Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Laikraksts "Latvietis" 257
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Trešdien, 2013. gada 15. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />
Folkloras kopas „Ceiruleits“ viesošanās Ķīnā<br />
Piedalās festivālā un koncertē Latvijas vēstniecībā<br />
Līvānu folkloras nas, 27. aprīlī universitātē ikvienam<br />
kopa Ceiruleits Annas<br />
Kārkles vadībā darbojas<br />
jau 23 gadus un ir viens<br />
no lielākajiem un aktīvākajiem<br />
folkloras kolektīviem<br />
Latvijā, gūstot<br />
augstu profesionālo atzinību ne vien<br />
dzimtenē, bet arī visā pasaulē (Eiropas<br />
valstīs, Austrālijā, ASV, Ēģiptē,<br />
Meksikā, Brazīlijā). Vienmēr ar lielu<br />
kopā būšanas prieku un entuziasmu<br />
tiek izdziedātas un izdejotas latviešu<br />
tautasdziesmas, īpašu uzmanību veltot<br />
dzimtās puses – Latgales – folkloras<br />
materiālam. Iepazīstot kolektīvu<br />
kopumā un tā dalībniekus atsevišķi,<br />
ir skaidri redzams, ka folkloras kopa<br />
pilnībā atbilst nosaukumā izvēlētajam<br />
pavasara putniņam, jo ar savu enerģisko<br />
un daudzveidīgo vīterošanu vairāku<br />
stundu garumā bez apstājas pārsteidz<br />
ikvienu klausītāju, rosinot to uz<br />
jestru sadziedāšanos.<br />
Folkloras kopas Ceiruleits 28<br />
dalībniekiem galvenais Ķīnas apmeklēšanas<br />
mērķis bija piedalīšanās<br />
14. starptautiskajā Kuņmiņas folkloras<br />
tūrisma festivālā un karnevālā, tomēr<br />
tas viņiem nekavēja pēc pašu iniciatīvas<br />
piedāvāt koncertprogrammu Zinu,<br />
zinu tēva sētu Latvijas vēstniecībai<br />
Ķīnā, kas aktīvi iesaistījās tā noorganizēšanā<br />
Pekinas Svešvalodu universitātē.<br />
Tā nedēļu pirms Latvijas Republikas<br />
Neatkarības atjaunošanas die-<br />
interesentam bija brīnišķīga iespēja<br />
redzēt, klausīties un izjust folkloras<br />
kopas Ceiruleits vitālo uzstāšanos, sadziedāties<br />
un piedalīties kopīgās dejās.<br />
Pasākums sapulcināja daudz ķīniešu<br />
studentus, jo īpaši tos, kas apgūst latviešu<br />
valodu un kultūru, ārvalstu vieslektorus,<br />
Pekinā dzīvojošos latviešus<br />
un Latvijas vēstniecības pārstāvjus.<br />
Klātesošiem tā bija empīriska iepazīšanās<br />
ar latviešu dzīves ziņu. Savukārt<br />
atzinību un lielas ovācijas no skatītājiem<br />
un folkloras kopas dalībniekiem<br />
saņēma latviešu valodas un kultūras<br />
2. kursa students, kurš pirms koncerta<br />
latviski sveica viesus un izteica pateicību<br />
Latvijas vēstniecībai un universitātei<br />
par pasākumu.<br />
Visu nākamo nedēļu Ceiruleits<br />
bija mūžīgā pavasara pilsētā Kuņmiņā,<br />
kur līdzās citiem folkloras kolektīviem<br />
no Ķīnas un ārvalstīm (Indijas,<br />
Polijas, Vjetnamas, Meksikas) piedalījās<br />
festivāla pasākumos: svinīgās<br />
parādēs, gājienos un individuālos koncertos,<br />
piemēram, Kuņmiņas Uzvaras<br />
parkā un Zooloģiskajā dārzā. Skatītāju<br />
neviltotā interese un apbrīna pavadīja<br />
folkloras kopu visu festivāla laiku. Sevišķi<br />
lielu izbrīnu festivāla dalībniekos,<br />
organizatoros un skatītājos radīja<br />
kolektīva nerimstošā enerģija un pozitīvā<br />
attieksme, pat lietus laikā turpinot<br />
savu uzstāšanos ar smaidiem sejās.<br />
Kvalitatīvais priekšnesumu sniegums<br />
un augstā atbildības sajūta bija galvenie<br />
iemesli festivāla balvas – naudas<br />
prēmijas – iegūšanai.<br />
Brīvajā laikā latviešu viesi ne tikai<br />
rīkoja tematiskos pasākumus, bet arī<br />
apmeklēja iecienītākās Kuņmiņas un<br />
Pekinas tūrisma vietas: Akmens mežu,<br />
Tautību ciematu, Ķīnas tradicionālo tējas<br />
namu, Aizliegto pilsētu un Tjaņaņmiņa<br />
laukumu, Vasaras pili, Lamas<br />
templi, Olimpisko centru, protams, arī<br />
Ķīnas mūri, iepazīstot Ķīnas kultūrvēsturi<br />
un iegūstot pozitīvas emocijas.<br />
Ikviens no folkloras kopas dalībniekiem<br />
atzina, ka Ķīna ir pārsteigusi ar<br />
savu dažādību un grandiozitāti, atsaucīgiem<br />
cilvēkiem un neparasto virtuvi<br />
un ka ceļojuma laikā ir lauzts ne viens<br />
vien stereotips par šo valsti.<br />
Man bija patiess prieks par radušos<br />
iespēju uzņemt folkloras kopu<br />
Ceiruleits Pekinas Svešvalodu universitātē<br />
un piedalīties kultūras tūrisma<br />
festivālā Kuņmiņā, pārstāvot latviešu<br />
mākslinieku grupu. Tā bija vienreizēja<br />
un neaizmirstama pieredze, kā arī<br />
sirsnīga kopā būšana! Folkloras kopai<br />
Ceiruleits novēlu arī turpmāk saglabāt<br />
cieņu un mīlestību pret darbu, latviskām<br />
vērtībām un folkloru, radošumu,<br />
patiesu zinātkāri un arvien jaunus piedzīvojumus.<br />
Lai nepietrūkst ideju un<br />
iespaidu, ko ierakstīt vadītājas Annas<br />
Kārkles ceļojumu dienasgrāmatā!<br />
Solvita Pošeiko<br />
Vieslektore Pekinas Svešvalodu<br />
universitātē<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
„Ceiruleits“ Pekinas Svešvalodu universitātē.<br />
Latvijā zied magnolijas<br />
Magnoliju skaistums – tas liek apstāties<br />
Magnolijas ir senas<br />
izcelsmes augi. Latvija<br />
ir viens no tālākajiem<br />
ziemeļu punktiem, kur<br />
iespējams audzēt dažas<br />
Ziemcietīgās, kuras izmanto kā potcelmus<br />
pavairošanai, ir Magnolia Kobus<br />
un Magnolia Acuminata. Magnoliju arhaisms<br />
izpaužas ne tikai to skaistumā,<br />
bet arī pavairošanas grūtībās. Drošāk<br />
izturīgākās magnoliju<br />
pavairot ar sēklām. Ceļš līdz smaržīga-<br />
sugas, t.i. dažas vasarzaļās sugas. jiem, pasakainajiem ziediem ir<br />
garš.<br />
FOTO Solvita Pošeiko<br />
Anna Kārkle kopā ar latviešu valodas<br />
un kultūras apguvēju Jāni.<br />
Latvijas Universitātes Botāniskajā<br />
dārzā Rīgā, Pārdaugavā ir lielākā<br />
magnoliju kolekcija Latvijā – 17 dažādas<br />
sugas un šķirnes, un jauki ir tas, ka<br />
visas nezied vienlaicīgi. Vairāki koki<br />
Turpinājums 8. lpp.<br />
FOTO Anna Kārkle
Change language