Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 15. maijā<br />
8. maijs Latvijā<br />
Rīgas Brāļu kapos un Lestenē<br />
Šogad Kurzemes<br />
cietokšņa diena 8. maijā<br />
bija silta un saulaina –<br />
burvīga diena. Rīgas<br />
Brāļu kapos pēc Valsts<br />
prezidenta Andra Bērziņa<br />
uzaicinājuma bija<br />
pulcējušies daudzi pārstāvji<br />
no dažādām valstīm, organizācijām<br />
un Latvijas valdības puses; pasākums<br />
iesākās plkst. 11.00.<br />
Pēc svinīgā pasākuma, vainagu<br />
un ziedu nolikšanas Valsts prezidents<br />
Andris Bērziņš, Ministru prezidents<br />
Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja<br />
Solvita Āboltiņa un Rīgas<br />
mērs Nils Ušakovs sasveicinājās ar<br />
katru klātesošo ar rokas spiedienu katram.<br />
Klāt arī bija PSRS pusē karojošie<br />
pārstāvji no latviešu 130. korpusa.<br />
Līdzdalību arī ņēma ārzemju vēstnieki<br />
un militārie atašeji.<br />
Raksturīgi un redzami iztrūka<br />
Krievijas Federācijas vēstnieks un<br />
viņa pārstāvji; tā jau ir parasta lieta, ka<br />
Austrumu kaimiņi nepiedalās 8. maija<br />
dienā, jo uzskata, ka 9. maijs ir pareizā<br />
diena (Staļins nepieņēma 8. maiju, jo<br />
Vācijas kapitulācijas dokuments nebija<br />
krievu valodā un to tad parakstīja<br />
dienu vēlāk, kas pēc Maskava laika<br />
iekrita 9. maijā).<br />
Daugavas vanagi bija labi pārstāvēti<br />
ar DV CV prezidija un DV Latvijā<br />
līdzdalību (Juris Vectirāns, Guntis<br />
Brencāns, karognesējs, u.c.); godinājām<br />
mūsu kritušos karavīrus ar vainagiem<br />
un ziediem. Mēs nolikām ziedus<br />
arī pie plkv. V. Januma, ģen. K. Goppera<br />
un ģen. R. Bangerska kapu vietām.<br />
Pēc Rīgas Brāļu kapu pasākuma,<br />
devāmies uz Lestenes Brāļu kapiem,<br />
kur plkst. 15.00 klātesošie godināja kritušos<br />
karavīrus ar vainagiem, ziediem,<br />
koru dziesmām un uzrunām. Uzrunas<br />
deva aizsardzības ministrs Artis Pabriks,<br />
Tukuma novada priekšsēdis Šulcs,<br />
NBS štāba priekšnieks, DV priekšnieks<br />
A. Mežmalis, Latviešu karavīru valdes<br />
priekšsēdis Edgars Skreija, Partizānu<br />
apvienības valdes priekšsēdis Ojārs Stefans<br />
un citi. Bija pulcējušies labs skaits<br />
cilvēku, kā arī pasākumu svinīgi papildināja<br />
NBS orķestris un NBS Štāba bataljona<br />
karavīru goda sardze ar šauteņu<br />
salūtu kritušajiem, kā arī divi kori.<br />
Braucot atpakaļ uz Rīgu, sastapāmies<br />
Rīgā ar lielu auto sastrēgumu;<br />
pēc ziņām, tas esot bijis saistīts ar<br />
bumbu vai uzspridzināšanas draudiem<br />
Rīgā. Detaļas pašlaik man nav,<br />
bet šodien, 9. maijā, TV tika minēts,<br />
Pie plkv. Viļa Januma Rīgas Brāļu kapos.<br />
DV priekšnieka A. Mežmala uzruna<br />
Lestenē. Blakus Edgars Skreija.<br />
ka arī esot bijis drauds (telefona zvans)<br />
Okupācijas muzejam, ka „muzejā esot<br />
izvietots spridzeklis“; pēc pārbaudes<br />
izrādījās, ka tas ir blefs, bet tas vienmēr<br />
ir jāuzņem nopietni.<br />
Andrejs Mežmalis<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Andrejs Mežmalis<br />
FOTO Andrejs Mežmalis<br />
Folkklubam ALA jaunas mājas!<br />
Trešo reizi taisīta ALA<br />
Bijušā Austrālijas latvieša Krišjāņa<br />
Putniņa vadītais Folkklubs ALA<br />
tagad atrodas jaunās telpās Vecrīgā –<br />
Peldu ielā 19. Latvijas Universitātes<br />
Sociālo zinātņu fakultātes Kivi TV<br />
raidījumā, atbildot uz jautājumu, kāpēc<br />
ALA pārceļas uz jaunām telpām,<br />
Krišjānis sacīja (nedaudz saīsināts):<br />
„Trešo reizi ALA taisīsim. Bija Audēja<br />
ielā, Smilšu ielā ļoti veiksmīgi un forši<br />
esam norāvuši pēdējos trīs gadus. [...]<br />
Ir vairāki iemesli, kas to visu ietekmē.<br />
Saimnieki, lieli šefi no kā mēs šīs telpas<br />
nomājam, ir izdomājuši savus draugus<br />
laist iekšā, kurus viņi vairāk ieredz šajā<br />
vietā. Otrs iemesls tāds, ka nu ātrāk vai<br />
vēlāk prasījās lielākas telpas, jo mēs<br />
cenšamies attīstīt to dzīvo mūziku, to<br />
ēdināšanu. Un te jau tā skatuve kļuvusi<br />
par mazu, telpas par mazu. Principā,<br />
mēs skatāmies uz to kā attīstību. Mēs<br />
paplašināsimies. Būs garderobe, ērtības,<br />
vairāki galdi, lielāka skatuve, par<br />
ko visi muzikanti, es pats tai skaitā,<br />
spēlējot briesmīgi priecāsimies par to,<br />
ka skatuve ir lielāka, skaņa ir labāka.<br />
Pagrabs paliek pagrabs. Mēs gribam to<br />
pašu tēmu, stilu, sajūtu saglabāt. Pagrabs<br />
vai simpātiskāks, skaistāks? Grūti<br />
teikt, bet viņš ir savādāks. Tur ir augstāki<br />
griesti. Tā aura – kaut kāda ir tas<br />
vēsturiskais smeķis. Tur ir bijuši vīna<br />
pagrabi. Vienā telpā bija vecie kandžas<br />
aparāti, kur ir destilējuši vīnus. Tur<br />
tāds smeķis riktīgi tajās telpās. Un ar<br />
to viņi atšķirsies.“<br />
Peldu iela, kur tagad atrodas Folkklubs<br />
ALA, ir paralēla Grēcinieku ielai,<br />
vienu kvartālu no Strēlnieku laukuma.<br />
Daudzstāvu ēka, kas atrodas<br />
Peldu ielā 19 ir celta 1752. gadā, bet<br />
iespējams, ka pagrabs, kur Folkklubs<br />
ALA mitinās ir no vēl senākiem laikiem.<br />
Mazliet dīvaina ir ielas nosaukuma<br />
izcelsme. Sākot ar 1411. gadu, šo<br />
ielu sauca de Swinestrate (t.i., Cūkas<br />
iela, lejasvācu valodā). Pārveidojoties<br />
izrunai, 18. gs. parādījās vēlākais ielas<br />
nosaukums – Schwimmstrasse, t.i. Peldu<br />
iela.<br />
Folkklubs ALA ir ļoti iecienīts gan<br />
vietējo latviešu, gan arī ārzemju tūristu<br />
vidū. Atklāšana jaunās telpās notika<br />
š.g. 4. maijā, par ko Krišjānis ziņo:<br />
„ALA atklāšana godam nosvinēta.<br />
Jaunā vieta ļoti, ļoti, ļoti patīk. Pat vairāk<br />
nekā sākotnēji spēju iedomāties.“<br />
Jaunās telpas, kur agrāk atradās Mūzikas<br />
klubs Kabata, būs labi iesildītas<br />
līdz laikam, kad lielāks skaits Austrālijas<br />
latvieši dosies uz Dziesmu un<br />
deju svētkiem š.g. vidū.<br />
LT<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Kivi TV raidījumu par FK ALA var<br />
noskatīties lietojot šo saiti:<br />
http://www.youtube.com/<br />
watch?v=6bsOQU8i38M<br />
Latvijā zied magnolijas<br />
Turpinājums no 7. lpp.<br />
ir milzīgi, ap 50 gadus veci, bet ir arī<br />
jaunuļi, vēl paslēpti aiz citiem augiem,<br />
un viņu baltās cepures izskatās fantastiski<br />
uz zilo debesu fona virs spilgti<br />
rozā rododendriem. Lielie koki aug<br />
zaļā pļavā, un zem agrīnajām šķirnēm<br />
jau sabirušas baltās ziedlapas.<br />
Šobrīd zied agrīnās, Āzijas izcelsmes<br />
magnolijas; tās zied pirms saplaukušas<br />
lapas, aprīļa beigās – maija<br />
sākumā. Koku tumšie, ļoti izliektie<br />
zari ir kā nosēti ar dažādu formu un<br />
lielumu ziediem gan baltā, gan maigi<br />
sārtā krāsā. Zied Lēbnera un ziemeļu<br />
magnolijas, zvaigžņu, cilindriskās un<br />
vītollapu magnolijas. Magnolijas zied<br />
Turpinājums 19. lpp.