VII DAĻA DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA PĀRSKATĪŠANA UN ATJAUNOŠANA <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāns jāmaina atbilstoši Gaujas NP mērķiem un apsaimniekošanas prioritātēm. Lai ieviestu nepieciešamās izmaiņas, nepieciešama regulāra dabas <strong>aizsardzības</strong> plāna un tajā ietverto pasākumu novērtēšana. 7.1. DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA NOVĒRTĒŠANA <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāna novērtēšanu veic 2008.g. un plāna darbības perioda beigās - 2013.g. ar socioloģisko pētījumu palīdzību, veicot iedzīvotāju, zemes īpašnieku un lietotāju, apmeklētāju, vietējo pašvaldību aptaujas. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāna VI daļā ietverto uzdevumu un pasākumu izpildi novērtē katram konkrētajam gadam Gaujas NP Konsultatīvā padome vienu reizi ceturksnī jeb četras reizes gadā. 7.2. IZMAIŅU IZDARĪŠANA PLĀNĀ Ik gadu veicama konkrētu pasākumu un veicamo darba apjomu noteikšana katram nākamajam gadam dabas <strong>aizsardzības</strong> plāna VI daļā paredzēto uzdevumu izpildei, kurus saskaņo Gaujas NP Konsultatīvā padome. <strong>Dabas</strong> <strong>aizsardzības</strong> plāna izmainīšanu veic pēc nepieciešamības publiskās apspriešanas procesā. Izmaiņu izdarīšanas ierosinātājs iesniedz Gaujas NP administrācijā priekšlikumu izmaiņu izdarīšanai. Gaujas NP administrācija priekšlikumu iesniedz Gaujas NP Konsultatīvajai padomei, izvērtēšanai. Pēc Gaujas NP Konsultatīvās padomes pozitīva lēmuma tiek uzsākta dabas <strong>aizsardzības</strong> plāna izmaiņu izdarīšanas procedūra. Izmaiņu izdarīšanu var ierosināt Gaujas NP administrācija, Gaujas NP Konsultatīvā padome, citi ierosinātāji. Publiskā apspriešana par konkrētiem teritoriāliem jautājumiem var tikt noteikta vienas vai vairāku pašvaldību robežās. 108
INFORMĀCIJAS AVOTI 1. Latvijas daba. Enciklopēdija 1. - 6. sējums. R., 1994.-1998. 2. CORINE Biotopes projekts Latvijā. R., 1997. 3. Vīksne J. Putniem nozīmīgās vietas Latvijā. R., 1994. 4. Gavrilova Ģ., Cepurīte B. Gaujas nacionālā parka floras saraksta papildinājumi. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, 1987, 4: 40-45. 5. Brikmanis J. Gaujas nacionālā parka mugurkaulnieku fauna. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, 1983, 6: 39-41. 6. Skriba G. Nepubl. mat. 7. Cēsu novada vēsture. Rakstu krājums. Cēsu muzeju apvienība, 1995. 8. Apals J. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālā parkā. R., Zinātne, 1986. 9. Eberhards G. Mums tikai viena Gauja. R., Zinātne, 1991. 10. Skudra I. Par stiebru krēslu mājrūpniecību GNP teritorijā. ZA Vēstis, 1980. 11. Čekstere I. GNP etnogrāfiskās vērtības, to apzināšana un aizsardzība. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, 1983, 6: 47-51. 12. Čekstere I. Nepubl. mat. 13. Zaiceva S. Saksijas Šveice Vidzemē. Draugs, 1991, 6. 14. Kalniņa Ē., Strautmanis J. Siguldai 70. Logs, 1998, 7. 15. Strods H., Zunde M., Mugurēvičs Ē., Mugurēvičs A., Liepiņa Dz., Dumpe L. Latvijas mežu vēsture līdz 1940. gadam. R., 1999. 16. Dumpe L. Lopkopība Latvijā. R., 1985. 17. Vasmanis D. Cēsu novada pagātnes ainas. Cēsu muzeju apvienība, Cēsis, 1996. 18. Muiža zem ozoliem. Ungurmuiža un fon Kampenhauzenu dzimta Vidzemē. R., Nordik, 1998. 19. GNP zemes fonda eksplikācija. Latvijas valsts zemes ierīcības projektēšanas institūts, R., 1975. 20. Latvijas Vēstnesis. 1922.g. 5. augusts. 21. Jansons E. <strong>Dabas</strong> pieminekļi Latvijā. Latvijas zeme, daba un tauta. 2.sēj. R., 1936. 22. Melluma A. Gaujas nacionālais parks. R., Zinātne, 1977. 23. Melluma A. Nepubl. mat. 24. Saltupe B., Āboltiņš O., Ceriņa A., Danilāns I., Stāls-Stumbre I. Gaujas nacionālā parka un citu aizsardzībai rekomendēto teritoriju un objektu ģeoloģiski - ģeomorfoloģiskais raksturojums. VJĢĢZPI, 1975. 25. Ramans K. Viduslatvija. Latvijas PSR ģeogrāfija. R., 1975. 26. Бергхольцас И.И., Скриба Г.В. Национальный парк Гауя. М., 1982. 27. Kuršs V., Eniņš G., Stinkule A., Straume J., Venska V. Ģeoloģiskie objekti Gaujas nacionālajā parkā. R., Zinātne, 1989, 128 lpp. 28. Kondratjeva S. Slēdziens par Cēsu rajona Kazugravas (Lībānu saldūdens kaļķiežu atradnes) ģeoloģisko apsekošanu. R., VU "Latvijas ģeoloģija", 1995. 29. Страуме Я.П., Бендруп Л.П., Венска В.К., Архарова Т.В. и др. Отчет о групповой геологической съемке масштаба 1:50000 Гауйского национального парка. Р., ГРЭ, 1981. 30.Brīvkalns K. Latvijas PSR augsnes. R.,1959. 31. Latvijas PSR kūdras fonds uz 1980.gada 1.janvāri, LVMPI, R., 1980. 32. Gaujas nacionālā parka ūdenssaimniecības shēma. LVMPI, R., 1978. 33. Valsts Hidrometereoloģijas <strong>pārvalde</strong>s 1997./98. gada pārskats. 34. Āboltiņš O. Aizsargājamo teritoriju ģeoloģijas un reljefa raksturojumi, kā arī materiāli par atsevišķiem ģeoloģiskiem dabas pieminekļiem. R., VJĢĢZPI, 1972. 35. Āboltiņš O., Eniņš G. Gaujas senieleja. R., Liesma, 1979. 36. Federe I. Gaujas nacionālā parka aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu robežu noteikšana un novietojuma shēmu sastādīšana. R., LU, 1990. 37. Datu bāze "Meža fonds" 38. Baroniņa V. Gaujas nacionālā parka Murjāņu-Siguldas rekreācijas zonas flora un veģetācija. R., LVU, 1978. 39. Vides valsts monitoringa programma (projekts). R., 1999. 40. GNP mežsaimniecības organizācijas un attīstības projekts 1988.-1997. gadam. Latvijas mežierīcības uzņēmums, Salaspils, 1988. 109
- Page 11 and 12:
PIRMĀ LAPA 1
- Page 13 and 14:
II DAĻA GAUJAS NP MĒRĶI. PROBLĒ
- Page 15 and 16:
KOPSAVILKUMS Šis dabas aizsardzīb
- Page 17 and 18:
vēsturiski nozīmīgiem objektiem
- Page 19 and 20:
Braslas lejteces ieleju) līdz Murj
- Page 21 and 22:
1.2.1. Klimats Gaujas NP teritorija
- Page 23 and 24:
izveidojās zemākās virspalu tera
- Page 25 and 26:
agātināšanā ar tīru ūdeni ir
- Page 27 and 28:
1.4.1. Meži Gaujas NP mežu kopēj
- Page 29 and 30:
pļavas Kazu gravā. Dažos purvos
- Page 31 and 32:
ilustratīvajiem materiāliem, pag
- Page 33 and 34:
tatarica. Raksturīgi, ka vairums r
- Page 35 and 36:
No tām 15 sugas ir iekļautas arī
- Page 37 and 38:
5. Viduslaiku kapsētas, 6. Kulta v
- Page 39 and 40:
1.5.2.5. Tautas celtniecības piemi
- Page 41 and 42:
Cēsīm, darbojušies arī atseviš
- Page 43 and 44:
produktiem. Meža zemju izmantošan
- Page 45 and 46:
Rauna Viena no nozīmīgākajām la
- Page 47 and 48:
aizauguma pakāpi, bagātīgām ret
- Page 49 and 50:
3.tabula. Derīgo izrakteņu atradn
- Page 51 and 52:
5.tabula Gaujas NP atradnes, kurām
- Page 53 and 54:
Zivju resursu izmantošana notiek g
- Page 55 and 56:
15 t), Valmierā, kājnieku tilti i
- Page 57 and 58:
Izvērtēti un izdalīti tie galven
- Page 59 and 60:
10.tabulas turpinājums Nr. p.k. No
- Page 61 and 62:
Tās cēloņi: Tradicionālo meža
- Page 63 and 64:
Iespējamais risinājums: Veikt det
- Page 65 and 66:
Tās cēloņi: Zemes tiesisko vald
- Page 67 and 68: nepieciešamo uzsākšana. Monitori
- Page 69 and 70: saglabāšanai, ja šie pasākumi n
- Page 71 and 72: cirtes vecuma sasniegšanas (skat.
- Page 73 and 74: ūdenstilpnēm un apskatīt tūrism
- Page 75 and 76: 12) ieviest dabiskajos biotopos vie
- Page 77 and 78: 1) staltbriežu medības - uz gaidi
- Page 79 and 80: motorolleriem un pajūgiem pa meža
- Page 81 and 82: galvenajā cirtē izsniedz tikai p
- Page 83 and 84: Prasības meža atjaunošanas veici
- Page 85 and 86: īpaši aizsargājamo sugu aizsardz
- Page 87 and 88: 3.nodaļa Ainavu apraksts 3. Jāsni
- Page 89 and 90: 8.2.1. koku ciršanas un meža apsa
- Page 91 and 92: atļaujas (sezona - laika periods n
- Page 93 and 94: individuālie aizsardzības un izma
- Page 95 and 96: akmens, vilna, lins, kokvilna, pap
- Page 97 and 98: iekļauta Gaujas NP teritorijā. Vi
- Page 99 and 100: funkciju nodrošināšanā. Tā kā
- Page 101 and 102: - teritoriju pie Zvārtes ieža, -
- Page 103 and 104: un būvniecības kārtību, būvnie
- Page 105 and 106: 4.5.4. Regulācijas, ko normatīvie
- Page 107 and 108: 8) piedalīties vides monitoringa v
- Page 109 and 110: 4) 5) 6) 7) Gaujas NP administrāci
- Page 111 and 112: VI DAĻA GAUJAS NP ADMINISTRĀCIJAS
- Page 113 and 114: tiesiskie valdītāji, nevalstiskā
- Page 115 and 116: 6.6. REKREĀCIJAS IESPĒJU SAGLABĀ
- Page 117: Sadarbības partneri: Pašvaldības
- Page 121 and 122: 77. Pilāte D. Sauszemes gliemežu
Change language