lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

suspendētās vielas - 44,619 t/gadā, deterģentus - 0,720 t/gadā, kopējais fosfors - 6,715 t/gadā un
kopējais slāpeklis - 36,170 t/gadā. Galvenais industriālo, pie tam praktiski neattīrītu notekūdeņu
avots ir Līgatnes papīrfabrika ar 3000m 3 dienā [84, 85]. Lauku apvidos lielākie piesārņojuma avoti ir
mājlopu fermas, jo tām nav izbūvētas mūsdienu prasībām atbilstošas mēslu uzkrāšanas tvertnes.
Šo piesārņojuma avotu ietekme līdz šim nav apzināta.
1.7.4.5. Zivju audzētavas
Parka teritorijā atrodas četras zivju audzētavas: uz Raunas - "Sillakās", uz Nurmižupītes, kā arī
uz Braslas un uz Amatas, vietās, kur izbūvēti aizsprosti kādreizējām hidroelektrostacijām. Pie
aizsprosta uz Amatas ir izbūvēts pagaidām vienīgais zivju ceļš Parkā. Braslas un Kārļu zivju
audzētavas regulāri papildina Gaujas un tās pieteku zivju krājumus ar lašveidīgo sugu zivju un nēģu
mazuļiem. 1998.gadā Gaujā un tās septiņās pietekās tika ielaisti vairāk nekā 5,8 miljoni zivju
mazuļu (2.tabula) [112]. Par šo pasākumu efektivitāti liecina tas, ka Braslas lejtecē dominē laši un
taimiņi (50 gab./100 m 2 ), arī nēģu kāpuru skaits te ievērojams (1600 gab./100 m 2 ) [113]. Tomēr,
spriežot pēc ilggadējiem makšķernieku novērojumiem, zivju resursi kopumā Parka ūdenstilpnēs, it
īpaši Gaujā, ir jūtami sarukuši.
2.tabula Gaujas NP upēs 1998.gadā ielaistie zivju mazuļi
Upe Taimiņi Nēģu kāpuri Laši Kopā
Brasla 36 550 1,2 - - 36 550
Gauja pie Siguldas - 2 870 000 35 500 2 2 905 500
Gauja pie Cēsīm - 2 735 000 - 2 735 000
Līgatne - - 9 600 2 9 600
Kumada - - 14 000 1 14 000
Rakšupe - - 20 000 1 20 000
Pērļupe - - 14 000 1 14 000
Skaļupe - - 7 000 1 7 000
Amata 71 600 (kāpuri) - 102 000 1,2,3 173 600
1 – vienvasaras zivju mazuļi (zivju mazuļi izaudzēti z/a „Brasla” un z/a „Kārļi”),
2 - viengadīgie (zivju mazuļi izaudzēti z/a „Brasla” un z/a „Kārļi”),
3 - (zivju mazuļi izaudzēti z/a „Brasla” un z/a „Kārļi”).
Zivju audzētavas var būt arī ievērojams piesārņojuma avots, kas rodas no zivju barības
pārpalikuma un zivju izkārnījumiem. Līdz šim zivju audzētavas ne Amatas, ne Braslas ūdeņu
bioloģisko kvalitāti nav pazeminājušas.
1.7.5. Zemes dzīļu izmantošana
Gaujas NP zemes dzīlēs sastopami dažādi derīgie izrakteņi. Parka teritorijā nelielā dziļumā ieguļ
devona ieži, kas veido augstvērtīga devona māla, kvarca smilts, dolomīta iegulas. Daudzviet
sastopama ledāja kušanas ūdeņu sanesta smilts un grants, kā arī pēcledus laikmeta veidojumi –
kūdra un saldūdens kaļķieži. No dažāda dziļuma un vecuma pazemes ūdens horizontiem
iegūstami dzeramie, tehniskie un minerālūdeņi. Apmēram kilometra dziļumā pamatklintājā tiek
pronozētas dzelzsrūdas iegulas. Parka teritorijā apzinātas vairākas lokālas struktūras (kupolveida
pacēlumi zemes dziļajos slāņos), kuras iespējams izmantot kā dabas gāzes glabātavas. Parka
dienvidrietumu teritorijā iekļaujas daļa no Latvijā vienīgās, kopš 1968.gada ekspluatējamās,
Inčukalna dabas gāzes pazemes krātuves. Glabātavas kopējais tilpums ir apmēram 4,5 miljardi m 3 ,
tās aktīvais apjoms 2,2 miljardi m 3 .
Dažādos gados veikto ģeoloģiskās izpētes darbu rezultātā Gaujas NP apzinātas 27
būvmateriālu izejvielu atradnes: 7 devona māla, starp tām valsts nozīmes - Liepas mālu atradne, 2
kvarca smilts, 2 dolomīta, 12 smilts-grants un smilts, 3 saldūdens kaļķiežu atradnes (3.tabula).
38