lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

Auciema ezers
Atbilst sliktai ekoloģiskajai kvalitātei: ziemā - skābekļa izsīkums piegrunts ūdens slānī un augsta
kopējā fosfora koncentrācija, vasarā - augsta hlorofila a koncentrāciju, maza fitoplanktona sugu
daudzveidība ar izteiktu zilaļģu dominanti, no kurām pārsvarā toksiskās zilaļģes, augsta
fitoplanktona un zooplanktona biomasa. Pēc trofijas pakāpes ezers atbilst stipri eitrofam ezeram.
Āraišu ezers
Vispiesārņotākais no visiem Parka ezeriem. Atbilst sliktai ekoloģiskajai kvalitātei: ziemā - izteikts
skābekļa deficīts, augstas kopējā fosfora un kopējā slāpekļa, nitrītu un amonija koncentrācijas,
vasarā - zema ūdens dzidrība, vidēji augsta hlorofila a koncentrācija.
Pēc trofijas rādītājiem ezers atbilst stipri eitrofam stāvoklim ar tendenci uz hipereitrofiju.
80.gados ezerā bija atrodamas ezereņu un lobēliju audzes. Strauja lobēliju - ezereņu kompleksa
izzušana Āraišu ezerā notikusi vienlaicīgi ar biogēno vielu pastiprinātu pieplūdi un ezera līmeņa
pazemināšanu 60.gados. Ezerā ieplūst neattīrīti Drabešu internātskolas notekūdeņi (41 m3/dn).
Sastopams Latvijā aizsargājams biotops - sīkās lēpes Nuphar pumila audzes ezeros.
Driškins
Atbilst vidējai ekoloģiskajai kvalitātei: labi skābekļa apstākļi visā ūdens slānī gan vasarā, gan
ziemā; vidēja ūdens dzidrība; ziemā - paaugstinātas fosfora un slāpekļa koncentrācijas;
fitoplanktons - nabadzīgs un īpatnējs sugu sastāvs, biomasa zema, nav toksisko zilaļģu.
Floristiski nabadzīgs ezers (41 suga, no tām 14 makrofītu sugas). 90.gadu sākumā ezerā vēl
bija sastopams Latvijas Sarkanās grāmatas 2.grupas augs Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna,
taču pēdējos gados tā vairs nav konstatēta. Joprojām ezerā sastopamas tādas aizsargājamas
sugas kā gludsporu ezerene Isöetes lacustris un šaurlapu ežgalvīte Sparganium angustifolium. Pēc
trofijas pakāpes ezeru var pieskaitīt diseitrofiem ezeriem. Intensīva rekreācijas slodze vasaras
mēnešos.
Lielais Lazdiņš
Atbilst vidējai ekoloģiskai kvalitātei: vasarā skābekļa apstākļi visā ūdens slānī labi, hlorofila a
koncentrācija mērena, fitoplanktona biomasa zema, taču zilaļģu, it sevišķi toksisko īpatsvars
augsts, ļoti bagātīgi attīstīts zooplanktons, novērojams zooplanktona "spiediens" hidrobiontu
barības ķēdē.
Ezers ar paaugstinātu eitrofijas pakāpi. Stipri negatīva ietekme uz ezera ekosistēmas stāvokli
(pastiprināta biogēnu, smago metālu, transporta izplūžu gāzu, naftas produktu noplūde ar
virszemes noteces ūdeņiem) ir dzelzceļam ezera ZR un šosejai D. 1998.gadā nogruva daļa
dzelzceļa uzbēruma ezera ZR daļā. Ezerā sastopams aizsargājams biotops - sīkās lēpes Nuphar
pumila audzes ezeros.
Muižnieka ezers
Atbilst labai līdz vidējai ekoloģiskajai kvalitātei: vasarā skābekļa apstākļi visā ūdens slānī labi,
bet ziemā - izteikts skābekļa deficīts jau no 0,5 m dziļuma, zema elektrovadītspēja un kopējā
fosfora koncentrācija, bet augsts humusvielu un hlorofila a saturs, fitoplanktonā - neliels zilaļģu un
nozīmīgs dinofītu īpatsvars, nav toksisko zilaļģu, zema aļģu biomasa.
Pēc bioloģiskā tipa ezeru var pieskaitīt diseitrofam ezeram ar zemu trofijas pakāpi. Negatīvu
ietekmi uz ezera ekosistēmas stāvokli papildu dabiskajiem faktoriem rada neorganizētā
makšķernieku darbība (zivju piebarošana, ūdens piedrazošana).
Ninieris
Atbilst sliktai ekoloģiskajai kvalitātei: vasarā skābekļa apstākļi apmierinoši, bet ziemā - deficīts;
ūdens pH nestabils, kas saistāms ar vājo buferspēju, kopējā fosfora un slāpekļa savienojumu, kā
arī hlorofila a koncentrācija augsta, fitoplanktonā augsts zilaļģu, it īpaši toksisko zilaļģu Anabaena
flosaquae un Microcystis aeruginosa, īpatsvars, maza daudzveidība, augsta biomasa.
Pēc bioloģiskā tipa ezers atbilst stipri eitrofam ar hipereitrofijas iezīmēm. Ļoti nelabvēlīgi ezera
ekosistēmu stāvokli ietekmē Dukuru notekūdeņi un intensīvā rekreācijas slodze. 70.gados pirms
ezera ūdenslīmeņa pazemināšanas par 3 m Ninieris bija tipisks lobēliju-ezereņu ezers ar ļoti mazu
36