lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
teritorijām: Līgatne - Ķempji, Āraišu muzejparks, Veselavas muiža, Ungurmuiža un Lielstraupes<br />
pilsmuiža. Cēsu rajonā atrodas arī lielākā daļa no Parka neitrālās zonas, jo šeit atrodas tādas blīvi<br />
apdzīvotas vietas kā Cēsis, Liepa, Raiskums, Auciems, Stalbe, Straupe, Līgatne.<br />
Valmieras rajonā lielāko teritoriju aizņem ainavu <strong>aizsardzības</strong> zona. <strong>Dabas</strong> lieguma zona ietver<br />
daļēji Strīķupes, Vaidavas ezera, Marijas kalna un Kreiļu purvu liegumus. Šeit atrodas viena<br />
kultūrvēsturiskā teritorija - Briežu Krēslinieku sētas, bet dabas rezervātu nav.<br />
4.4. UZ GAUJAS NP ATTIECINĀTIE NORMATĪVIE AKTI<br />
Normatīvie akti, kuri attiecināti uz Gaujas NP, ir galvenais institucionālais instruments, lai<br />
sasniegtu Parka mērķus. To normu ievērošana un izpilde ir obligāta visām institūcijām, kā arī<br />
fiziskām un juridiskām personām.<br />
Šajā nodaļā un 4.5.nodaļā minēto normatīvo aktu uzskaitījums ir dots 28.pielikumā. Ar šiem<br />
normatīvajiem aktiem var iepazīties Gaujas NP administrācijā un tās reģionālajos birojos.<br />
4.4.1. Gaujas NP izveidošana un darbības uzsākšana 1969. - 1974.g.<br />
Lai gūtu priekšstatu par Gaujas NP izveidošanas vēsturiskajiem apstākļiem un juridiskajiem<br />
aspektiem, šeit apskatīti normatīvie akti par Parka izveidošanu un darbības uzsākšanu.<br />
Vairākus gadus pirms Gaujas NP dibināšanas noritēja sagatavošanas darbs. 1969.g. Latvijas<br />
Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts uzsāka īpaši aizsargājamo dabas<br />
objektu izveidošanas zinātnisko pamatu izstrādi. Nacionālais parks kā viena no aizsargājamo dabas<br />
objektu kategorijām kļuva par šo pētījumu sastāvdaļu. 29.09.1969. Latvijas PSR <strong>Dabas</strong> un vēstures<br />
pieminekļu <strong>aizsardzības</strong> biedrības Centrālās valdes prezidijs izskatīja jautājumu par nacionālā<br />
parka veidošanu Latvijā. Pēc gada - 28.09.1970. šis jautājums tika izskatīts vēlreiz un, pamatojoties<br />
uz veiktajiem pētījumiem, nolemts nacionālo parku veidot Gaujas senielejas un tās apkārtnes<br />
teritorijā kā "lielu ainavu liegumu" (vēlāk - "aizsargājamo ainavu apvidu"). No šī brīža līdz 1972.g.<br />
tika veikts pastiprināts izpētes darbs perspektīvajā Parka teritorijā un sagatavoti vairāki ziņojumi<br />
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru Padomei (MP), lēmuma pieņemšanai.<br />
31.12.1971., izskatot MP lēmuma projektu "Par nacionālā parka "Gauja" izveidošanu", pretēji<br />
projektā paredzētajam nosaukumam "tautas parks" bija jāaizstāv nosaukums "nacionālais parks", jo<br />
politiskā līmenī tas tika saistīts ar latviešu nacionālisma izpausmēm.<br />
18.07.1972. LPSR MP ar lēmumu Nr.332 nolēma izveidot aizsargājamu teritoriju - Gaujas<br />
nacionālo parku 36 tūkst. ha platībā, uzdodot Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijai līdz<br />
01.07.1973. izstrādāt Parka ģenerālshēmu un nolikumu.<br />
Uzsākot darbu pie teritorijas identifikācijas un ģenerālshēmas izstrādāšanas, tika izteikts<br />
priekšlikums palielināt Parka teritoriju līdz 92 tūkst. ha, galvenās ārējās robežas nosakot pa<br />
autoceļiem Rīga - Pleskava un Rīga - Valmiera.<br />
14.09.1973. LPSR MP ar lēmumu Nr.477 "Par Gaujas nacionālā parka organizēšanu"<br />
apstiprināja Gaujas NP nolikumu un ģenerālshēmu, kas bija juridisks pamats pirmā nacionālā parka<br />
izveidošanai Latvijā. Nolikumā tika definēti Parka mērķi, zonējums, katras funkcionālās zonas<br />
galvenie uzdevumi un funkcijas, to apsaimniekošanas režīms un regulācijas, kā arī Parka juridiskais<br />
statuss, <strong>pārvalde</strong>s sistēma un finansējuma avoti. Ģenerālshēma mūsdienu izpratnē pēc satura un<br />
būtības atbilda dabas <strong>aizsardzības</strong> plānam, kurā tika dots ārējo un funkcionālo zonu robežu<br />
apraksts, apskatīta teritorijas ģeoloģija, hidroloģija, fauna un flora, ainavas, dabas un kultūrvēstures<br />
objekti, zemju sadalījums, administratīvā un infrastruktūra, kā arī saimnieciskā darbība<br />
lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā, kā arī doti uzdevumi katras funkcionālās zonas<br />
aizsardzībai un apsaimniekošanai, tika pievienots arī kartogrāfiskais materiāls. Tika nolemts, ka<br />
nacionālais parks būs pakļauts LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijai.<br />
Reāls darbs pie Parka organizēšanas sākās 25.04.1974. pēc Mežsaimniecības un<br />
mežrūpniecības ministra pavēles Nr.102 "Par Gaujas nacionālā parka organizēšanu", kad tika<br />
iecelts Parka direktors, iedalīti valsts finansu līdzekļi, noteikta administrācijas atrašanās vieta<br />
Siguldā, nodibināts fonds ziedojumiem Parka attīstībai, kā arī noteikti direktora pirmie uzdevumi -<br />
izveidot pārvaldi, izstrādāt Parka detālplānojumu, iekšējās kārtības noteikumus, dabas <strong>aizsardzības</strong><br />
inspektoru un galvenā arhitekta nolikumus.<br />
18.06.1974. Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrs apstiprināja Gaujas nacionālā parka<br />
iekšējās kārtības noteikumus un nolikumus par Gaujas NP dabas <strong>aizsardzības</strong> inspektoriem un<br />
galveno arhitektu. Iekšējās kārtības noteikumi noteica atļautās un aizliegtās darbības, un tie bija<br />
saistoši ikvienam Parka apmeklētājam. Nolikumi par dabas <strong>aizsardzības</strong> inspektoriem un galveno<br />
arhitektu noteica šo speciālistu pienākumus, tiesības un atbildību Parka uzraudzības un kontroles<br />
88
Change language