lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

cirtes vecuma sasniegšanas (skat. 12.tabulu);
12.tabula Koku galvenās cirtes vecums privātajos mežos Gaujas NP dabas lieguma zonā
un kultūrvēsturiskajā zonā
Nr.
Valdošā
Galvenās cirtes vecums gados atkarībā no bonitātes
p.k.
koku suga I un augstāka II - III IV un zemāka
1. Ozols 121 141 141
2. Priede un lapegle 121 121 141
3. Egle, osis un liepa 101 101 101
4. Bērzs 81 81 61
5. Melnalksnis 81 81 81
6. Apse 51 51 51
7) cirst šādus augošus kokus, izņemot bīstamos kokus:
- ozolus, kas vecāki par 180 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā pārsniedz 50
cm;
- priedes, kas vecākas par 180 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā pārsniedz 65
cm;
- egles, kas vecākas par 160 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā pārsniedz 70
cm;
- ošus, kas vecāki par 160 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā pārsniedz 60 cm;
- liepas, kas vecākas par 160 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā pārsniedz 30
cm;
- bērzus, kas vecāki par 110 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā pārsniedz 65
cm;
- melnalkšņus, kas vecāki par 110 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā
pārsniedz 45 cm;
- apses, kas vecākas par 80 gadiem vai kuru diametrs 1,30 m augstumā pārsniedz 80
cm;
8) cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus (vai to daļas), kuru diametrs ir lielāks par
50 cm.
3.1.2.10. Visā Parka teritorijā, izņemot dabas rezervāta (stingrā režīma) zonu, atļauts cirst
atsevišķus augošus un nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus (vai to daļas), lai:
1) novāktu bīstamos kokus;
2) uzlabotu ainavas kvalitāti, ierīkotu un uzturētu skatu punktus;
3) papildinātu meža dzīvnieku barības bāzi;
4) veiktu meža ugunsdrošības pasākumus.
3.1.2.11. Galvenajā cirtē un kopšanas cirtē jāsaglabā vismaz desmit dzīvotspējīgi vecākie un
lielākie koki vidēji katrā cirsmas hektārā, vispirms saglabājot kokus ar lieliem un resniem
zariem, dobumainus kokus, kokus ar deguma rētām, kā arī ozolus, liepas, priedes, ošus,
gobas, vīksnas un kļavas.
Savvaļas dzīvnieki, īpaši medījamie dzīvnieki, ir otrs vairāk izmantotais dabas resurss, kuram ir
noteiktas speciālas regulācijas. Lai Parka teritorijā saglabātu optimālu savvaļas dzīvnieku
skaitu, noteiktas regulācijas savvaļas dzīvnieku skaita regulēšanai:
3.1.2.12. Visā Parka teritorijā aizliegts:
1) lašveidīgo zivju sugu nārsta laikā no 1.oktobra līdz 30.novembrim atrasties ar
makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem pār
Gauju, ūdens tuvumā 100 m augšpus (pret straumi) un 100 m lejpus (pa straumi) šiem
tiltiem, kā arī zem tiltu konstrukcijām un ūdenī;
2) samazinot savvaļas dzīvnieku skaitu:
- izmantot suņus (izņemot ievainotu dzīvnieku izsekošanai),
- atrakt alas;
61