lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
lielākas upes, kuru baseins ir lielāks par 25 km² katrai, simtiem sīku upīšu, strautiņu un avotu ūdeņu<br />
(4.pielikums), kuri veido plašu sateces baseinu (900 km²). Nozīmīgāko mazo upju iztekas<br />
meklējamas ārpus Parka robežām, un Parka teritorijā iekļaujas tikai to grīvas rajoni vai lejteces.<br />
Mazās upes Parka teritorijā ir pārsvarā ar dabīgu tecējumu; meliorācija tās skārusi maz. Ūdensteču<br />
tīkla vidējais blīvums Parkā ir 345 m uz 1 km² (Latvijā - 508 m uz 1 km²).<br />
Lai gan Gauja ir samērā strauja (upes kopējais kritums parka teritorijā sasniedz 20 m), tā ir viena<br />
no līkumainākajām Latvijas upēm. Posmā no Valmieras līdz Murjāņiem upe met pavisam 98<br />
lielākus vai mazākus meandru lokus [9]. Novērojama to slīdēšana pa ielejas gultni uz leju vai<br />
sāniem. Katru pavasari (retāk vasaras vai rudens lietavu periodā) Gauja izskalo krastus. Izskaloto<br />
krastu posmi izvietojušies ļoti nevienmērīgi.<br />
Upei raksturīgs liels skaits smilts un grants sēru un salu. Upes gultni veido irdenas smilts un<br />
grants saneši, kas pārvietojas līdzi straumei. Vietām gultne oļaina, dažviet izteiksmīgas laukakmeņu<br />
krāces (Kazu, Raiskuma, Rakšu, Ķūķu). Upes gultne Gaujas NP daļā ir 60-120 m plata ar krasi<br />
mainīgu dziļumu (0,3-7 m). Vidējais noteces apjoms gadā ir apmēram 2,47 km³ ūdens un 560 tūkst.<br />
tonnu dažāda veida sanešu, kas ir daudz lielāks nekā pārējās Latvijas upēs. Gada notece pa<br />
sezonām sadalās ļoti nevienmērīgi: pavasara notece ir 40%, vasaras - tikai 15%, rudens - 22%, bet<br />
ziemas - 18% no visa gada noteces. Diennakts caurplūdums svārstās no 6 m³/s mazūdens periodā<br />
ziemā līdz 800 m³/s palu laikā, vidējais caurplūdums - 69,7 m³/s, straumes kritums - 234,5 m (0,5<br />
m/km). Straumes ātrums mazūdens periodā 0,2 - 0,4 m/s, vietām 0,6 - 0,8 m/s, bet palu laikā 2 - 3<br />
m/s. Gada maksimālās ūdenslīmeņa svārstības var sasniegt 5 - 6 m (parasti 3 - 3,5 m), bet<br />
minimālās - tikai 1,4 m. Pēc ūdenslīmeņa svārstībām, straumes ātruma un tecējuma īpatnībām<br />
Gauju var raksturot kā ļoti neviendabīgu ūdensteci [9, 33].<br />
Parasti Gauja aizsalst decembra vidū, bet ledus iešana sākas marta trešajā dekādē. Atsevišķās<br />
siltās ziemās vispār neizveidojas stabila ledus sega. Tajā ieplūst daudz pazemes ūdeņu, kas ziemā<br />
samazina ledus segas biezumu atsevišķos tās posmos, bet vasarā jūtami pazemina ūdens<br />
temperatūru. Gaujā ir zemāka ūdens temperatūra nekā citās lielākajās Latvijas upēs. Gaujai NP<br />
teritorijā nav raksturīga lielu ledus sastrēgumu veidošanās un ar tiem saistītā plašu piekrastes<br />
teritoriju applūšana. Tas ir tādēļ, ka ledus ātrāk iziet upes lejtecē nekā augštecē, kur intensīva<br />
sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās sākas nedaudz vēlāk. Gaujas augštecē atrodas plaši<br />
skujkoku meži, kuros, kā zināms, sniegs kūst vēlāk un lēnāk nekā atklātajās lauksaimniecības<br />
platībās.<br />
Lielākā daļa mazo upju ir ritrāla upes ar atsevišķiem potamāla posmiem. Tās ir straujākās upes<br />
Latvijā, kurās straumes kritums vietām sasniedz pat 8 - 10 m/km. Gaujas pietekas Parka teritorijā<br />
plūst dziļās, mežonīgās gravās.<br />
Hidroloģiskā tīkla raksturīgi elementi ir avoti, kas sastopami Gaujas senielejas un tās pieteku<br />
nogāzēs. Dolomītu tuvumā izplūstošie avoti ir karbonātiski, bet avoti, kas nāk no smilšakmeņiem, -<br />
ar dzelzs oksīdu. Vaives krastā pie Dāvida dzirnavām atrodas Latvijas lielākie avoti, kas veido<br />
augstāko ūdenskritumu (7 m).<br />
Parka teritorijā atrodas aptuveni 90 ūdenstilpes - ezeri, dzirnavezeri, atteku ezeri un vecupju ezeri<br />
[32]. Lielākā daļa no dzirnavezeru aizsprostiem pārstājuši funkcionēt jau pirms Gaujas NP<br />
izveidošanas, līdz mūsdienām saglabājušies 10 dambji (6. pielikuma 1.karte) sekojošās mazajās<br />
upēs:<br />
1. Grīviņupe<br />
2. Strīķupe (neliels aizsprosts)<br />
3. Lenčupe<br />
4. Rakšupe<br />
5. Amata (Kārļu HES un zivju audzētava)<br />
6. Grūba pie Ieriķiem<br />
7. Līgatne (Ķempju ūdensdzirnavas.)<br />
8. Līgatne pie kokaudzētavas<br />
9. Nurmižupīte<br />
10. Brasla (HES un zivju audzētava)<br />
Lielākā daļa no ūdenstilpēm ir ezeri. Pēc morfoģenētiskā tipa Parka ezeri ir glaciālie un purvu<br />
ezeri (attiecīgi 32 un 20 ezeri, kas lielāki par 1 ha). Tie ir nelieli, sekli vai vidēji dziļi (0,8-3 m). Kopā<br />
ar ūdens sateces baseinu ezeri veido vienotu ekoloģisko sistēmu. Īpaša loma upju un gruntsūdeņu<br />
14
Change language