību.<br />
Ekspertīzi sagatavoja akad. Dr.ekon. Raita Karnīte, SIA EPC valdes locekle.
Change language