Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi - Balvi

Balvu novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadamII. sējums. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Galīgā redakcijarobežu un būvlaidi, kā arī ar detālplānojumu noteiktajos inženierkomunikācijukoridoros;56.3. savstarpējos attālumus starp inženierkomunikāciju būvēm un attālumus līdz citāmbūvēm nosaka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;56.4. galvenos objektus inženiertehniskās apgādes nodrošināšanai – inženierbūves -izvieto ražošanas objektu apbūves, darījumu objektu apbūves un inženiertehniskāsapgādes tīklu un objektu apbūves teritorijās;56.5. inženierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst teritorijas sakārtošana un ceļa unielas seguma atjaunošana;56.6. inženierkomunikāciju īpašnieks vai būvniecības pasūtītājs nodrošina iebūvētoinženierkomunikāciju uzmērīšanu un iesniedz būvvaldē topogrāfisko plānu digitālāun izdrukas veidā;56.7. pēc inženierkomunikāciju pārbūves (rekonstrukcijas), ekspluatācijā nelietojamāsinženierkomunikāciju sistēmas daļas un pagaidu būves nojauc un aizvāc;56.8. visi projektēšanas un būvniecības darbi saistībā ar inženiertehnisko apgādi jāveicatbilstoši normatīvo aktu, tostarp Aizsargjoslu likuma un būvnormatīvu prasībām.2.9.1. Prasības ūdensapgādei57. Jaunbūvējamas ēkas, kur tas iespējams, pieslēdz centralizētai ūdensapgādes sistēmai.Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.58. Centralizētās ūdensapgādes ūdensvadu iekārtu (rezervuāru, ūdenstorņu,nostādinātāju, tīklu) dezinfekciju veic, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pēcavārijas, remonta un profilaktiski, ne retāk kā 2 reizes gadā, kā arī, ja notikusipiesārņošana. Apsaimniekotājs ar LR Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļusaskaņo dzeramā ūdens laboratorisko izmeklējumu programmu.59. Teritorijā, kur nav centralizētas ūdensapgādes, ierīko lokālu artēzisko urbumu vai aku.Šīs būves būvē saskaņā ar vides aizsardzības un vides veselības normatīviem. Tobūvniecību saskaņo attiecīgajās valsts institūcijās un būvvaldē.60. Visas artēziskās akas, tai skaitā bezsaimnieka, sakārto vai tehniski nederīgās akastamponē, lai nodrošinātu pazemes un grunts ūdeņu aizsardzību no piesārņojuma.61. Ja dzeramā ūdens iegūšanas ieguves vietu izmanto vairāk par 50 personām un ūdenspiegādes apjoms pārsniedz 10 m 3 diennaktī, ir jāveic pasākumi dzeramā ūdenskvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai.62. Prasības dzeramā ūdens akām:62.1. grodu aku augšējās malas minimālais augstums ir 0,8 m virs zemes;62.2. teritoriju ap grodu un cauruļvada akām 1- 2 m platā joslā iesedz ar cieto segumu,ar slīpumu 0,1 m no akas;62.3. ap grodu un cauruļvada akām izveido māla aizsargkārtu 0,5 m dziļumā no zemesvirsmas un 1,5- 2 m platumā;62.4. grodu un cauruļvada akas maksimāli attālina no iespējamiem ūdens piesārņojumaavotiem (piemēram, izsmeļamajām kanalizācijas bedrēm un komposta kaudzēm).Minimālais attālums no izsmeļamajām kanalizācijas bedrēm ir 15 m.2.9.2. Prasības notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai63. Jaunbūvējamas ēkas, kur tas iespējams, pieslēdz centralizētai kanalizācijas sistēmai.Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija.64. Teritorijās, kur nav izbūvēta centralizēta kanalizācija, pieļaujama lokālu bioloģiskoattīrīšanas iekārtu izbūve, kas paredzēta būvprojekta sastāvā. Šīs būves būvē saskaņāar vides aizsardzības un vides veselības normatīviem, to būvniecību saskaņoattiecīgajās valsts institūcijās un būvvaldē.22