Pieaugušo pašpieredzes veidošanās mācīšanās procesā - rpiva

mainīgajā pasaulē. Tā būs brīva personība, kuru raksturo izvēle, patstāvība un atbildība, kā arītā būs radoša personība ar kritisku, elastīgu domāšanu. Tātad tiek gaidīta personība, kuraspētu lietot apgūtās zināšanas un prasmes darbībā, kā arī tās pilnīgot, mainoties darbībassaturam (Izglītības likums, 1998).Brāļi Hjūberts un Stjuarts Dreifusi nosauc piecus kompetences attīstības līmeņus:„iesācējs, prasmīgs iesācējs, kompetents izpildītājs, lietpratīgs izpildītājs, eksperts” (Dreyfus,Dreyfus, 1986, 38), taču to raksturojums un kritēriji nav izstrādāti.Humānpedagoģija akcentē līdzatbildību par mācībām un mācīšanos. Mācīšanās darītfunkcija nav ierobežota ar darbu, bet tās mērķis ir formāli un neformāli piedalīties attīstībā(UNESCO, 1998).Īpašu vietu 21. gadsimta pieaugušo mācīšanās procesā ieņem mācīšanās dzīvot kopā.Pasaulē ir tik daudz vardarbības, ka rodas šaubas par cilvēces progresu. Visā civilizācijasvēsturē ir bijuši konflikti starp cilvēkiem, ģimenēm, tautām, valstīm. Mūsu gadsimtā dzīve irkļuvusi nedroša saražoto milzīgo masu iznīcināšanas ieroču dēļ. Kā samazināt to lietošanasdraudus? Kā samazināt vardarbību pret cilvēkiem, īpaši bērniem? Šie jautājumi kļuvušiaktuāli un ir nozīmīgi arī, apspriežot globālos jautājumus gan sabiedrisko darbinieku, ganvalstu vadītāju pasaules saietos.Mācīt cilvēkiem nevardarbīgu izturēšanos citam pret citu traucē milzīgā konkurencecīņā par tirgiem, tiekšanās pēc sasniegumiem gan valstu, gan cilvēku attiecību līmenī.Izglītībai ir jāiet pa dzīves komplementāriem ceļiem – pakāpeniski iepazīstot citus un visasdzīves garumā gūstot kopēju nodomu pieredzi. Tas varētu būt efektīvs slēpto konfliktunoņemšanas vai atrisināšanas ceļš. (UNESCO, 1998)Mācīties dzīvot kopā ir jāsāk ar attieksmes veidošanu pret sevi. Latvijā daļa pieaugušoir ar pazeminātu pašvērtības izjūtu. Tās ir padomju dzīvesveida sekas. Tāpēc viens noempīriskā pētījuma uzdevumiem ir noteikt mācīšanās ietekmi uz indivīda pašvērtības izjūtu.Pašvērtība ir pieauguša cilvēka pieredzes kritērijs, kas būtiski ietekmē cilvēkusavstarpējās attiecības. Cilvēkam ar zemu pašvērtību ir grūti objektīvi novērtēt citu, citādo.Katrs cilvēks otru vērtē caur sevi. Tātad pieaugušo mācīšanās procesa saturā ir būtiska unnozīmīga sevis izzināšana un citu iepazīšana. Tas ir tieši saistīts ar mācīšanos būt.Pedagoģiskajā aspektā mācīšanās būt nozīmē cilvēkam iepazīt, analizēt un pašaudzinātsevi par fiziski, psihiski un sociāli līdzsvarotu personību. Izglītībai ir jānodrošina iespējaikvienam atrisināt viņa problēmas, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. (UNESCO,1998)Uz teorētisko zināšanu pamata autore ir izstrādājusi kritērijus un rādītājus, laieksperimentāli pārbaudītu topošo uzņēmēju mācīšanās efektivitāti. Par uzņēmēju izaugsmi48