lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

izveidojās zemākās virspalu terases un paliene. Erozijas procesi izraisījuši gravu veidošanos.
Turklāt Līgatnes apkārtnē, gan ziemeļos no Cēsīm (Kazu grava) vērojamas karsta procesu
izpausmes, kā rezultātā izveidojas kritenes, alas utt. [27, 28, 29].
1.2.3. Augsnes
Augsnes sākušas veidoties pēcledus laikmetā. Klimatiskās izmaiņas ir ietekmējušas augšņu
veidošanos un to evolūcijas gaitā radījušas noteiktas izmaiņas. Augšņu izmaiņām sekoja arī augāja
pārmaiņas. Dabisko augu valsti un augsnes ievērojami mainījusi cilvēka lauksaimnieciskā darbība.
Tā rezultātā uz meža rēķina ievērojami paplašinājusies tīrumu platība. Augšņu evolūcija, dažādi
mitruma apstākļi, cilvēka darbība un citi faktori ir radījuši lielu augšņu daudzveidību.
1989.gadā sagatavotas Rīgas, Cēsu un Valmieras rajonu augšņu kartes mērogā 1 : 100 000
[30]. Parka teritorijā skuju koku mežos izplatītas tipiskās podzolaugsnes uz smilts cilmieža.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs pārsvarā sastop vāji un vidēji podzolētas velēnu
podzolaugsnes uz mālsmilts un smilšmāla cilmieža. Šo augšņu izplatības rajonos gruntsūdens
līmenis ieguļ dziļāk par 1 m. Pastāvīga vai periodiska pārmitrinājuma apstākļos izveidojušās
glejaugsnes un podzolētās glejaugsnes. Purvos sastop zemā purva kūdraugsnes, pārejas purva
kūdraugsnes un augstā purva kūdraugsnes. Gaujas un to pieteku ielejās sastop aluviālās augsnes
uz smilts un grants cilmieža. Ļoti reti sastop kultūraugsnes.
Velēnu podzolaugšņu raksturīgākās morfoloģiskās pazīmes ir labi izveidots pelēks vai tumši
pelēks trūdvielu (Ap) horizonts, kura biezums mainās no 18 līdz 25 cm. Mežos un krūmājos šis
horizonts ir nedaudz plānāks - līdz 14 -20 cm. Trūdvielu horizonta pH reakcija ir no vāji skābas līdz
neitrālai. Gaiši pelēkā izskalošanās vai podzolētā (E) horizonta biezums ir 2 - 5 cm. Dzeltenīgais vai
brūnais ieskalošanās (B) horizonts var sasniegt 1 m biezumu.
Vidēji podzolētas velēnu podzolaugsnēm trūdvielu (Ap) horizonts ir gaiši pelēkā un pelēkā krāsā.
Horizonta biezums 12 - 18 cm. Augsnei ir skāba reakcija (pH 4.5 - 5.5). E horizonta biezums ir 5 -
15 cm. Ieskalošanās horizonta biezums ir no 1.0 līdz 1.3 m.
Podzolētas glejaugsnes un glejaugsnes izveidojušās teritorijās, kur kūdras biezums ir līdz 30
cm. Tālāk attīstoties šīs augsnes kļūst par purva augsnēm. Tās veidojušās pārmitros apstākļos. Ap
horizonta biezums ir 20 - 30 cm. Augsnes reakcija trūdvielu horizontā ir vāji skāba līdz vāji bāziskai
(pH 5.5 - 7.5). Anaerobu apstākļu ietekmē, zem trūdvielu horizonta, norisinās gleja veidošanās
process. Gleja horizonts ir iezilgani pelēkā vai iezaļgani pelēkā krāsā.
Aluviālās augsnes veidojušās lielāko upju ielejās, palu ūdeņu ietekmē.
Pie purva augsnēm tiek pieskaitītas tās teritorijas, kurās kūdras kārta ir biezāka par 30 cm.
Zemie purvi veidojušie reljefa pazeminājumos paaugstināta gruntsūdens līmeņa ietekmē. Zemo un
pārejas purvu kūdra, ko veido zālaugu, koku un sūnu atliekas ir ar skābu līdz vāji skābu reakciju.
Parasti zemajos purvos kūdra ir labi sadalījusies. Šobrīd zemie purvi daudzos gadījumos ir
nosusināti un pārveidoti par lauksaimniecībā izmantojamām teritorijām. Augstie purvi veidojušies
atmosfēras nokrišņu ietekmē. Parasti zem augstā tipa kūdras atrodas arī zemo un pāreja tipa
kūdra. Augstajos purvos, lielākie no kuriem ir Sudas un Unguru, galvenokārt sastop sūnu (sfagnu)
kūdra ar mazu sadalīšanās pakāpi. Lielākā augsto purvu daļa ir neskarti.
Pēc augšņu rajonēšanas, kas veikta pamatojoties uz augšņu kartēšanas materiāliem Gaujas
nacionālais parks ietilpst trīs augšņu rajonos. Parka ZR daļa atrodas Ziemeļlatvijas līdzenuma
augšņu rajonā, kurā pārsvarā ir podzolaugsnes, gleja un purvu augsnes. Austrumos un
dienvidaustrumos no Cēsīm atrodas Vidzemes pauguraino augstieņu augšņu rajona Vidzemes
augstienes apakšrajons, kurā izplatītas podzolaugsnes. Augstienē pauguru nogāzes ir erodētas,
bet starppauguru ieplakās izveidojušās purvu kā arī podzol- un glejaugsnes. Gaujas NP dienvidu
daļa atrodas Viduslatvijas zemienes un Sēlijas paugurvaļņa augšņu rajona Viduslatvijas
nolaidenuma apakšrajonā. Šajā rajonā galvenokārt izveidojušās podzolaugsnes.
1.2.4. Hidrogrāfija un hidroloģiskie apstākļi
Pēc hidrogrāfiskā iedalījuma Gaujas NP teritorija ietilpst Gaujas lielbaseinā. Tikai neliela platība-
Sudas purva dienvidu daļa ar Sudas upīti - pieder Daugavas sateces baseinam. Ūdensbaseini
aizņem 2362,2 ha jeb 2,7% Gaujas NP teritorijas [19, 32]. No tiem 1085,8 ha ir ezeri un upes, 145,2
ha - mākslīgās ūdenskrātuves, bet 528,1 ha - dažādi grāvji. Nozīmīgākā ūdenstece ir Gauja - otra
lielākā un visgarākā Latvijas upe. Tās garums ir 452 km, no kuriem 1/5 daļa jeb 93,5 km ietilpst
Gaujas NP, kur tā no Valmieras līdz Murjāņiem plūst pa Gaujas senieleju. Šajā posmā tā uzņem 14
13