Pieaugušo pašpieredzes veidošanās mācīšanās procesā - rpiva

18. gs. beigās darbā „Tīrā prāta kritika” apgalvo, ka pieredze bez sapratnes ir akla, sapratnebez pieredzes – tukša. Psihoanalītiskās antropoloģijas pārstāvji (Jungs, 1984; Eriksons, 1998)snieguši padziļinātu izpratni par pieredzi sociālo zinātņu jomā: līdzdalība sabiedrības procesosir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem cilvēku sabiedriskās pašpieredzes attīstībā.20. gs. astoņdesmito gadu beigās Latvijas tautas fronte (TF) neticami īsā laikā saliedējacilvēkus sabiedrības nevardarbīgām pārmaiņām. No TF kongresa 1988. gadā līdz 1990. gada4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanai Latvijas Augstākajā Padomē tautas masupolitiskā aktivitāte bija neredzēti vienota nevardarbīgā cīņā par brīvu, neatkarīgu undemokrātisku Latviju. Tas nozīmēja, ka cilvēku vajadzības pēc brīvības un patstāvības radījaaktīvu kopīgu darbību šo vajadzību apmierināšanai.Krievu pedagoģijas metodologs Oļegs Aņisimovs (Анисимов, 2008) norādījis, kacilvēku dzīvesdarbība nepakļaujas normām, bet vajadzībām. Vajadzību būtība ir individuālaun atkarīga no katra cilvēka psihiskā (iekšējā) stāvokļa un ārējiem vides faktoriem. Cilvēkuvajadzību un rīcības vērtība atklājās cilvēku aktīvā rīcībā, un tūkstošiem cilvēku guva jaunudzīvesdarbības pieredzes avotu 1991. gada janvāra nevardarbīgajā cīņā pret pastāvošo iekārtu.O. Aņisimovs atzīst, ka vajadzību loma atbilstoši mērķim un darbības projektam irvadošā (Анисимов, 2008). Var apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāju aktīva līdzdalība Tautasfrontes kustībā par dzīves pārmaiņām skaidrojama ar sabiedrības mērķa un katra cilvēkavajadzību apmierināšanas vienotību. Dzīvesdarbības būtība ir vajadzību apmierināšanasprocesu nepārtrauktība, ko atspoguļo uzvedības mehānismu aktivizācija (Анисимов, 2008).Šāda uzvedības aktivizēšanās sabiedrībā Latvijā bija 1991. gada janvārī.1991. gada 13. janvāra nakts paliks vēsturē ar asiņainiem notikumiem Viļņā: PSRStanki ielenca Lietuvas parlamentu, televīziju, radio, telegrāfu. 14 cilvēki Viļņā tika nogalināti,vairāki desmiti – ievainoti. Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns aicinājaLatvijas tautu uz mītiņu. Protesta demonstrācijā Rīgā 11. novembra krastmalā sapulcējās ap500 000 cilvēku. Pēc šīs manifestācijas 14. janvārī aktīvi sākās barikāžu celtniecība. Tikaizveidoti transporta aizsprosti un barikādes no betona blokiem, kas saglabājās līdz pat augustapučam (Neatkarības deklarācijas pieņemšana, barikādes (1990-1991)).1991. gada 13. janvārī vēl pirms manifestācijas no laukiem uz Rīgu bija savesta smagālauksaimniecības tehnika. Tauta sargāja stratēģiskās celtnes, dziedāja dziesmas, rokāssadevušies, kurināja naktī ugunskurus. To visu uzzināja arī visa pasaule. Latvijā 14. janvārītika izšautas pirmās lodes. 16. janvārī OMON kaujinieki Vecmīlgrāvī nāvīgi ievainoja šoferiRobertu Mūrnieku. Viņš kļuva par pirmo barikāžu upuri. 20. janvārī omonieši nogalināja vēlpiecus cilvēkus. 25. janvārī lielas ļaužu masas izvadīja kritušos.32