Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 15. maijā<br />
Kārlis Ulmanis 135<br />
Turpinājums no 13. lpp.<br />
li nenāk prātā, kaut tas piederētu man.<br />
Man pilnīgi pietiek ar to, ja zinu, ka<br />
tur dzīvo un saimnieko krietns latviešu<br />
zemnieks. Manas personīgās vajadzības<br />
nav lielas, ne vairāk par divi simts<br />
latiem mēnesī. Es ceru, ka liktenis<br />
man tos līdz mūža galam vēlēs. Ne ģimenes,<br />
ne arī kāda cita cilvēka, kuram<br />
es būtu pateicību parādā un par ko<br />
man būtu jāgādā, man nav. Bet tā ka<br />
cilvēks nekad nevar zināt, kad pienāks<br />
pēdējā stunda, esmu savu dzīvību apdrošinājis,<br />
lai nevienam kādu neparedzētu<br />
apstākļu dēļ nevajadzētu manis<br />
dēļ ciest zaudējumus. Ja tomēr pastāv<br />
nodoms šo dienu kaut kādā veidā plašāk<br />
atzīmēt, tad domājiet par kaut ko<br />
tādu, kas būtu noderīgs valstij vai sabiedrībai.<br />
Vai Ulmanim bija tuvi draugi...<br />
grūti pateikt. Liekas, viņš bija samierinājies<br />
ar vientulību, aizstājot draugu<br />
trūkumu ar darbu. Tas nenozīmē,<br />
ka viņš meklēja vientulību. Ulmanis<br />
mīlēja cilvēkus. Viņš labprāt pavadīja<br />
dažas stundas kopā saviem tuvākiem<br />
līdzstrādniekiem, runājot par jautājumiem,<br />
kas neattiecās tieši uz darbu.“<br />
Viesturs Sprūde laikrakstā Latvijas<br />
Avīze 2012. g. 23. jūlija izdevuma<br />
rakstā Neapmētāt pagātni ar dubļiem<br />
publicējis izvilkumus no bij. Sabiedrisko<br />
lietu ministra Alfreda Bērziņa<br />
vēstulēm viņa draugam Sigurdam Rudzītim.<br />
Vienā no šīm vēstulēm, Bērziņš<br />
raksta: „Es domāju, ka nav laiks<br />
meklēt kļūdas un tās tiesāt. Tas neko<br />
negroza, bet tikai vairāk noskaņo vienu<br />
pret otru. Ja lasa tagad publicētās<br />
„atmiņu grāmatas“, paliek skumji.<br />
Pārmetumi, kritika, uzbrukumi Latvijas<br />
neatkarības īsam laikam. ... Visiem,<br />
laikam lai sevi paaugstinātu,<br />
jācīnas ar Prezidentu Ulmani. Cik<br />
viņš (atmiņu grāmatu rakstītājs) bijis<br />
gudrs, labs, tālredzīgs, taisnīgs, demokrātisks,<br />
tikai (tas) Ulmanis. Gribējis<br />
slēgt korporācijas, bet nav slēdzis;<br />
bijis atriebīgs, bet nav nevienam atriebies;<br />
bijis varas kārs, bet nav varu<br />
velti lietojis; bijis mantkārīgs, bet palicis<br />
bez mantas. Nelabi kļūst to lasot.“<br />
Laikrakstā LATVIETIS 2012. g.<br />
30. augusta izdevumā (No. 217) atreferētā<br />
Daugavas Vanagu Centrālās<br />
Valdes prezidija rīkotajā 23. augusta<br />
Staļinisma un nacisma upuru atceres<br />
dienas seminārā, lasām ievērojami<br />
atšķirīgu interpretāciju par 1934. g.<br />
15. maija notikumiem. Šo semināru<br />
rīkoja Latvijā akreditētiem ārzemju<br />
diplomātiem. Seminārs notika angļu<br />
valodā DV CV priekšnieka, atvaļināta<br />
admirāļa Andreja Mežmaļa vadībā.<br />
Tur lasām: Latvija, atrodoties divu<br />
diktatorisko valstu starpā un viņu<br />
ietekmju radīto iekšējās drošības situāciju,<br />
Latvijas Ministru prezidents<br />
Kārlis Ulmanis bija spiests izsludināt<br />
kara stāvokli 1934. g. 15. maijā saskaņā<br />
ar Latvijas Valsts Satversmi; līdz ar<br />
to nodibinājās autoritārā vara Latvijā,<br />
kas ievēroja valsts likumus, un neviens<br />
netika nogalināts. Ulmaņa laiki tiek<br />
uzskatīti par valsts uzplaukuma sprīdi;<br />
tie arī tiek dēvēti par labie gadi,<br />
kas arī kā tādi turpinājās līdz Padomju<br />
Savienības uzbrukumam Latvijas<br />
robežai, Padomju ultimātam un<br />
okupācijai 1941. gada 17. jūnijā. Visi<br />
deportētie un bojā gājušie latvieši ir<br />
Staļinisma un nacisma upuri, kurus<br />
mēs pieminam 23. augustā“.<br />
Edgara Dunsdorfa grāmatā Kārļa<br />
Ulmaņa dzīve viņš citē bijušā ASV<br />
sūtņa Latvijā, Džona Vailija (John Wiley)<br />
raksturojumu: „Noslēgumā varu<br />
tikai teikt, ka augsti respektēju prezidentu<br />
Ulmani abējādi – kā godājamu<br />
personu un kā varonīgu valstsvīru.“<br />
Pēc okupācijas un pirms viņa aizvešanas<br />
uz Padomju Savienību, Ulmanis<br />
esot izteicies, ka tā Latvija, ko<br />
viņš atstāj, nekad vairs nebūs, un tai<br />
Latvijai, kas nāks, viņš vairs nebūs vajadzīgs.<br />
Neraugoties uz atjaunotās, neatkarīgās<br />
Latvijas valdības lūgumiem un<br />
meklējumiem, Kārļa Ulmaņa pēdējā<br />
atdusas vieta izsūtījumā nav zināma.<br />
Miervaldis Balodis<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Par Latvijas nacionālo izglītību<br />
Turpinājums no 9. lpp.<br />
stākais, ko viņi var radīt, ir materiālā,<br />
tehniskā kultūra, ne gara vērtības.<br />
Rainis ir pārliecināts par to, ka „kosmopolītisms<br />
ir utopija un vecmodība,<br />
beznācijas ļaužu nav. Kosmopolīts ir<br />
pūlis, neorganizēta masa, skaidas un<br />
pelavas, nav lietaskoks un graudi.“<br />
Laiks no 1940. gada vasaras līdz<br />
1941. gada vasarai Latvijas vēsturē<br />
iezīmējas kā viens no drūmākajiem<br />
periodiem, kad līdz ar padomju okupācijas<br />
sākumu iesākās pusgadsimtu<br />
garais svešu varu periods mūsu zemē.<br />
Nacionālās politikas izteikta deformācija<br />
notika PSRS skolu novienādošanas<br />
laikā. Daudzas PSRS republiku<br />
nacionālās skolas bija zaudējušas<br />
savu seju. Jo vairāk šo nacionālās politikas<br />
deformāciju nevēlējās atzīt PSRS<br />
izglītības sistēma, jo nabagāks kļuva<br />
izslavinātais padomju daudznacionālās<br />
kultūras internacionālais aspekts.<br />
Nacionālās izglītības nonivelēšana<br />
bremzēja nacionālās pašapziņas attīstību,<br />
tai pat laikā uzkrājot negatīvas<br />
iezīmes starpnacionālo attiecību sfērā.<br />
No PSRS laiku izglītības politikas pieredzes<br />
esam ieguvuši sāpīgu atziņu,<br />
ka ārpusnacionālais nekad nevar būt<br />
tautisks. Agri vai vēlu tauta atstumj<br />
tādu skolu, kura zaudē savas nacionālās<br />
saiknes.<br />
Visos laikos svešu zemju cilvēki,<br />
ierodoties kādā mītnes zemē, varējuši<br />
integrēties, pirmkārt, ar šīs zemes<br />
valodas apguvi. Tikai pēc tam var izjust<br />
attiecīgās zemes vēsturi, kultūru,<br />
politiku, un tad pakāpeniski iekļauties<br />
sabiedriskās dzīves norisēs, saglabājot<br />
savu reliģiozo un kultūras īpatnību un<br />
veidojoties par minoritāti.<br />
Izglītības politikai Latvijā šodien<br />
jāvirzās tālāk pa Latvijas nacionālās<br />
atmodas izcīnīto nacionālo vērtību<br />
saglabāšanas ceļu. Iemācot skolēniem<br />
saprast, cienīt un iemīļot garīgās vērtības,<br />
mudinot cieņu un gribu kalpot<br />
kultūrai, vienlaikus viņos jāmodina<br />
cieņa, mīlestība un griba kalpot<br />
Latvijas valstij. Skolā ieaudzinātais<br />
un iemācītais, kā arī veids, kā notiek<br />
mācības, ir dominējošais visas valsts<br />
tālākajā attīstībā. Izglītība ir būtiska<br />
cilvēces vēsturiskās pieredzes nodošanas,<br />
pārņemšanas un tālākattīstīšanas<br />
veids.<br />
Jāatmodina ikviena Latvijas pilsoņa<br />
un iedzīvotāja valsts – pilsoniska<br />
sirdsapziņa tautas sociālajai atmiņai,<br />
lai Latvijas Valsts tālākajā attīstībā<br />
mums neizsakāmi daudz nozīmētu<br />
Latvijas neatkarības pasludināšana,<br />
Latvijas karogs, latviešu karavīru varonība,<br />
Latvijas prezidenti, Brīvības<br />
pieminekļa atklāšana, Latvijas okupācija,<br />
trešā atmoda, neatkarības atjaunošana,<br />
Barikāžu laiks, iestāšanās<br />
Eiropas Savienībā un NATO.<br />
Nekļūsim par kosmopolītiem, neapdomīgi<br />
atsacīdamies no savas tautas,<br />
valodas, izglītības un kultūras un<br />
neļausimies maigo varu ietekmē tikt<br />
iemānītiem kādā citā, lielākā svešā<br />
nācijā.<br />
Dace Ratniece, Mg.paed., Mg.sc.env.<br />
Liepājas Universitātes doktorante<br />
Vēres<br />
1<br />
Bels A. Latviskais ir pievilcīgs,<br />
Neatk. Cīņa, 1994. g. 9. augusts.<br />
2<br />
Latvijas izglītības koncepcijas<br />
materiāli, Izglītības ministrijas vēstis,<br />
1994. g. 17. febr.<br />
3<br />
Latvelis I. Integrācija no latviskā<br />
redzespunkta, Diena. Stils, 1994. g.<br />
18. febr.<br />
4<br />
Mežš I., Latvieši Latvijā, R., Zinātne,<br />
1994.<br />
5<br />
Kriškāns J. Tautskolu vēsture no<br />
13. gs. līdz 1905. g., red. I. Krollins<br />
[Ņujorka], Latvju grāmata, 1972.<br />
6<br />
Kronvalds A. Tautiski centieni.<br />
Kopoti raksti, II sēj, 1936.<br />
7<br />
Rainis J. [Runa Satversmes sapulcē<br />
1922. g.7.martā], Latvijas Satversmes<br />
sapulces stenogrammas, 1922.<br />
Mums vēl ir vieta Jūsu<br />
paziņojumiem.<br />
Cena $5 par 1 cm vienā slejā.<br />
Minimums $10.<br />
Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai<br />
$20.
Change language