lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
teritorijas saglabāšanas un <strong>aizsardzības</strong> nodrošināšanai.<br />
Iepriekšējos Gaujas NP noteikumus bija apstiprinājusi VARAM. Tā kā tie bija vairāki - katrs savā<br />
jomā, bija nepieciešami jauni Gaujas NP <strong>aizsardzības</strong> un izmantošanas noteikumi, kuri noteiktu<br />
teritorijas <strong>aizsardzības</strong> un izmantošanas kārtību, atbilstoši funkcionālajam zonējumam, aizliegtos<br />
darbības veidus un reglamentēto darbību saskaņošanas kārtību, Parka apmeklētāju, zemju<br />
īpašnieku un lietotāju, kā arī Gaujas NP administrācijas pienākumus. 07.08.2001. Ministru kabinets<br />
pieņēma noteikumus Nr.352 "Gaujas nacionālā parka individuālie <strong>aizsardzības</strong> un izmantošanas<br />
noteikumi".<br />
4.5. NORMATĪVIE AKTI, KAS NODROŠINA GAUJAS NP MĒRĶU SASNIEGŠANU<br />
(01.08.2004.)<br />
Gaujas nacionālā parka likumā definēto mērķu sasniegšanu nodrošina arī citi normatīvie akti,<br />
kuri reglamentē vispārējas darbības vides <strong>aizsardzības</strong> nodrošināšanai, izmantojot dažāda veida<br />
juridiskos līdzekļus - prasības, atļaujas, saskaņojumus, uzraudzību, kontroli, sabiedrības un<br />
konkrētu personu (pašvaldības, zemju tiesisko valdītāju) līdzdalību.<br />
4.5.1. Galvenie normatīvie akti<br />
Šajā grupā iekļauti tie vides <strong>aizsardzības</strong> tiesību akti, kuri reglamentē un būtiski ietekmē Gaujas<br />
NP darbību.<br />
Pēc LR atjaunošanas, tika pārņemta lielākā daļa no "padomju laiku" normatīvajiem aktiem, arī<br />
LPSR MP 10.04.1987. lēmums Nr.107 "Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR<br />
teritorijā", kurš noteica Gaujas NP teritoriju kā īpaši aizsargājamu dabas objektu.<br />
Gaujas NP galvenos uzdevumus, darbības pamatprincipus, vispārējo <strong>aizsardzības</strong> un<br />
izmantošanas kārtību, <strong>pārvalde</strong>s un uzraudzības sistēmu, kā arī amatpersonu tiesības un<br />
pienākumus nosaka sekojoši normatīvie akti:<br />
- 06.08.1991. likums "Par vides aizsardzību" (spēkā no 06.08.1991.),<br />
- 02.03.1993. likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (spēkā no 07.04.1993.),<br />
- 22.07.2003. MK noteikumi Nr.415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie <strong>aizsardzības</strong><br />
un izmantošanas noteikumi" (spēkā no 09.08.2003.).<br />
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ietvaros var tikt izveidoti atsevišķi īpašas <strong>aizsardzības</strong> objekti<br />
vai teritorijas. Saskaņā ar iepriekš minēto LPSR MP 10.04.1987. lēmumu Nr.107, kurš zaudēja<br />
spēku ar 01.01.2000., Parka teritorijā kā īpaši aizsargājami tika noteikti 9 purvu liegumi, 51<br />
ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais objekts, 11 parki un dendroloģiskie stādījumi, 13 dzirnavdīķi.<br />
Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 1997.g. grozījumi noteica, ka šādas teritorijas<br />
var izveidot Ministru Kabinets. Pēc šī lēmuma darbības beigām valsts līmeņa aizsardzība netika<br />
nodrošināta visiem iepriekš aizsargātiem dabas objektiem. Pakāpeniski Ministru kabinets (MK)<br />
pieņēma nepieciešamos tiesību aktus:<br />
- 15.06.1999. MK noteikumi Nr.212 "Noteikumi par dabas liegumiem" saglabāja iepriekš<br />
izveidotos 9 purvu liegumus,<br />
- 20.03.2001. MK noteikumi Nr.131 "Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem<br />
stādījumiem" kā aizsargājamus saglabāja tikai 4 dendroloģiskos stādījumus,<br />
- 17.04.2001. MK noteikumi Nr.175 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un<br />
ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem" saglabāja iepriekš izveidotos objektus un<br />
papildināja ar jauniem, kopā kā aizsargājamus nosakot 64 ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos<br />
dabas pieminekļus.<br />
Šo dabas pieminekļu vispārējās <strong>aizsardzības</strong> un izmantošanas prasības nosaka 22.07.2003.<br />
MK noteikumi Nr.415.<br />
1990.g. uzsāktās zemes reformas gaitā, bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atgūstot<br />
īpašumus Gaujas NP teritorijā, tika saglabātas Parka robežas un īpaši aizsargājamas dabas<br />
teritorijas statuss. 21.11.1990. likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" un<br />
20.11.1991. likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" nosaka, ka atsevišķi valsts<br />
īpaši aizsargājami dabas objekti vai to daļas nav piešķiramas lietošanā bijušajiem īpašniekiem vai<br />
viņu mantiniekiem, un nepiešķirtā platība jākompensē ar līdzvērtīgu citā vietā pagasta vai rajona<br />
robežās. Parka teritorijā īpašuma tiesības nevarēja atjaunot uz sekojošām teritorijām:<br />
- Nurmižu, Krimuldas, Sudas un Roču rezervātiem,<br />
- Gaujas un Ungura ezera krasta joslu līdz 50 m no krasta,<br />
- Amatas, Braslas, Raunas krasta joslu līdz 10 m no krasta,<br />
- Līgatnes un Siguldas-Murjāņu intensīvās rekreācijas zonu,<br />
90
Change language