Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 15. maijā<br />
Kurzemes Cietoksni atceroties – Jaunieša skatījumā<br />
Jāņa Kārkliņa referāts Daugavas Vanagu sarīkojumā Melburnā<br />
Sestdien, 4. maijā Melburnas Daugavas Vanagu nodaļa rīkoja Kurzemes Cietokšņa atceri. Publicējam<br />
sarīkojumā sniegto Jāņa Kārkliņa referātu.<br />
Ievads<br />
Kurzemes Cietoksni<br />
atceroties – jaunieša<br />
skatījumā – jūs varbūt domājat,<br />
kāpēc manam referātam<br />
ir šis virsraksts. Jā,<br />
varbūt esmu jaunāks nekā daži no jums<br />
šai zālē, bet tomēr jaunietis vairs neesmu.<br />
Ļoti vienkārši – referātu, ko jums<br />
šodien nolasīšu, es sagatavoju mūsu nodaļas<br />
Kurzemes cietokšņa atceres biedru<br />
vakaram 1970. gadu vidū, kad man bija,<br />
apmēram, 14 vai 15 gadu. Tātad, es biju<br />
jaunietis. Referātu nolasīšu tieši kā to<br />
sagatavoju pirms, apmēram, 35 gadiem.<br />
1970. gados Latvija vēl nebija atguvusi<br />
savu brīvību. Daugavas Vanagu<br />
solījuma teksta pirmais teikums skanēja:<br />
„Mēs ticam, ka Latvija reiz būs brīva<br />
nacionāla, neatkarīga valsts, kurā<br />
visa valsts vara piederēs latviešu tautai.“<br />
1940. gadu beigās un 1950. gadu<br />
sākumā, kad dibināja trimdas latviešu<br />
organizācijas, ieskaitot Daugavas Vanagus,<br />
daudz latviešu ticēja, ka šīs organizācijas<br />
pastāvēs tikai dažus gadus,<br />
jo pēc 10 vai 20 gadiem Latvija būs<br />
brīva, un mēs visi tur atkal dzīvosim.<br />
1970. gadu vidū tomēr cerība par<br />
Latvijas brīvību jau dažiem bija sākusi<br />
izdzist. Daļa Daugavas Vanagu organizācijas<br />
dibinātāji jau bija miruši,<br />
nesagaidot Latvijas brīvības atgūšanu,<br />
un liela daļa bija uzdevuši cerību, ka<br />
tas jebkad notiks.<br />
Tomēr tajā laikā, tāpat kā tagad, nostāja<br />
mūsu organizācijā bija, ka mums ir<br />
jāatceras tie, kuri mēģināja glābt mūsu<br />
dzimteni un jādara viss, lai izpalīdzētu<br />
mūsu bijušajiem karavīriem un jāturpina<br />
cīnīties, lai Latvija atkal reiz būtu brīva.<br />
Ar šo ievadu sniedzu referātu, ko<br />
sagatavoju, kad biju jaunietis pirms,<br />
apmēram, 35 gadiem.<br />
* * *<br />
Kurzemes Cietoksni atceroties –<br />
Jaunieša skatījumā<br />
Mēs, brīvā zemē dzimušie, kā arī<br />
visi tie, kas atrodas brīvībā, nekad nedrīkstam<br />
aizmirst tos, kam 1945. gadā<br />
bija jāapgulstas Kurzemes smiltīs vai<br />
biezajos mežos.<br />
Vēl ļaunāk klājās tiem, kas nonāca<br />
Krievijas taigās un cietumos, savu dzīvi<br />
beidzot vislielākās mokās un pazeminājumos,<br />
tikai retais to spēja izturēt<br />
un palikt dzīvs.<br />
Tālu no Kurzemes un varonīgo<br />
Kurzemes aizstāvju dusas vietām mēs<br />
pazemībā liecam galvas un domās sadzirdam<br />
Andreja Eglīša vārdus:<br />
Šīs dienas pieminiet, kad kauju dunas<br />
klusēs –<br />
Cik saplosīts no tumsas kāpa rīts.<br />
Bij ziemā pavasara viesuls dzīts,<br />
Un posta ugunssārti visās debespusēs.<br />
Šīs dienas pieminiet, kad karavīri dusēs<br />
–<br />
Kāds Dieva spēks un spītība mums<br />
dega krūtīs.<br />
8. maijs mums visiem ir skumja<br />
piemiņas diena, sevišķi tiem, kam<br />
Kurzemē palika tuvinieki un draugi,<br />
kā karavīru tā civiliedzīvotāju vidū.<br />
Kaut gan lielākā daļa Latvijas bija<br />
jau krievu okupēta, viena daļa Kurzemes<br />
vēl turējās – 13 pilsētas un 76<br />
pagasti, kuros mita apmēram 230 000<br />
iedzīvotāju un ap 150 000 bēgļu no<br />
Latgales, Vidzemes un Rīgas. Kurzemes<br />
frontes garums bija, apmēram, 170<br />
kilometru un šo mūsu dzimtenes daļu,<br />
kuru par spīti 6 Kurzemes lielkaujām,<br />
spēka un apbruņojuma ziņā nesalīdzināmi<br />
lielākām krievu vienībām vēl<br />
nebija izdevies ieņemt, sāka dēvēt par<br />
Kurzemes cietoksni. Kurzemes cietoksnī<br />
palikušie karavīri un civiliedzīvotāji<br />
cerēja, ka pienāks laiks, kad no Kurzemes<br />
sāksies Latvijas atbrīvošanas cīņas<br />
tāpat kā 1919. gadā. Diemžēl, nevērojot<br />
atkārtotus Kurzemes aizstāvju varonības<br />
pierādījumus, pasaulei par latvju<br />
tautas tiesībām dzīvot nebija intereses,<br />
un mūsu cerības par Kurzemes un visas<br />
Latvijas atbrīvošanu nepiepildījās.<br />
1945. gada aprīlī izbeidzās 6. Kurzemes<br />
lielkauja un arī tā nedeva uzbrucējiem<br />
– krieviem cerētos rezultātus –<br />
Kurzemes pilnīgu okupāciju. Kurzemes<br />
aizstāvji atsita visas 6 nežēlīgās lielkaujas<br />
un palika neuzvarēti. Maldīgs<br />
ir uzskats, ka Kurzemes cīnītāji it kā<br />
būtu kapitulējuši krievu vienībām. Ne<br />
tikai 19. latviešu divīzijas augstākā vadība,<br />
bet arī vācu virsnieki – Kurzemes<br />
cietokšņa cīnītāji apliecina un raksturo<br />
kauju izbeigšanos šādiem vārdiem:<br />
„Pie mums baltos karogus neizkāra.“<br />
Kurzemes cīņu līdzgaitnieks<br />
pulkvežleitnants Kociņš raksta, ka<br />
1945. gada 8. maijā pulksten 14.00<br />
19. divīzijas komandieris ģenerālis<br />
Strekenbahs paziņojis divīzijas atsevišķām<br />
daļām, ka latviešu karavīri atbrīvoti<br />
no savu pienākumu pildīšanas<br />
armijā, un var brīvi izvēlēties savus<br />
ceļus. Pats viņš pulkvežleitnantam<br />
Kociņam apliecinājis, ka nekādu kapitulācijas<br />
pavēli nav devis.<br />
Neziņa par gaidāmo rītdienu, sajukums<br />
dažādo vienību un kauju grupu<br />
starpā, bailes un nedrošība no Latvijas<br />
okupantu atriebšanās un nežēlības,<br />
naids un dusmas par līdz pēdējai brīvības<br />
stundai loloto cerību sabrukumu<br />
bija mūsu 19. divīzijas karavīru, latviešu<br />
bēgļu un Kurzemes iedzīvotāju galvenās<br />
rūpes un domas. Latvju jaunekļiem un<br />
vīriem, kas triju un pat četru gadu lai-<br />
kā bija gājuši caur sīvām, pasaules kara<br />
vēsturē vēl nepieredzētām kaujām, lai<br />
tikai aizstāvētu savu zemi un glābtu latvju<br />
tautu no verdzības, pazemojumiem<br />
un iznīcināšanas, 8. maija pēcpusdienā<br />
tika dotas divas iespējas: nolikt ieročus<br />
iebrucēju priekšā un izvēlēties mums<br />
visiem jau labi zināmās verdzības un<br />
vergu nometņu ceļus, vai pazust dziļajos<br />
Kurzemes mežos un turpināt cīņas,<br />
bēguļot no meža uz mežu, no mājas uz<br />
māju un no alas uz alu.<br />
Mani ar Kurzemes cietoksnī palikušajiem<br />
saista arī ļoti personīgas atmiņas.<br />
Personīgas domāju savus vecākus.<br />
Tēvs gan ir vidzemnieks, bet viņa<br />
vecākais brālis kritis 1945. gadā netālu<br />
no Kandavas.<br />
Mātes vecāku mājas atradušās Ciereces<br />
pagastā, Saldus-Jelgavas lielceļa<br />
malā. Viņu mājās bijis ierīkots vācu<br />
štābs. Vācieši solījušies atkāpšanās gadījumā<br />
nevienu pie krieviem neatstāt.<br />
1945. gada 10. marta vakarā, krieviem<br />
uzbrūkot, pēc īsas pretošanās vācieši<br />
pazuduši. Krievu izrēķināšanās biju-<br />
Turpinājums 19. lpp.<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena drukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />
$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />
52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Čekus rakstīt uz vārda:<br />
„Sterling Star Pty Ltd“.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star 2013.<br />
All rights reserved.<br />
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />
par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />
rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.
Change language