Pieaugušo pašpieredzes veidošanās mācīšanās procesā - rpiva

No konstruktīvisma domāšanas viedokļa jēdziens „viabilitāte” attiecas uz pieredzi unaizvieto tradicionālās filozofijas „patiesības” jēdzienu, kas nosaka kādu konkrētu realitātesatspoguļojumu (Glasersfeld, 1996).Mācīšanos kā konstruktīvu procesu pamato šādi pētnieki un teorētiskās pieejas: Žans Piažē – skolēns vienmēr mācās, pamatojoties uz savu iepriekšējo darbību,konstruējot realitāti, kas pēc tam jāsaskaņo ar apkārtējo vidi. Notiek iekšēju shēmumijiedarbība un saskaņošana ar apkārtējo vidi (asimilācija un akomodācija) (Piaget,2001). Ļevs Vigodskis izceļ kultūras vides lomu – atdarināšana ir konstruktīvas unkreatīvas mācīšanās nāve (Vygotsky, 1981). Amerikāņu pragmatiķis Dž. Djūijs atzīst, ka izziņas mērķis ir iegūt spēju veiksmīgidarboties – uztverei, emociju un domāšanas shēmām ir jābūt noderīgām dzīvei, tāsnodrošina to, ka var orientēties un veiksmīgi darboties (Dewey, 2000). Džeroms Bruners uzsver sociālās mijiedarbības un mācīšanās nozīmi (Bruner,1971).Saskaņā ar Vilhelma Dilteja (Dielthey, 2005) filozofiskajām atziņām, zināšanaskonstruktīvisma pieejā arvien tiek radītas no jauna caur personisko pieredzi saskarsmē arnotikumiem, objektiem un citiem cilvēkiem.Nozīmīgs avots cilvēka attīstībai mācību laikā ir vides un cilvēka mijiedarbība, un tonodrošina interiorizācijas un eksteriorizācijas procesi (Bitinas, 1972).Izmantojot konstruktīvisma pieeju, vairāk runā, domā, prezentē, diskutē cilvēki, kurimācās, bet pedagogs palīdz, atbalsta, precizē, iesaka. Dialogs ir vadošais mācību veids, kasraksturo konstruktīvismu un veido radošas un iedrošinošas nodarbības. Galvenais komponentsšādās mācībās ir pieredze un dialogs. Šo sarežģīto pedagoģisko darbību novērtējis brazīļufilozofs Paulo Freire, kurš norāda, ka cilvēku normālā loma pasaulē nav pasīva. Viņi piedalāsradošā dimensijā, kas rezultējas spējā sevi pielāgot realitātei, izdarīt izvēles un pārveidotrealitāti (Freire, 1985).Jozefs Helds mācīšanos iedala ekspansīvajā un defensīvajā. Ja cilvēks mācās, laiuzlabotu savas dzīves kvalitāti, tad runa ir par ekspansīvo mācīšanos. Mācīšanās, kasnorisinās citu cilvēku ietekmē, tiek saukta par „defensīvu mācīšanos.” (Helds, 2006, 33)Mācīšanās uzdevums ir piemērotas metodes atrašana mācību priekšmetam un personai,kas mācās. Mācīšanās subjektam nav noteikti jāizmanto piedāvātās mācīšanās teorijas, var tiktattīstītas īpašas mācīšanās metodes un paņēmieni. Katram, kurš mācās, pašam ir jānoskaidrosavu interešu un attīstības virziens. Personības attīstībā ir svarīgi, lai cilvēks pats būtu noteicissavas intereses un tām sekotu.20