lejupielādēt - Dabas aizsardzības pārvalde

tatarica. Raksturīgi, ka vairums reto un apdraudēto vaskulāro augu sugu atradņu konstatēts Gaujas
un tās pieteku ielejās. Šajā ziņā īpaši izceļas Kazu grava. Tajā un tās tiešā tuvumā salīdzinoši lielā
koncentrācijā atrastas 17 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas augu sugas. Ļoti vērtīgi reto un īpaši
aizsargājamo biotopu un sugu ziņā ir Ungura, Plaužu un Driškina ezeri. Sākotnēji floristiski
interesanti bijuši arī Niniera un Raiskuma ezeri, tikai šobrīd Niniera ezerā vairs nav nevienas
aizsargājamās sugas,. Vislielākie draudi ezeriem ir neattīrītu notekūdeņu ieplūde, intensīva
rekreācija un ūdenslīmeņa svārstības [91].
Parkā atrastas arī piecas no ES Biotopu Direktīvā 92/43/EEC iekļautajām sugām: dzeltenā
dzegužkurpīte Cypripedium calceolus, Lēzeļa lipare Liparis loeselii, spilvainais ancītis Agrimonia
pilosa un meža silpurene Pulsatilla patens, kā arī sūna spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus.
Gaujas NP sūnu floras saraksts sastādīts, apkopojot līdzšinējo publikāciju un nepublicēto
pētījumu datus [96]. Parkā apzinātas 23 īpaši aizsargājamās sūnu sugas. No tām kā ļoti reta jāmin
alu spulgsūna Schistostega pennata, kura pēdējos gados nav konstatēta. Visbagātākais biotops
sūnu sugu ziņā ir smilšakmens atsegumi, taču tas ir arī visvairāk apdraudētais - gan nomīdīšana,
gan uzrakstu ieskrāpēšana un meklēšana, gan ugunskuru kurināšana atsegumu tuvumā un alās
iznīcina tur esošās sūnas. Driškina, Ungura un Niniera ezeros zināmās retās sūnas apdraudētas
ezeru eitrofikācijas dēļ, ko veicina lielā atpūtnieku radītā slodze. Rezervāta un dabas lieguma zonu
mežos, īpaši gravās, uzkrājas daudz kritalu, uz kurām attīstās bagātīgs sūnu stāvs, sevišķi daudz
aknu sūnu, kas liecina par to, ka dotais biotops ir maz ietekmēts. Savdabīgs retu sugu sakopojums
izveidojies avoksnājos, kuri kā biotops Gaujas NP sastopami bieži, pateicoties Gaujas senielejas
reljefam. Šeit konstatētas tādas aizsargājamas sūnu sugas kā tūbainā bārkstlape Trichcolea
tomentella, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus un gludā zaļastīte Myrella julacea.
Gaujas NP sastopama savdabīga ķērpju flora: no 166 Parkā konstatētajām sugām 27 ir retas un
ir aizsargājamas. Tiek uzskatīts, ka Gaujas NP teritorijā ir labvēlīgi apstākļi ķērpju augšanai, jo
daudzas retas sugas, kas konstatētas pirms 100 gadiem, ir saglabājušās līdz mūsu dienām. Gaujas
NP teritorijā sastopamas 15 no 32 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautajām ķērpju sugām. Pie tam 3
no tām atrastas tikai Gaujas NP [58,59,66,97].
Līdzšinējie pētījumi par cepurīšu sēnēm liecina, ka Parka teritorijā sastopamas vismaz 551 šo
sēņu suga, kas ir vairāk nekā puse no visām Latvijas sugām. No 38 aizsargājamo sēņu sugām
Gaujas NP teritorijā konstatētas 17 [67,98]. Kā retas Latvijā un Gaujas NP atzīmētas 170 sugas. Tā
kā cepurīšu sēņu augļķermeņi parādās periodiski un bieži vien uz īsu laiku, tad dažu dienu laikā
sugu sastāvs attiecīgā teritorijā var jūtami mainīties. Gaujas NP būtu nepieciešama sistemātiska
izpēte ik pēc divām nedēļām vairākus gadus pēc kārtas atsevišķos parauglaukumos, lai iegūtu
pilnīgākas ziņas par cepurīšu sēņu sugu daudzveidību. Veikta arī meža piepju floras izpēte [99].
Tās gaitā konstatētas 79 piepju sugas, no kurām 16 atzīstamas kā reti un ļoti reti sastopamas.
Parkā zināmas 6 īpaši aizsargājamas piepju sugas. Arī piepju izpēte uzskatāma tikai par uzsāktu
un vēlams turpināt pētījumus pilnīgāku datu iegūšanai. Patreizējais sugu skaits ir vairāk nekā puse
no Latvijā sastopamajām piepēm. Vairums sugu aug egļu vai mistrotos egļu - lapu koku mežos. Kā
piepēm sevišķi piemērots substrāts atzīmētas apses. Sugu daudzveidība lielā mērā saistīta ar
saimnieciski neizmantotiem mežiem rezervātos, piemēram Roču, un gravu mežos Amatas ielejā.
Ārpus mežiem ļoti nozīmīgas piepju augšanas vietas ir atsevišķi stāvoši veci lapu koki, īpaši ozoli,
vecas alejas un parki.
Aļģu pētījumu gaitā konstatēts, ka Gaujas un tās pieteku aļģu flora ir samērā nabadzīga [100].
Parka teritorijā zināmi 179 aļģu taksoni, no tiem 34 zilaļģes, 26 kramaļģes, 10 pirofītaļģes, 14
eiglēnāļģes, 86 zaļaļģes, 3 sārtaļģes un 6 mieturaļģes. Gaujas fitoplanktons atbilst lielo līdzenuma
tipa upju fitoplanktonam. Potenciāli toksisko zilaļģu ziedēšana Gaujā nav novērota, bet planktonā
konstatētās zilaļģes norāda uz piesārņojumu. Pēc aļģu floras pētījumiem secināts, ka Gaujas NP
ezeriem ir tendence eitroficēties. Smilšakmens atsegumos dominē zilaļģes un kramaļģes.
Pilnvērtīga aļģu sugu saraksta iegūšanai nepieciešams turpināt pētījumus.
Konstatētas arī atsevišķas nevēlamas izmaiņas veģetācijā un floras sastāvā.
Sakarā ar apdzīvotu vietu samērā lielo koncentrāciju Gaujas NP teritorijā novērojama sinantropo
augu ieviešanās. Līdzās interesantai floras bagātināšanās iespējai notiek arī nevēlamu augu strauja
vairošanās un izplatīšanās. Piemēram, Sosnovska (Mantegaci) latvānis Heracleum
mantegazzianum lielās platībās ieviesies Priekuļu, Vaives, Ratnieku un Siguldas apkārtnē [4]. Tas
ieviesies ne tikai pamestajās lauksaimniecības zemēs un dārzos, ceļmalās un dzelzceļmalās, bet
23