lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

Atsevišķās vietās bebru darbības rezultātā meži tiek applūdināti, tomēr izteiktā reljefa dēļ šādas
platības ir relatīvi nelielas. Lielāku ietekmi uz mežiem, it īpaši egļu jaunaudzēm ir atstājusi aļņu
darbība - koku mizas grauzumi. Šādi bojājumi izdarīti galvenokārt pirms 15-20 gadiem, kad aļņu
populācijai bija vērojams skaita maksimums. Tagad bojātajās audzēs ieviešas astoņzobu
mizgrauzis, kā arī tās cieš vējgāzēs. Minētajiem procesiem varētu būt pozitīva ietekme uz
bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos saimnieciskajos mežos.
Bioloģiskā ziņā vērtīgāko mežu apzināšana uzsākta 1998.gadā līdz ar meža dabisko biotopu, kā
arī ar floras un faunas inventarizāciju. Gaujas NP mežos 6 parauglaukumos tiek veikts meža
ekosistēmu, bet 9 parauglaukumos - meža veselības monitorings [39]. Savukārt monitoringa tipa
novērojumi attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības izmaiņām mežos līdz šim nav veikti.
Mežu veģetāciju ietekmē ogotāju un sēņotāju, Gaujas krastos - arī tūristu un makšķernieku
radītā antropogēnā slodze, bet arī tā nav pētīta.
1.4.2. Purvi
Purvi (kopskaitā 91) aizņem 5370 ha jeb 6% Parka teritorijas [40]. 4/5 no tiem ir sūnu purvi, 1/5
zāļu purvi un pavisam nedaudz - pārejas purvi [19]. Lielākā daļa purvu ir salīdzinoši nelieli: 34 purvi
ir ar platību līdz 10 ha, 37 ar platību 11-50 ha un 20, kas lielāki par 50 ha [19, 31].
Purvi izvietoti visā Parka teritorijā un visās līdzšinējās funkcionālajās zonās, tomēr lielais
vairums to koncentrējas Parka ZR daļā. Šajā reģionā divi lieli purvu masīvi cieši piekļaujas Parka
robežai un ir kā turpinājums tā teritorijā iekļautajiem purviem.
Gaujas un tās pieteku ielejās, arī to nogāzēs ir nelielie avotu purvi, t.i., ap avotiem izveidojusies
purvu veģetācija ar savdabīgām augu asociācijām, bet par to izplatību un skaitu pētījumi tikai
uzsākti.
Sudas purva centrālajai daļai noteikts dabas rezervāta režīms, bet septiņiem purviem, tai skaitā
Sudas purva D un Z daļā, noteikts dabas lieguma režīms.
Bioloģiskās daudzveidības pētījumi uzsākti īpaši aizsargājamos purvos. Līdz šim vairāk vai
mazāk pilnīgi ir apzināta Sudas purva augu valsts un ornitofauna. Tas ir lielākais un dabas vērtībām
bagātākais purvs Gaujas NP teritorijā. Tā platība 2575 ha, vidējais dziļums 3,9 m (Kūdras
fonds1980.gads), lielākais dziļums 13 m [31]. Tas ir augstais purvs, dažviet arī pārejas (188 ha) vai
zemais (48 ha), un ar vairākām minerālaugsnes salām ar veciem jauktajiem mežiem. Purvā
pārsvarā aug retas priedes un sīkkrūmi, purvu apņem galvenokārt vidēja vecuma skujkoku meži,
bet nelielā platībā arī slapjie platlapju meži. Purvā aug tādi reti un aizsargājami augi kā mellenāju
kārkls, palu staipeknītis, pundurbērzs. Sudas purvam raksturīgs spēcīgi attīstīts hidroloģiskais tīkls.
Purva centrālajā daļā vairāki izteikti ciņu-lāmu, ciņu-akaču un ezeriņu kompleksu rajoni. Purva
malās ir vairāki ezeri (lielākais - Ratnieku - 58,2 ha). No purva iztek Sudas upe, kas tā teritorijā
veido labi izteiktu ieleju. Purva dienvidu daļā izplūst sērūdens avoti, ir arī karsta kritenes [42]. Purvā
un apkārtējos mežos ligzdo tādas retas putnu sugas kā melnais stārķis, dzērve (viens no lielākajiem
ligzdošanas blīvumiem Latvijā), dzeltenais tārtiņš, rubenis, trīspirkstu dzenis. Sudas purvs ir
nozīmīga vieta caurceļojošām zosīm (sējas zoss, baltpieres zoss - tūkstoši īpatņu vienlaikus) [3].
Šis purvs ir vienīgā vieta Gaujas NP, kur vairāk vai mazāk regulāri uzturas vilki, ir ziņas par to
vairošanās midzeņa atrašanu vienā no purva salām. Purvs un apkārtējie meži ir iecienīta aļņu
uzturēšanās vieta. Sudas upītē un purva ārmalā esošajos grāvjos mīt bebri.
Lielāko daļu purvu ir ietekmējusi saimnieciskā darbība. Visizplatītākā ir meliorācijas grāvju
ierīkošana vai nu pašos purvos, vai ap tiem. Nosusināšanas rezultātā izmainās purvu veģetācija,
kas galvenokārt izpaužas kā purvu aizaugšana ar kokiem. Ir novērojumi, ka Ungura purva no
kūdras ieguves neskartajā daļā novadgrāvju darbības rezultātā noris pastiprināta koku (priežu)
augšana. Novērota arī neliela (apm. 0,3 ha) purva pilnīga apmežošanās pēc novadgrāvja
izrakšanas vēl pirms nacionālā parka nodibināšanas. No aizsargājamiem purviem meliorācijas
visjūtamāk ietekmējusi Marijkalna purvu. Sudas purvā novadgrāvju negatīvo ietekmi, iespējams,
pilnībā ir neitralizējusi bebru darbība. Savukārt slapjās, purvainās pļavas pie Pūricu ezera, kur ir
vienīgā zināmā Lēzeļa lipares Liparis loeselii augtene Gaujas NP, apdraud bebru izraisītā ūdens
līmeņa paaugstināšanās [43]. Atklāto purvu platību pakāpenisku aizaugšanu ar kokiem, iespējams,
veicinājusi vispārējā vides eitroficēšanās gaisa piesārņojuma rezultātā, kā arī atsevišķos gadījumos
zāles pļaušanas vai/un lopu ganīšanas pārtraukšana zāļu purvos. Viens no zemā tipa purviem, ko
degradējusi nosusināšana un kūdras ieguve, tāpat arī zāles pļaušanas pārtraukšana, ir slapjās
18