kiberkambaris - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
kiberkambaris - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
kiberkambaris - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Žanis Zakenfelds ziņo, ka vairāki redzami literāti<br />
svešumā, piemēram, atklāti paziņojuši<br />
savu pozitīvo nostāju jautājumā par kultūras<br />
sakariem ar dzimteni. Viņi nebaidās atklāti<br />
pateikt, ka šie sakari nav noziegums, kā to<br />
dažkārt sludina emigrantu pašieceltie „vadītāji“,<br />
bet vitāla nepieciešamība. 27<br />
1969. gada septembrī Rīgā no Zviedrijas ierodas<br />
Mārtiņš Zīverts noskatīties Minhauzena<br />
precību 200. izrādi. Izrāde bijusi ar spraigu<br />
pacēlumu, uzņemta ar ovācijām, Vija<br />
Artmane pasniegusi Zīvertam grāmatu ar<br />
visu Dailes teātra aktieru parakstītu citātu<br />
no lugas Minhauzena precības: Ulubele, tā<br />
ir brīnišķīga sala. Lai turp nokļūtu, ir jābrauc<br />
cauri visām pasaules jūrām. Bet, tā kā zeme,<br />
kā mums zināms, ir apaļa, tad, pa otru pusi<br />
braucot, tas ir ļoti tuvu. Pēc izrādes notikušajās<br />
vakariņās pie Felicitas Ertneres, kur bez<br />
Zīverta viesojušies arī Irma Laiva, režisors<br />
Jānis Zariņš, Gunārs Priede, Vitāls Oga un<br />
Zigmunds Skujiņš ar kundzi Valdu, kā atceras<br />
Skujiņš, Zīverts noliek Raiņa dramaturģiju,<br />
piedēvējot tai Gētes sliktākās dramaturģijas<br />
ietekmes. Irma Laiva šokēta. Zīvertam ar<br />
Priedi nav kontakta. Arī mūsu dramaturgu<br />
darbus viesis atsakās vērtēt, aizbildinoties<br />
ar pavirši gūtiem iespaidiem. Gulbi jā, Gulbi<br />
Zīverts slavē. Gribot negribot leģendārā<br />
personība atklājas konservatīva un mazliet<br />
provinciāla. Vai, precīzāk izsakoties, atklājas<br />
bremzēta attīstība. 28 1988. gadā gan Skujiņš<br />
uz Zīverta izturēšanos paraugās gluži citādi.<br />
Rūdolfa Blaumaņa 125 gadu jubilejā Brakos,<br />
saticies ar Mārtiņu Zīvertu, kurš tur ieradies,<br />
ovāciju sveikts, Zigmunds Skujiņš atgādina,<br />
ka pirms gadiem tikušies pie Felicitas<br />
Ertneres, domājot, ka dramaturgs to būs<br />
piemirsis. Taču izrādās, ka viņš visu sīki un<br />
smalki atceras. Skujiņš atskārtis, ko Zīvertam<br />
nozīmē Rīgas apciemojumi: Tajos viņš sevi<br />
uzpilda ar latviešu kultūras iespaidiem kā<br />
tukšu cisternu ar ūdeni, ko tad, pa pilītei<br />
vien izgaršodams, apdomādams un pārdzīvodams,<br />
izmalko bārajos un tukšajos svešatnes<br />
gados. 29<br />
Tā ir atziņa, kuru tikpat labi var attiecināt arī<br />
uz daudziem jo daudziem trimdas latviešiem,<br />
kas vēl padomju gados brauca uz Latviju.<br />
No trimdas literātiem te minami Valentīns<br />
Pelēcis, Velta Toma un daudzi citi.<br />
1969. gadā žurnālā Tilts publicēts Māra Čaklā<br />
raksts „Mērs – zvaigzne…“. Valentīns Pelēcis<br />
Čaklajam raksta pateicības pilnu atklātnīti,<br />
27. Turpat.<br />
28. Skujiņš, Zigmunds. Raksti. 3.sēj. Rīga, 2006:423.<br />
29. Turpat, 469.lpp.<br />
uzsverot, ka īstās sirdsapziņas likumi ir visā<br />
cilvēces Dzīvībā vienādi… Ar vēderu mēs<br />
mūžīgi karojām.. Paldies. Patiesi labākais, ko<br />
mūsu svešuma „patilte“ saņēmusi. (..) Dzīvo<br />
un nebeidz meklēt! 30 Māra Čaklā raksts ir<br />
esejveida pārdomas par dzejas rakstīšanas<br />
būtību, procesu, piederības sajūtu tautai kā<br />
nacionāla dzejnieka pamatvērtību. Čaklais<br />
atsaucas gan uz Raini, gan Eriku Ādamsonu,<br />
gan turku dzejnieku Nazimu Hikmetu, taču<br />
būtiskākais, ka viņš līdzās min Latvijas un<br />
trimdas dzejniekus kā latviešu dzejniekus,<br />
nevis kā divu politisko telpu iedzīvotājus:<br />
Tieši šī sāpe, uzārdošā neapmierinātība visdažādākajās<br />
kvalitātēs un individualitātēs<br />
izteikta, man svarīga gan Imanta Ziedoņa<br />
un Mirdzas Bendrupes, Vizmas Belševicas<br />
un Jāņa Petera, gan Olafa Stumbra un Veltas<br />
Tomas, Andreja Irbes un Gunara Saliņa dzejā.<br />
Lai cik tas naivi skanētu šai superskeptiskā<br />
laikmetā, viņiem visiem ir savas pozitīvās<br />
humanitātes programmas. 31 Arī Māra Čaklā<br />
raksts ir pozitīvisma pilns un uzmundrinošs<br />
ar savu atziņu, ka latviešu tauta, kas karos un<br />
laikmetu pārgrozījumos zaudējusi tik daudz<br />
cilvēku, tomēr spējusi radīt tādu glezniecību,<br />
keramiku, dzeju, uzrādījusi spožas garīgās<br />
potences un dzejnieks izsaka cerību, ka šīm<br />
potencēm būs lemts attīstīties.<br />
Starp Valentīnu Pelēci un Māri Čaklo izveidojas<br />
ilgstoša un personīga sarakste. No Pelēča<br />
vēstulēm Čaklajam: ...kad pārbusoju no darba<br />
(ziemās pie ogļu nesējlentas (konveijera))<br />
– tad jūtos pieguris. Bet – Tava „Lapas balss“<br />
mani atspirdzināja. Tā ir jau otrā, nē – arī<br />
Ojāra „Aiz simtās slāpes“ – labi, tā tad trešā<br />
dzeju grāmata no Latvijas, kas manās tumšajās<br />
domās ievelk kādu gaišāku vizmu…“ 32<br />
Jau pēc nepilna mēneša top vēstule: Neiet<br />
lāgā – ja Tavu „Lapas balsi“ lasa bez „priekšzināšanām“.<br />
Tev rakstīju, ka man patīk, u.t.t.<br />
bet nu, ar nokavēšanos, „L. un M.” izlasīju<br />
Lijas Brīdakas vēstījumu un nācu pie atziņas,<br />
ka es ne vella neesmu sapratis no Tavas<br />
dzejas! Nu zinu, ka visā „Lapas balsī“ ir tikai<br />
divas īsti vērtīgas dzejas… Tava lirika neesot<br />
viegli uztverama un varot radīt visādus<br />
pārpratumus lasītājiem. Skaidrs, ka Brīdakai<br />
taisnība. Vai tas nav pārpratums, ka es to<br />
pāris desmit nepārdomātos vārdos nosaucu<br />
par labu? Kad nu izlasīju viņas „Cilvēkam cilvēku<br />
iemāciet“, kas uzrakstīts lielās un dziļi<br />
30. Valentīns Pelēcis vēstulē Mārim Čaklajam<br />
1969.25.IX RTMM M.Čak K2/7<br />
31. „Māris Čaklais stāsta: Mērs – zvaigzne”. Tilts<br />
1970, 100/101:20.<br />
32. Valentīns Pelēcis vēstulē Mārim Čaklajam<br />
1970.17.II RTMM M.Čak K2/11<br />
33
Change language