kiberkambaris - Jura Žagariņa mājas lapas

LASĪTĀJU VĒSTULES
Kā allaž, priecina gan bagātīgais sakāmais skopajā
telpā, gan žurnāla elegantais veidols. JG256 valstsvīriem
ieteicams Briežu Platons. Pamatīgi izvēršas pētījumi
par pagājības (ne)ceļiem. Bagātīga informācijas
daļa. Uz visu var attiecināt Jura Mazuša vārdus: Šo
brīdi dedzini / pret tumsu liesmā.
Irīna, Imants, Rīgā
* * *
Ļoti labi, ka Franks Gordons iesaistīts JG līdzstrādnieku
saimē. Viņš ir ne tikai interesants, bet arī objektīvs.
Priecājos par mana klases biedra Jura Silenieka
žirgtā stilā uzrakstīto Gundegas Repšes Bāreņu nama
recenziju (JG256).
Gundars, Takomā, ASV
* * *
Nupat paliek par mazu sīkā druka salasīšanai pat pie
labas gaismas, vajag „vairojamo glāzi”.
Ernests Reinbergs, Guelph, Ontario
* * *
Uz JG 255 vāka izbrīnu izsauca Raimonda Staprāna
trīs krāsu podi (..) Vai tiešām nevarēja uzlikt glītāku,
Ziemsvētku laikam (..) vai arī Latvijas patstāvības 90
gadu jubilejai (..) piemērotu vāku? [Tas] ir izsmiekls
pirmajai lapai – Latvijas karogam ar Raiņa vārdiem.
(..) ... ko teiks [lasītāji] par šo vāku?
Mirdza Rutule, Dundas, Ontario
[telpas trūkuma dēļ vēstule bija jāsaīsina – red.]
* * *
JG ir pašā briedumā un drošās rokās. Cerams, šīs rokas
nepagurs. Tikai uz priekšu ar Dievpalīgu!
Ričs, Toronto
* * *
Lasu un gaidu katru numuru kā vēstuli no jaukiem
draugiem.
Janīna Sprūdžs, Čikāgā
* * *
Ceru, ka nepiepildīsies Jāņa Petera rakstītais: Vēl
nāks piektais gads, / asins lietus līs / un visaugstākās
priedes nolauzīs. – Vispirms jāmin, ka esmu ļoti pārsteigts,
ka vairums pārdomātāju ir pārsteigti par vardarbību,
ko izraisīja 2009.13.I demonstrācija, mēģinot
atrast visādus socioloģiskus un gandrīz marksistiskus
iemeslus. Jau pirms tās internetā parādījās aicinājumi
izraisīt vardarbību. Tika sniegtas pamācības
kā vardarboties, pat kā gatavot Molotova kokteiļus.
15.I atkal lasīju uzaicinājumus rīkot līdzīgus grautiņus
17.I. Saņēmu pat no kāda trimdas radikāla nacionālista
vēstuli, kurā tiek pieprasīta vardarbība pret
Saeimu un oligarhiem. Līdz šim nekur neesmu atradis
pārrunas par demonstrācijai izvēlēto datumu, kas
būtībā ir 1905. gada asiņainās revolūcijas iesākuma
datums. Protams, šo datumu izvēlēja arī barikāžu lielās
demonstrācijas sākšanai. Lai kādi arī būtu bijuši
1905.13.I demonstrācijas organizatoru Latviešu sociāldemokrātu
strādnieku partijas un Ebreju Bunda
koporganizācijas Federatīvās komitejas nodomi, ļoti
iespējams, ka lielo asinspirti ar aptuveni 60 demonstrantu
nogalināšanu izraisīja provokatori demonstrantu
vidū, kas, protams, neattaisno cara policijas
un bruņoto spēku pārspīlēti lielo vardarbību. Revolūcijas
turpmākajā gaitā revolucionāri visbrutālākā
veidā demolēja baznīcas, dedzināja muižas un revolūcijas
pretinieku īpašumus, nogalināja lielu skaitu
iedomāto revolūcijas pretinieku, galvenokārt latviešus,
bet arī daudzus baltvāciešu muižniekus, mācītājus
u.c. Šķiet, vairums latviešu joprojām nav spējuši
izvērtēt Piektā gada notikumus. To nav darījuši arī
pašreizējie latviešu rakstnieki. Jāmin, ka tolaik krietns
skaits vēlāk pazīstamu latviešu politisku darbinieku
un rakstnieku (Miķelis Valters, Jānis Akurāters, Kārlis
Krūza u.c.) atbalstīja Latvijas Sociāldemokrātu savienību
(kas nav Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku
partija), kura sākotnēji atbalstīja vardarbību. Ja Šnores
nesenā filmā The Soviet Story Putins ir salīdzināts
ar Staļinu, nebūtu jābrīnās, ka zināmām aprindām
Krievijā, varbūt arī Latvijā, ir interese destabilizēt jau
tā nestabilo Latvijas valdību un vienlaikus jau tā visai
minimālo Baltijas valstu sadarbību. Zīmīgi, ka visai
līdzīga savas Saeimas demolēšana šinīs dienās notika
arī Lietuvā. Ir arī zināms skaits radikālnacionalistisku,
pērkoņkrustisku politisku organizāciju, kas ne tikai
sagādā Latvijai neslavu visā pasaulē, bet arī veicina
uzskatus, kas veido augsni varbūtējai vardarbībai.
Dīvaini, ka jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas
daudzus pozitīvus nacionālpolitiskus pasākumus
ir sakompromitējušas šādas aprindas un organizācijas,
kas ir arī galīgi nespējīgas vai negribīgas izvērtēt
II Pasaules kara laikā vācu bruņotos spēkos iesaistīto
latviešu traģēdiju. Šīs aprindas visā visumā arī ienīst
trimdas latviešus. Latviešiem ir arī jāzina, ka, diemžēl,
daudziem viņu tautas brāļiem pasaulē nav visai laba
slava par pastrādātajiem varas darbiem 1905. un
1919. gadā Latvijā un vēlāk Krievijā, arī vācu okupācijas
gados. Tādēļ ne ar kādu Saeimas logu dauzīšanu,
bibliotēkas un veikalu demolēšanas palīdzību latviešus
neiecels saulītē. Protams, 13.I ziepju vārītāji bija
tikai samērā maza grupa. Gandrīz jāpiekrīt Jurim Kažam:
Nevar taisīt valdības gāšanu bez dzīvotspējigas
alternatīvas. Savādāk bardaku aizstās ar, iespējams,
vēl trakāku pēcbardaku. Diemžēl Latvijā nav īstas alternatīvas,
ir tikai gribētāji, kas arī bija starp mierīgo
bāleliņu garā rīkotā mierīgā mītiņa organizatoriem.
Pelikāns, Ņujorkā, 2009.16.I
* * *
Esam izveidojuši nelielu grafiskā dizaina studiju un
mēģinām (..) nest tādu kā dizaina gaismu Latvijā. JG
ir brīnums visiem, kas par to uzzina. Manās acīs tas ir
lielisks un, diemžēl, gandrīz vienīgais lieliska grafiskā
dizaina paraugs, ko veidojuši latvieši.
Sandijs Ruluks, Rīgā
* * *
44