lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pļavas Kazu gravā.<br />
Dažos purvos veikta kūdras saimnieciskā ieguve. Ungura purvā tā turpinās jau kopš 1968.gada.<br />
Kūdras ieguve tur pašlaik notiek 518 ha lielā platībā [44]. Netālu no Ungura purva atrodas Vārnēnu<br />
purvs, kura saimnieciskā izstrāde apmēram 49 ha platībā pēc vietējā mežsarga ziņām veikta 60.<br />
gados, bet vēlāk nav turpināta. Nelielā apjomā kūdras ieguve senāk veikta arī Sudas purva Z daļā<br />
un Kazu gravā.<br />
Ungura purvā tā izstrādātās daļas ZA stūrī nelielā platībā tiek audzētas Amerikas lielogu<br />
dzērvenes.<br />
Daļa purvu, to skaitā Sudas purvs, cieš no nobradāšanas, jo tajos vairāk vai mazāk intensīvi<br />
notiek savvaļas ogu (melleņu, lāceņu, brūkleņu un dzērveņu) lasīšana, kā arī makšķerēšana purvu<br />
ezeros. Atsevišķās vietās ir novērojama augu sekas izzušana un augsnes erozija.<br />
Precīzu datu par saimniecisko pasākumu, to skaitā rekreatīvo aktivitāšu ietekmi uz purvu augu<br />
un dzīvnieku valsti un bioloģiskās daudzveidības izmaiņām trūkst, jo speciāli pētījumi par to nav<br />
veikti.<br />
1.4.3. Virszemes ūdeņi<br />
Gaujas NP teritorija ir bagāta ar dažādiem ūdeņu biotopiem (skat. 1.2.4.), bet to apzināšana no<br />
bioloģisko vērtību viedokļa bijusi salīdzinoši fragmentāra. Līdzšinējie pētījumi bijuši vērsti uz ūdeņu,<br />
galvenokārt Gaujas un tās lielāko pieteku, kā arī lielāko ezeru, izvērtēšanu no ūdeņu bioloģiskās<br />
kvalitātes viedokļa (skat. arī 1.7.4.). Vairāk vai mazāk pilnīgi apzinātas tikai atsevišķas<br />
taksonomiskās grupas, piemēram ūdens vaskulārie augi, zoobentoss un zivis.<br />
Visas Gaujas NP upes pēc savas kvalitātes atbilst lašupju statusam [45]. Tā kā Gauja visā<br />
garumā tikpat kā nav regulēta, tā līdz ar savām pietekām ir viena no nedaudzajām upēm visā<br />
Baltijas jūras reģionā, kurā saglabājušās dabiskās nēģu un lašu nārsta vietas. Zināma ietekme uz<br />
Gaujā sastopamo augu un dzīvnieku sugu sastāvu ir arī tam, ka tajā ir zemāka ūdens temperatūra<br />
nekā pārējās lielākajās Latvijas upēs (skat. 1.2.4.). Gaujā līdz šim konstatētas 345 zoobentosa<br />
organismu sugas vai taksoni [54]. No IUCN apdraudēto sugu sarakstā iekļautajām sugām Gaujas<br />
NP teritorijā atrastas 2 gliemju sugas Pseudanodonta complanata un Unio crassus. Pēdējā ir<br />
iekļauta arī ES biotopu direktīvā 92/43/EEC. Šajā pat direktīvā ir iekļauta arī spāre Ophiogomphus<br />
serpentinus, kas konstatēta Gaujā pie Siguldas. Peldvabole Brychius elevatus ir Latvijā ļoti reta<br />
suga, tā atrasta Gaujā lejpus Siguldas strautu un avotu tuvumā.<br />
Dažas no Parka upēm bioloģisko vērtību ziņā uzskatāmas kā Latvijas mēroga etalonupes ar tīriem<br />
vai maz piesārņotiem ūdeņiem raksturīgu sugu kompleksu un lielu bioloģisko daudzveidību, kā arī<br />
ar Latvijā vai starptautiski aizsargājamām sugām. Piemēram, Amata uzskatāma kā liela ritrāla tipa<br />
etalonupe, bet Rakšupe, Vellupe un Dzērdupe - kā mazās etalonupes [46].<br />
Gauja, kā arī tās attekas un pietekas ir daudzu, tajā skaitā retu ūdensputnu dzīvesvieta.<br />
Piemēram, Gaujas NP ir viens no nozīmīgākajiem ūdensstrazdu ziemošanas rajoniem Latvijā (šeit<br />
ziemu pavada vidēji 50-60 ūdensstrazdu), jo pat bargās ziemās mazajās upēs saglabājas<br />
neaizsalstoši posmi, un līdz ar to tās ir piemērotas šo putnu barošanās vietas [47]. Bez tam Gaujas<br />
NP ūdensteces raksturojas ar vienu no lielākajiem ūdru blīvumiem Latvijā.<br />
Vairākas Gaujas baseina upes bija un dažas vēl arvien ir mājvieta ziemeļu upespērlenēm<br />
Margaritifera margaritifera [48,49,88]. No Parka teritorijā esošajām upēm kādreiz pērļgliemenes<br />
bijušas sastopamas Amatā un Strīķupē. Līdz mūsdienām tās saglabājušās tikai Pērļupē<br />
(galvenokārt ārpus Parka teritorijas), tomēr tur esošā pērļgliemeņu populācija ir viena no lielākajām<br />
Latvijā (vairāki simti īpatņu). Populācija noveco (gliemeņu vidējais vecums ir ~ 40 gadi), t.i.<br />
neatjaunojas, un sarūk. Upes pērļgliemene ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā un ES Biotopu<br />
Direktīvā 92/43/EEC. Lai aizsargātu un saglabātu reto un izzūdošo pērļgliemeņu populāciju, Pērļupi<br />
visā tās garumā ar atbilstošu aizsargjoslu krastos vajadzētu iekļaut Parka teritorijas īpašā<br />
<strong>aizsardzības</strong> zonā. Pērļgliemene ir jutīga pret piesārņojumu. Tās dzīvei optimālā ūdens temperatūra<br />
ir +12 0 C līdz +14 0 C, tādēļ upes krastiem jābūt noēnotiem (koku un krūmu izciršana krastos sekmē<br />
ūdens sasilšanu). Ūdenī jābūt augstam skābekļa saturam, bet minimālam kalcija un organisko vielu<br />
daudzumam. Lai pērļgliemenes vairotos, nepieciešama dažu lašveidīgo sugu zivju, galvenokārt<br />
strauta foreļu Salmo trutta fario un alatu Thymallus thymallus, kā arī lašu Salmo salar un taimiņu<br />
Salmo trutta klātbūtne, jo pērļgliemeņu kāpuri glohīdiji attīstās šo zivju žaunās. Savukārt, lai<br />
izdzīvotu pērleņu mazuļi, tiem nepieciešams ūdens, kas atbilst oligosaprobitātes līmenim, t.i. upes,<br />
19
Change language