Laikraksts "Latvietis" 257

Trešdien, 2013. gada 15. maijā Laikraksts „Latvietis“ 19. lpp.
Kurzemes Cietoksni atceroties
Turpinājums no 2. lpp.
si pavisam īsa. Nošauti mātes vecāki,
vecāmāte, 19 gadus vecā māsa un 10
gadus vecais brālis. Izbēgusi viņas vecākā
māsa ar 8 gadus veco māsiņu. Bēgot
gan sašauta plecā un rokā. Iekritušas
sniega kupenā, kur palikušas guļot.
Krievi neesot pat meklējuši. Tanī naktī
nostaigājušas 20 kilometrus līdz radinieku
mājām; tā arī palikušas dzīvas.
Vēlāk gan bijis jāpavada 10 gadi izsūtījumā.
Ziņas par šiem notikumiem māte
saņēmusi tieši no savas vecākās māsas.
Mātes krusttēvs, pulkvedis Rusmanis
1945. gada martā ar savu kaujas
grupu ieradies Kurzemē no Vācijas.
Viņš arī tur palicis pēc 8. maija kopā ar
daļu savu karavīru grupu iedams mežos.
Krievi viņu saņēmuši un nošāvuši
1947. gada februārī. Šīs ziņas saņemtas
no nelaiķa pulkveža Kripēna.
Savu stāstījumu gribu beigt ar
pulkveža Silgaiļa vārdiem grāmatā
Latviešu Leģions: „Ja latviešu leģionam
nebija lemts pasargāt tēvzemi
no nokļūšanas komunistu jūgā, tad
vaina nav meklējama latviešu karavīros.
Latviešu karavīrs cīnījās pašaizliedzīgi
līdz pēdējai kara dienai. Šī cīņa
nebija kalpošana kādai svešai idejai vai
varai, bet vienīgi savas tautas un tēvzemes
labā. Ar izmisuma pilnām cīņām
leģions ir pierādījis, ka latvju tauta nav
brīvprātīgi iekļāvusies Padomju Savienībā,
bet gan varmācīgi piespiesta.“
* * *
Noslēgums
Vēlos beigt ar dažām piezīmēm.
Manai mātei bija laime, ka nebija ģimenes
mājās tad, kad krievi uzbruka.
Iemesls būdams, ka viņa jau dažus
gadus pirms tam bija iestājusies māsu
skolā Rīgā. 1945. gada 10. martā, kas
kā jau minēju bija viņas dzimšanas
diena, viņa jau darbojās kā medmāsa
frontē. Viņa ziņu par to, kas notika
savai un manai ģimenei tikai dabūja
zināt 1960. gadu sākumā, kad varēja
sazināties ar savu māsu Latvijā.
Pagāja vēl ilgi gadi starp to laiku,
kad šo referātu nolasīju un Latvijas
brīvības atgūšanu. Daudz karavīru,
ieskaitot mūsu organizācijas biedrus,
manu tēvu tajā starpā, aizgāja mūžībā,
nesagaidot Latvijas brīvības atgūšanu.
Kaut gan šo referātu sagatavoju kā
jauneklis pirms, apmēram, 35 gadiem,
manas domas par un cieņa pret latviešu
leģionāriem nav nemaz mainījusies,
drīzāk respekts ir cēlies. Latvija tagad
ir brīva nacionāla un neatkarīga valsts
kā rakstīts DV svinīgā solījumā. Tomēr
mēs, kas vēl esam dzīvi, nekad nedrīkstam
aizmirst Kurzemes cietokšņa
varoņus, kā arī visus karavīrus, kas
cīnījās par mūsu tautas brīvību. Mūsu
pienākums ir ne tik vien to mūžam
atcerēties, bet arī to mācīt mūsu pēctečiem
un šodienas jauniešiem, lai tas
nekad neizdzistu no Latvijas vēstures.
Paldies par uzmanību!
Jānis Kārkliņš
Latvijā zied magnolijas
Turpinājums no 8. lpp.
arī pie operas strūklakas.
Savukārt Amerikas izcelsmes magnolijas
zied vēlāk, kad tām ir jau saplaukušas
lapas – maija beigās, jūnijā un pat
jūlijā. Jau vairāk nekā 70 gadus Rīgas
Kronvalda parkā aug Ziemeļamerikas
gurķu magnolija Magnolia Acuminata.
Koks sasniedzis 19 m augstumu un
154 cm stumbra apkārtmēru. Zied ar
zvanveida, gaiši zilganzaļiem, iekšpusē
dzeltenīgiem ziediem. Efektīgas biezās
lapas (25 cm garas) un dekoratīvi aveņsarkanie,
gurķveidīgie kopaugļi.
Magnolijas cenšas ieaudzēt arī
citviet Latvijā, arī privātmāju dārzos.
Šodien redzēju Jūrmalā, Kauguros –
50 m no jūras slaidu, vienā augstumā
ar karoga kārti, ziedošu magnoliju.
Ja nokavēsiet magnoliju ziedēšanu
Botāniskajā dārzā, tad vēl atliks iespēja
sameklēt gurķu magnoliju Kronvalda
parkā.
Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“
Datumi
Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi
16. maijs
Edijs, Edvīns
1898. inženieris, izglītības darbinieks,
mehānikas mācību grāmatu autors Nikolajs
Lācars.
1908. grafiķis Vilis Ciesnieks.
1923. mākslin., tēlnieks Bārtulis Bulis.
17. maijs
Dailis, Herberts, Umberts
Ugunsdzēsēju un glābēju diena
1958. bobslejists, olimpietis (bronzas
medaļa 1984. g.) Zintis Ekmanis.
18. maijs
Ēriks, Inese, Inesis
Starptautiskā Muzeju diena
1873. rakstnieks Jukums Palevičs.
1908. grafiķis Voldemārs Krastiņš.
1937. skolotājs, rakstnieks un kritiķis
Eduards Silkalns.
1955. sabiedrisks darbinieks Austrālijā
Valdis Jaudzems
1988. hokejists Kaspars Daugaviņš.
19. maijs
Lita, Sibilla, Teika
Vasarsvētki
1938. inženieris un politiķis Vilnis
Eglājs.
20. maijs
Salvis, Selva, Venta
1818. Jelgavā dzimis baltvācu izcelsmes
Krievijas armijas ģenerālis Francis
Eduards fon Totlēbens (Franc Eduard
Graf von Tottleben).
1958. mūziķis, komponists un ansambļa
Pērkons vadītājs Juris Kulakovs.
1968. politiķis un diplomāts, LR ārlietu
ministrs (2010.g. 29.apr. – 2010.g.
3.nov.), LR satiksmes ministrs (2011.g.
25.okt. – 2013.g. 1.mar.) Aivis Ronis.
2008. Valsts policija oficiāli atstāja vēsturisko
Stūra māju Rīgā, Brīvības ielā
61, pārceļoties uz jauno kompleksu Čiekurkalnā.
Stūra mājas tālākais liktenis
pēc policijas izvākšanās nav skaidrs.
21. maijs
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
1858. sāka būvēt Latvijas teritorijā pirmo
dzelzceļš līniju Rīga-Daugavpils.
1913. publicists, kultūras vēsturnieks
Eduards Kozlovskis (juniors).
1959. sabiedriska darbiniece Austrālijā
Irēne Ziedare.
22. maijs
Emīlija, kalendārā neierakstīto vārdu
diena
1938. latviešu māksliniece un keramiķe
Izabella Krolle.
■
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi
Adelaidē
Sestdien, 18. maijā, plkst. 11.00 LAI-
MAS pavārmākas kursi ALB zālē.
Margota Puķīte demonstrēs siļķu salātu
recepti. Visi laipni aicināti piebiedroties.
Ziedojumi, sākot ar $4. Pieteikties
LAIMAS birojā līdz 10. maijam.
Svētdien, 19. maijā, plkst. 9.30 ASK
novusa sekcijas nodarbības Tālavas
mazajā zālē.
Trešdien, 22. maijā, plkst. 10.10 izbraukšana
no ALB nama ALB Laima
ekskursijai uz Regency Park TAFE,
kur top nākamie pavāri, lai gida pavadībā
apskatītu kā darbojas restorāna
Turpinājums 20. lpp.