lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

ilustratīvajiem materiāliem, pagājušā gadsimta pirmajā pusē un iepriekšējos gadsimtos Gaujas
senleja un apkārtējā teritorija bijusi daudz atklātāka, t.i., ar lielāku lauksaimniecības zemju īpatsvaru
nekā pašreiz. Ar lauksaimnieciskajām ekosistēmām saistītas galvenokārt sugas, kas piemērojušās
dzīvei atklātos biotopos. Raksturīgākās dzīvnieku sugas, piemēram, ir pelēkais zaķis, baltais stārķis
un grieze. Tai pat laikā šīs sugas ir jutīgas pret cilvēku saimnieciskās darbības formām un
intensitāti. Kādas darbības intensificēšana, modificēšana vai pārtraukšana var novest pie to
izzušanas. Sugu daudzveidības ziņā bagātākās agrocenozes ir dabiskās jeb nekultivētās pļavas un
ganības. Tās saglabājušās galvenokārt Gaujas un tās lielāko pieteku ielejās (7.pielikums).
Gaujas ielejai īpaši raksturīgas ir platības ziņā nelielās stepju pļavas, kas izveidojušās uz
sausajām terasēm, kur vieglās augsnēs uz karbonātiskiem iežiem aug sugu komplekss, ko veido
pūkainā pļavauzīte Helictotrichon pubescens, kailā pļavauzīte H. pratense, lielziedu vīgrieze
Filipendula vulgaris, kalnu āboliņš Trifolium montanum, spradzenes Fragaria viridis, lielā dzelzene
Centaurea scabiosa, krustlapu drudzene Gentiana cruciata. Gaujas un tās pieteku (Amatas,
Līčupes) terašu nogāzēs nereti izplūst avotu ūdeņi ar karbonātiskiem savienojumiem, veidojot
floristiski interesantas avoksnainas pļavas upju stāvajos krastos un pakalnu nogāzēs. Specifiski
augšanas apstākļi nosaka daudzveidīgu un bagātu sugu sastāvu - ar Hosta grīsli Carex hostiana,
Hartmaņa grīsli C.hartmanii, zvīņaugļu grīsli C. lepidocarpa, zilgano seslēriju Sesleria caerulea,
purva dzeguzeni Epipactis palustris, bezdelīgactiņu Primula farinosa u.c. Interesantas ir slāņainās
Gaujas palienes, kas veidojušās smilšu nogulumu rezultātā, tiem ikgadēji aprokot velēnu horizontu.
Šajās nelielajās palienēs galvenokārt pārstāvētas palienes terases paaugstinājumu un
pazeminājumu cenozes. Dominējošās sugas ir kailā pļavauzīte Helictotrichon pratense, sarkanā
auzene Festuca rubra, bet pazeminājumos - pļavas lapsaste Alopecurus pratensis. Neattīstītās
palienēs vai šaurās joslās pie upes liela nozīme ir parastajam miežubrālim Phalaris arundinacea.
[63, 92].
Arī tīrumi ir mājvieta un barošanās vieta daudzām augu un dzīvnieku sugām. Tajos sastopamas
sugas, kuras pielāgojušās cilvēka veidotajai un uzturētajai videi, kur augu sabiedrībās dominē tikai
viena kultūrauga suga. Tīrumos veidojas noteiktiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem
piemērojušās nezāļu sabiedrības. Ar tām savukārt ir saistīts noteiktu kukaiņu sugu komplekss, tai
skaitā apputeksnētāji un kultūraugu kaitēkļu dabīgie ienaidnieki. Mūsdienu intensīvās
lauksaimniecības metodes iznīcina tās sugas un sabiedrības, kas gadsimtu gaitā piemērojušās
izdzīvošanai tradicionālās saimniekošanas apstākļos. Tagad reti kur vairs var ieraudzīt tādas
Latvijas kādreizējai lauku ainavai tipiskas sugas kā rudzupuķes un savvaļas magones.
Sugu daudzveidība gan tīrumos, gan pļavās un ganībās ir tieši atkarīga arī no regulāras cilvēka
darbības. Līdzīgi kā citur, arī Gaujas NP lauksaimniecības zemju izmantošanas raksturs laika gaitā
ir izmainījies un joprojām mainās. Galvenā tendence ir, no vienas puses, lauksaimniecības zemju
pamešana un sekojoša aizaugšana ar krūmiem un mežu, bet, no otras puses, lauksaimniecisko
tehnoloģiju intensificēšanās. Abu procesu rezultātā samazinās bioloģiskās daudzveidības ziņā
vērtīgāko teritoriju platība. Īpaši aktuāla ir pļavu dažādas pakāpes aizaugšana ar kokiem, jo
vairumā gadījumu ir pārtraukta to pļaušana vai lopu ganīšana. Siena un zaļbarības ieguvei
galvenokārt tiek izmantoti kultivētie zālāji. Tādēļ pļavas ir viens no visapdraudētākajiem biotopiem
Gaujas NP. Atsevišķos gadījumos, kā jau tas iepriekš tika norādīts, slapjās pļavas apdraud bebru
izraisītā ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Sudas purva tuvumā pļavas un citas lauksaimniecības kultūras kalpo gan kā rubeņu, dzērvju
riesta vietas, gan it īpaši kā šo sugu un zosu barošanās vietas. No vienas puses, sakarā ar
lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu samazinās putniem piemērotas teritorijas, bet, no otras
puses, barošanās laikā dzērves un zosis nodara kaitējumu lauksaimniecības kultūrām [93].
No bioloģiskās daudzveidības viedokļa ļoti nozīmīgi ir uz laukiem atsevišķi vai izklaidus augoši
veci, to skaitā arī jau nokaltuši lapu koki, ko regulāri apspīd saule. Tie, it īpaši ozoli, ir vienīgā
dzīvesvieta gaismu mīlošajām piepju, ķērpju un kukaiņu sugām. Piemēram, Gaujas NP uzskatāms
par starptautiskas nozīmes vietu lapkoku praulgrauža Osmoderma eremita saglabāšanai, jo šeit
atrastas vairākas dzīvotspējīgas šīs īpaši aizsargājamās sugas populācijas [94].
Neatņemama bioloģiskās daudzveidības forma ir kultūraugu un mājdzīvnieku šķirnes, arī senās,
bieži vien tikai dotajā apvidū sastopamās šķirnes, kuras līdz ar lauksaimniecības intensifikāciju
parasti tiek aizvietotas ar jaunām. Tā kā to apzināšanai un saglabāšanai Gaujas NP teritorijā līdz
šim pievērsta nepietiekoša uzmanība, nepieciešami gan pētījumi, gan praktiski pasākumi seno
21