Pieaugušo pašpieredzes veidošanās mācīšanās procesā - rpiva

Kritiski konstruktīvā modeļa nozīmīgākais aspekts ir izglītošanās kā patstāvīgiizstrādāta un katra cilvēka pastāvīga atbildība. Izglītības mērķis ir cilvēces tagadnes unnākotnes būtisko problēmu izpratnes veidošanās, audzinot katrā cilvēkā līdzatbildību ungatavību piedalīties šo problēmu risināšanā. „Šai modelī pedagogiem tiek paredzēta iespējarīkoties atkarībā no situācijas, jo panākumus mācībās nosaka nevis sagatavotais plāns, bet ganproduktīva mācīšanās.” (Gudjons, 1998, 258)Kritiski komunikatīvais modelis nozīmē to, ka pastāvošā realitāte tiek uzskatīta parpatstāvīgi uzlabojamu, un noteicošā loma tajā ir komunikācijas teorijai un iespējamiemtraucējumiem. Modelis pamatojas uz ideju, ka jebkura atziņa nav atdalāma no vērotāja.Uztvere nav pareiza vai nepareiza, tā ir piemērojama vietai un apstākļiem. Pedagoģiskaisprocess jāorganizē tā, lai tiktu radīti apstākļi studentam kā subjektam pašam konstruētzināšanas. „Konstruēšana ir radošs process, kas atšķirībā no zināšanu producēšanas pēcnoteikta parauga paredz zināšanu izpratnes daudzveidību, ar to paverot cilvēces attīstībasdaudzveidīgo iespēju konstruēšanu.” (Maslo, 2006, 39)Malkolms Noulss, Elvuds Holtons un Ričards Svansons, raksturojot pieaugušomācīšanos, uzsver, ka mācību procesa plānošanā un organizēšanā noteicošā loma ir pašamstudentam, personai, kas mācās (Knowles, Holton, Swanson, 2005). Pedagoga uzdevums irvirzīt un mudināt studentu uz patstāvīgu darbību, kā arī sniegt nepieciešamās konsultācijas.Pieauguša cilvēka iepriekšējo mācību un dzīves pieredzi ir jācenšas izmantot ar dažādudarbību palīdzību: projektiem, diskusijām, grupu, pāru darbiem u.c. Studentu gatavībamācībām ir saistīta ar konkrētām dzīves vajadzībām, viņi mācās apzināti, tāpēc pedagogam irjārada pēc iespējas labvēlīgāki apstākļi darbībai. Studiju procesa pamatā vēlama mācībuindividualizācija, jāveido individuālas programmas, pamatojoties uz katras konkrētaspersonas mērķiem. Studiju process jābalsta uz pedagoga un studenta sadarbību. Bez šādassadarbības studiju procesa sekmīga realizācija nav iespējama. Pedagogs sadarbojas arstudentu visos studiju procesa posmos, bet students aktīvi piedalās.Pieaugušo mācīšanās modelis, kuru piedāvā M. Noulss, E. Holtons un R. Svansons,pamatojas uz trīs dimensijām, kas ir savstarpēji saistītas: „mērķi un nolūki; subjektīvās unobjektīvās atšķirības; pieaugušo mācīšanās principi.”(Knowles, Holton, Swanson, 2005, 150)Pieaugušo mācīšanās mērķi un nolūki tiek izmantoti mācīšanās pieredzes veidošanai. Šajāmodelī tie tiek saskaņoti ar trīs kategorijām: individuālo, institucionālo, sabiedrisko.Subjektīvās un objektīvās atšķirības tiek grupētas trīs kategorijās: studiju priekšmetaatšķirības, situācijas atšķirības, individuālās atšķirības (Knowles, Holton, Swanson, 2005).Autoru piedāvātais pieaugušo mācīšanās modelis balstās uz šādiem „pieaugušomācīšanās principiem:22