lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Visām Parka upēm, kas garākas par 10 km, ūdens kvalitātes mērķis ir būt lašupēm. Turpinājumā<br />
raksturota pašreizējā virszemes ūdeņu kvalitāte.<br />
1.7.4.1. Gaujas bioloģiskā kvalitāte<br />
Gaujas ūdens bioloģiskās kvalitātes noteikšanai izmantota saprobioloģiskās analīzes metode<br />
pēc makrozoobentosa sugu sastāva [53]. Kopumā Gaujas ūdens kvalitāte atbilst b-<br />
mezosaprobitātei jeb vāji piesārņotam ūdenim [54, 118]. b-a-mezosaprobitāte jeb vāji piesārņots<br />
līdz piesārņots ūdens konstatēts lejpus Valmieras, lejpus Liepas un pie Murjāņiem (6.pielikuma<br />
2.karte), kas saistāms galvenokārt ar šo apdzīvoto vietu komunāli saimniecisko un ražošanas<br />
notekūdeņu ietekmi. Oligo-b-mezosaprobitāte jeb tīrs līdz vāji piesārņots ūdens konstatēts tikai<br />
posmā augšpus Līgatnes. Lielāko pilsētu (Valmieras, Cēsu) ietekme uz ūdens kvalitāti ir relatīvi<br />
neliela, lai gan to novadītais piesārņojums Gaujā gada laikā ir visai ievērojams. Būtiskāk Gaujas<br />
bioloģisko kvalitāti ietekmē punktveida piesārņotāji: Lode kopā ar būvmateriālu rūpnīcu (šeit grūti<br />
nodalīt, kuri notekūdeņi - komunālie vai ražošanas iespaido vairāk) un Līgatnes papīrfabrika.<br />
Piemēram, augšpus Līgatnes saprobitātes indekss ir 1,61, bet lejpus Līgatnes tas palielinājies līdz<br />
2,24. 1998. gada pavasarī lejpus Līgatnes novērota papīra masas uzkrāšanās starp ūdensaugiem<br />
Gaujas līčos un atstraumēs. Siguldas notekūdeņu ietekme uz Gaujas kvalitāti nav konstatēta.<br />
Augšpus Siguldas vēl jūtama Līgatnes papīrfabrikas ilgstošā notekūdeņu ietekme (saprob.ind.<br />
2,04), bet lejpus Siguldas ūdens kvalitāti (saprob.ind.1,96) galvenokārt ietekmē daudzo avotu<br />
ieplūšana Gaujā pētījumu vietā. Par to liecina arī atsevišķu izteikti tīru ūdeņu indikatorsugu<br />
masveida klātbūtne šajā vietā. Novērojumu punktā lejpus Murjāņiem konstatēta vairāku apdzīvoto<br />
vietu (Murjāņu, Sēnītes, Gaujas) ietekme uz ūdens kvalitāti. Šeit saprobitātes indekss palielinājies<br />
līdz 2,32 - b-a-mezosaprobajai pakāpei (tādai pat kā lejpus Valmieras).<br />
Salīdzinot ar 20.gs 70.gadu vidū Bioloģijas institūta veiktajiem pētījumu rezultātiem, var secināt,<br />
ka ūdens kvalitāte Gaujā ir nedaudz uzlabojusies. Gaujā vairs nav vērojamas krasas kvalitātes<br />
izmaiņas (nav stipri piesārņotu posmu). Iemesli tam varētu būt vairāki: lielo pārstrādes uzņēmumu<br />
likvidācija vai jaudu samazināšanās, atšķirīgas paraugu ievākšanas vietas, kā arī lietainā<br />
1998.gada vasara, kā rezultātā palielinājās upes caurplūdums.<br />
1.7.4.2. Mazo upju bioloģiskā kvalitāte<br />
Mazo upju kvalitāte pārsvarā atbilst dabiskajam fona līmenim, t.i., tās ir tīras līdz vāji piesārņotas<br />
[55, 118]. Oligosaprobitātei jeb tīram ūdenim atbilst Simtēnupe un Skaļupes augštece. Savukārt<br />
vispiesārņotākās ir Siļķupīte un Runtiņš. Parka mazajās upēs tiek novadīti 16 attīrīšanas iekārtu<br />
notekūdeņi. Pētījumi rāda, ka mazo upju kvalitāti visvairāk ietekmē pašvaldību pārziņā esošie<br />
komunālie, kā arī ražošanas objektu nepietiekami attīrītie notekūdeņi, kā arī lauksaimniecības<br />
difūzais piesārņojums.<br />
Amata<br />
Amatas ūdens kvalitāte atbilst lašupes prasībām. Tās bioloģiskā kvalitāte atbilst ritrāla upju<br />
dabiskajam fona līmenim - oligo-b-mezosaprobitātei jeb tīram līdz vāji piesārņotam ūdenim.<br />
Akmeņus klāj ūdenssūnas Fontinalis sp. un tīru ūdeņu indikatori sārtaļģes Hildebrandtia rivularis un<br />
Batrachospermum monoliforme. Pie Amatas esošās zivju audzētavas darbība ūdens kvalitāti upē<br />
nepazemina.<br />
Pērļupe<br />
Īpašu un pienācīgi nenovērtētu vietu Parkā ieņem Amatas kreisā krasta pieteka Pērļupe, jo tā ir<br />
vienīgā Parka upe, kur saglabājusies upes pērļgliemenes populācija. Tās eksistence Pērļupē ir visai<br />
apdraudēta, jo upes augštecē ieplūst Spāres internātskolas notekūdeņi, upes krastā ierīkotas<br />
ganības, atrodas arī dažas lopu kūtis ar kūtsmēslu kaudzēm pie tām. Novērots, ka dažu apkārtnes<br />
māju saimnieki upi izmanto piena dzesēšanai. Visi šie objekti ir potenciālie vai arī reālie upes<br />
piesārņotāji. Antropogēnā ietekme visspilgtāk izpaužas upes augštecē. Šeit upes bioloģiskā<br />
kvalitāte ir par pus pakāpi zemāka nekā dabiskajam fona stāvoklim atbilstošā. Pērļupes augštece ir<br />
b-mezosaproba jeb mēreni piesārņota, lejteces kvalitāte ir fona līmenī (o-b-mezosaproba jeb vāji<br />
piesārņota).<br />
34
Change language