kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

Jānis Krēsliņš, Sr.
APDAIKS: ES MĪLU JŪSU LATVIETI
2009.27.I netālu no Ipsvičas Masačūsetas pavalstī
mūžībā aizgājis Džons Apdaiks (John
Updike), viens no ievērojamākiem amerikāņu
rakstniekiem, daudzu romānu, stāstu krājumu,
apceru, kritiku un arī dzejoļu autors.
Viņš dzimis Redingā, Pensilvānijā,1932.18.
III, tās tuvumā uzaudzis, guvis pirmo izglītību.
1954. gadā ar izcilību beidzis Harvardas
Universitāti. Sākotnējo ievērību guvis ar saviem
stāstiem žurnālā The New Yorker, kura
regulārs līdzstrādnieks viņš ir līdz savas dzīves
pēdējiem brīžiem, kaut arī pats nekad
nevēlējās dzīvot Ņujorkā. Atšķirībā no savas
paaudzes intelektuāļiem un māksliniekiem,
viņš bija ar konservatīvu noslieci. Ja arī no
viņa darbiem to gluži nevar spriest, pēc pārliecības
viņš bija kristietis. Vide un laiks, ko
viņš apraksta ir amerikāņu vidusšķira 20.gs
otrā pusē ar straujajām sociālām un politiskām
pārmaiņām fonā. Klasisks šai ziņā ir
viņa četru sējumu cikls Rabbit Run (1960),
Rabbit Redux (1971), Rabbit is Rich (1981)
un Rabbit at Rest (1990). Plašu atsaucību
ieguva viņa satīriskais romāns par sieviešu
atbrīvošanas kustības ietekmētām protagonistēm
The Witches of Eastwick (1984), kura
varones viņš par jaunu apraksta romānā The
Widows of Eastwick (2008). Vairāki Apdaika
darbi ir tulkoti arī latviešu valodā. Ievērības
vērtas ir viņa daudzās apceres par mākslas
vēsturi.
Zīmīgi ir aizgājējam veltītie vārdi: ne jau saturs
viņa darbos ir galvenais, bet gan rakstnieka
stilistiskā virtuozitāte, valodas meistarība,
prasme veidot perfektus teikumus.
Amerikāņu rakstniece Lorija Mūra (Lorrie
Moore) savos atvadvārdos Apdaikam (The
New York Times 2009.29.I) atceras, ka savā
laikā, recenzējot viņa agrīnos stāstus, citējusi
kāda (vai kādas) sava latviešu paziņas teikto,
proti, lasot Apdaika darbus, pirmo reizi
bijusi tāda sajūta, ka tas ir autors, kas neizgudro
to, par ko raksta (who wasn’t just making
things up). Kad Apdaiks to izlasījis, viņš
Lorijai Mūrai atrakstījis: Es mīlu jūsu latvieti!
(I loved your Latvian!). Bet kāds cits latvietis
jeb „latviešu izcelsmes amerikānis”, literatūras
kritiķis Svens Birkerts, pauž viedokli, ka
Apdaiks pārāk ilgi bijis, tā teikt, uz skatuves
un ka viņam sen bija pienācis laiks atdot vietu
jaunākiem un vitālākiem talantiem (The
New York Times 2009.1.II). o
Džons Apdaiks / John Updike
REKVIĒMS / REQUIEM
Man pēkšņi ienāca prātā:
Ja man būtu jāmirst, neviens neteiks:
„Vai, cik žēl! Tik jauns gados, daudzsološs –
Vēl daudz neiznirtu dzelmju!”
Tai vietā paraustīs plecus un bez asarām acīs
Sveiks manu sen novēloto aiziešanu.
Daudzi minēs, es zinu:
„Es domāju ka viņš sen jau miris!”
Jo dzīve ir nodriskāts māneklis,
Un nāve ir īsta un tumša un milzīga.
Tās triecienu pamanīs
Nekur citur, kā tikai tās notikuma vietā.
No dzejkrājuma Endpoint and Other Poems
(2009). Atdzejojis Jānis Krēsliņš, Sr.
The New Yorker
41