lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

8.tabulas turpinājums
Ciemati, pagastu centri
Iedzīvotāji
Pieškalni 119
Līči 119
Nurmiži 97
Veselava 80
Dukuri 81
Meijermuiža 30
Āraiši 25
Kopā 11836
Lielākajā daļā pagastu lauku vidē dzīvo vairāk nekā 40% iedzīvotāju, tomēr ir arī krasi atšķirīgi
skaitļi. Priekuļu pagastā laukos dzīvo tikai 25%, bet Mores pagastā - 81%. Visos pagastos Parka
teritorijā sieviešu ir vairāk nekā puse no iedzīvotājiem – 51 - 55%, bet Morē - 50%. Lielas atšķirības
nav vērojamas pensionāru skaitā - 11 pagastos tas ir 21 - 24%, Līgatnes pilsētā - 31%, bet
Raiskuma pagastā - 16% un Priekuļos - 18%. Diezgan viendabīgs Gaujas NP teritorijā ir iedzīvotāju
nacionālais sastāvs - 7 pagastos latviešu ir vairāk nekā 90%, 9 - vairāk nekā 80%. Visvairāk
latviešu dzīvo Mores pagastā - 96%, bet vismazāk - tajos pagastos, kur padomju laikos iesūtīja
darbaspēku no Padomju Savienības, - Liepas pagastā latviešu ir tikai 55%, jo Liepas ciemats
uzcelts speciāli Lodes ķieģeļu un drenu rūpnīcas vajadzībām. Vēl mazāks latviešu īpatsvars ir
zvērsaimniecības "Gauja" ciematā - 43% (Inčukalna pagasts).
Lauku vidē lielākā daļa iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā - zemnieku saimniecībās un
mežsaimniecībā, t.sk. dažādās kokapstrādes ražotnēs. Gaujas NP šobrīd darbojas 30
kokzāģētavas. Lielākie darba devēji ir Līgatnes papīrfabrika un Lodes ķieģeļfabrika (a/s "Lode").
Lauksaimniecības novirziena saimniecības ir Priekuļu selekcijas stacija un agrofirma "Āraiši", SIA
"Vidzemes Putniņi", Priekuļu lauksaimniecības tehnikums un Jāņmuižas lauksaimniecības skola,
kooperatīvā paju sabiedrība "Ābele" Līgatnē. Piemēram, Līgatnes pagastā no kopējās
lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd tiek izmantota tikai puse, un no 272 zemnieku
saimniecībām ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu nodarbojas tikai 40 saimniecības, pārējās
ir piemājas saimniecības. Līgatnē darbojas 43 dažādi uzņēmumi - 7 nodarbojas ar kokapstrādi, 6 -
ar pārtikas tirdzniecību un ēdināšanu, 3 - ar medicīnu utt.
Arī sanatorijas, slimnīcas, ambulances un rehabilitācijas centri nodrošina darbavietas vietējiem
iedzīvotājiem. Daudzi strādā skolās, tehnikumos. Līgatnes vidusskolā (pilsētā), kurā mācās 257
skolēni, strādā 21 skolotājs un 20 tehniskie darbinieki.
Vaives pagastā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādā 22%, pārvaldes un apkalpes sfērā -
46%, arī Krimuldas pagastā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto ir 20%, pārvaldes un
apkalpes sfērā - 10%, Mores pagastā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādā ap 20%,
apkalpes sfērā - 14% iedzīvotāju.
Bezdarbnieku skaits svārstās no 0,7% līdz 9% , caurmērā tas ir 3-4%.
Visiem Gaujas NP teritorijā ietilpstošajiem pagastiem daļa platības ir arī ārpus Parka robežām.
Attiecībā pret katra pagasta kopējo iedzīvotāju skaitu Parka teritorijā dzīvo: Raiskuma pagastā -
98%, Priekuļu pagastā - 96%, Vaidavas pagastā - 82%, Drabešu pagastā - 47%, Krimuldas
pagastā - 46%, Mores -16%, Veselavas - 10% un Kocēnu pagastā tikai 7,5% iedzīvotāju, savukārt
Līgatnes pilsētā - 100%.
1.8.2. Infrastruktūra
Gaujas NP teritorijai cauri jau senatnē virzījās nozīmīgi satiksmes ceļi uz Igauniju un Krievzemi,
transportam tika izmantota arī Gaujas upe.
Gaujas NP robežas veido divi starpvalstu nozīmes ceļi: Rīga - Veclaicene un Rīga - Valmiera, kā
arī vairāki valsts nozīmes ceļi: Cēsis - Limbaži, Sigulda - Saulkrasti, Cēsis - Valmiera, Cēsis -
Smiltene, kā arī rajonu nozīmes ceļi: Cēsis - Raiskums - Straupe, Brasla - Līgatnes pārceltuve,
Sigulda - Inciems, Sigulda - Vildoga - Līgatne, Sigulda - More, More - Līgatne, Auciems - Jāņarāmis
- Sietiņiezis - Rubene u.c. Pagastos ir pašvaldības aprūpē esoši grants seguma ceļi un sīkāki
pievedceļi uz viensētām.
Gaujas upi iespējams šķērsot pa tiltiem Murjāņos, Siguldā, Cēsīs, Jāņarāmī (svara ierobežojums
44