akademiuri wera - CSS Center For Social Sciences
akademiuri wera - CSS Center For Social Sciences
akademiuri wera - CSS Center For Social Sciences
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
savarjiSo #14: argumentirebuli eses saboloo versiis Seqmna.<br />
globalizacia dadebiTi procesia<br />
nimuSi 1<br />
XX saukunis dasawyisidanve SeamCnia msofliom axladganviTarebuli,<br />
swrafadmzardi procesi. ekonomikuri da samecniero-teqnikuri progresi veRar<br />
eteoda erTi saxelmwifos farglebSi, gadadioda sxva qveynebSi da iwvevda maT<br />
ekonomikur, socialur da kulturul unifikacias. sociologiuri azrovneba<br />
Zalze gvian dafiqrda am stiqiur procesze da mas globalizacia uwoda.<br />
adamianebi gauTaveblad msjeloben mis mniSvnelobaze. ismis uamravi kiTxva da<br />
arsebobs uamravi pasuxi. globalizacia warmoadgens ukanaskneli periodis<br />
yvelaze farTod gamoyenebul, Tumca yvelaze bundovan, Tezisze gadasvla ufro<br />
TvalsaCino da logikuri unda iyos! amave dros, politikurad yvelaze efeqtur<br />
sityvas. globalizacia dResdReobiT negatiur movlenad gvevlineba, radganac<br />
is araswori formiT warimarTeba.<br />
Tanamedrove msoflioSi globalizaciis procesis ZiriTadi subieqti aris<br />
amerikis SeerTebuli Statebi, rac imas niSnavs, rom msoflioSi swored aSS-is<br />
ekonomikis, teqnologiis, kulturisa da cxovrebis wesis globaluri gavrceleba<br />
xdeba. msoflios mravali qveynis, maT Soris _ evropeli moazrovneebi mwvaved<br />
reagireben am movlenaze. maT ricxvs ekuTvnis germaneli filosofosi ulrix<br />
beki, romelic ambobs, rom globalizaciis dadebiT Tvisebebze iseve unayofoa<br />
saubari da diskusia, rogorc pudingis kedelze lursmiT miWedeba. msoflio<br />
amerikuli globalizmis xafangSia gabmuli.<br />
amasTanave aRsaniSnavia, rom globalizacia samuSao adgilebis Semcirebasa da<br />
Sromis dabali anazRaurebis qveynebSi eqsports iwvevs. es im dros, roca uwyveti<br />
ekonomikuri da transnacionaluri koncernebisa da sxvadasxva msxvili<br />
arasamTavrobo organizaciebis Semosavlebis zrdis miuxedavad, msoflioSi<br />
mZvinvarebs umuSevrobis problema. globalizmis epoqaSi ekonomikis ganviTareba<br />
erovnul-saxelmwifo kontrols aRar eqvemdebareba. magaliTad, iseTi hegemoni<br />
qveynebi, rogorebic iyvnen safrangeTi da germania, dResdReobiT aSS-sa da didi<br />
britaneTisagan gansxvavebiT, miekuTnebian globalizaciis procesSi wagebuli<br />
qveynebis ricxvs. statistikis mixedviT, am qveynebSi umuSevroba sul mcire 30<br />
procentiT gaizarda. gazeT `Spigelis~ erT-erTi nomeri aseTi fraziT iwyeba:<br />
`Semosavlebi maRla micocavs, samuSao adgilebi mcirdeba~. aRmosavleT<br />
germaniis erT-erTi umuSevari ki wers: `Cven ukve aRara varT adamianebi. adamianis<br />
saxis dakargvis aR<strong>wera</strong> SeuZlebelia~. is, rom samuSaos dakargva `saxis dakargvas~<br />
iwvevs, albaT, msoflios saerTo tragedia unda iyos.<br />
aRsaniSnavia aseve is faqtori, rom globalizmi, romlis virusic mTel<br />
msoflios Seeyara, seriozul safrTxes uqmnis erovnul Rirebulebebs,<br />
TviTidenturobas, warmoSobs saxelmwifoTa Soris konfliqtebs, rac xSirad<br />
omebiT sruldeba. amis magaliTia aSS-erayis omi, romlis mizezi viTomda<br />
msoflioSi demokratiuli principebis aRiareba da ganmtkicebaa, realurad ki<br />
xalxi mxolod aSS-is interesebs ewireba. amasTanave xdeba ukiduresad<br />
gansxvavebul kulturaTa Sejaxeba. magaliTad, Zneli warmosadgenia axlo<br />
aRmosavleTis regionis modernizacia da demokratiis dasavluri modelis<br />
damkvidreba. aviRoT, magaliTad, qalTa uflebebi. Zneli warmosadgenia, rom<br />
arabeTis naxevar kunZulis qveynebis qalebma axlo momavalSi miiRon iseTi<br />
uflebebi, rac dasavleTSi mcxovreb qalebs aqvT. magaliTad, saudis arabeTSi<br />
saxlis gareT myofi yvela qalisaTvis aucilebelia tradiciuli abaias tareba,<br />
romelic qals mTlianad faravs. qals aq manqanis marTvis uflebasac ar aZleven.<br />
yvelaze did ukmayofilebas dasavluri demokratiis modelis mimarT<br />
gamoTqvamen islamuri religiuri partiebi da moZraobebi, romlebic xalxs<br />
samarTlianobisa da maRali zneobis damkvidrebisken mouwodeben. aseT partiebis<br />
SeuZliaT am maRali Rirebulebis mqone principebis damyareba, magram VII-VIII<br />
saukunis normebiT. maT araferi eqnebaT saerTo dasavluri tipis demokratiul<br />
faseulobebTan.<br />
23