kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

II
-- pazīstama vieta. Sprunguļceļš,
akmenājs, drebuļvējš. Zināmi
žesti. Atgrūstas atmiņas durvis,
kūņājas aizmirstais, vicina dūri:
„Atdarīt! Atdarīt!
Paeju malā, elpoju dziļi.
Ieelpoju, izelpoju dziļdziļi:
„. . . Welcome. Wash your hands
and face.
It is time to sit at the table
Together.”*
* No persiešu dzejnieka Rumi dzejoļa „Desolation.” Tulk.
Coleman Barks.
cita puse
I
- es mīlu tavas rokas,
šīs kalnu upes straujās,
es esmu jutusi, kā
krāces tajās pēkšņi uzsitas,
kā vilnis uzvilnī,
cik nevaldāms ir asinsskrējiens,
es mīlu tavas rokas,
es esmu dzērusi no tām
es esmu reibusi, es
šķīstījusies.
II
– zied ķirši, es
ķiršos, jau gatavas ogas
man pirkstos, tev
mutē ķirši, man
arī, un tad atkal
nekā,
ne ķirši ziedos, ne
ogās, ne tevis, ne
manis – un tad atkal
it kā pa rasotu zāli
brists, it kā ķirškokā basām kājām
kāpts, zusts lapās, ziedos,
ogās, tavās rokās
– viss justs. Neteic man, neteic:
„Nesapņo!”
Jaungaitniece Baiba Bičole ir piecu dzejgrāmatu autore.
5