Pieaugušo pašpieredzes veidošanās mācīšanās procesā - rpiva

Latvijā pārdzīvojuma pieredzes jautājumiem pievērsusies psiholoģe Māra Vidnere. Viņapētījusi pārdzīvojuma pieredzes veidošanos un analizējusi tās dinamiku politiski represētajāmpersonām, kas tika izsūtītas uz gulaga nometnēm un ilglaicīgi bija spiestas dzīvot ekstremālos(dzīvībai bīstamos) apstākļos. Pārdzīvojumu pieredzi psiholoģe analizē kā būtisku dzīvespieredzes komponentu. „ Pārdzīvojumam ir svarīga nozīme cilvēka apziņā, un tā pārvarēšanair atkarīga no cilvēka iekšējās nostādnes jeb apziņas darbības.”(Vidnere, 1997, 242)Pārdzīvojuma veidošanos psiholoģe aplūko kā sevišķi smagas darbības procesu, kurā indivīdsiegūst iekšēju, subjektīvu pieredzi, kas balstīta uz jaunu apziņas līmeni (Vidnere, 1997).Pārdzīvojuma pieredzes problēma ir svarīga kā personīgajā, tā arī sabiedriskajā dzīvē.Tās unikalitāte atklājas pārdzīvojuma pieredzes izpratnē, kuras atrisinājums liek pamatus visaiturpmākās dzīves psiholoģijas ievirzei un dzīves jēgas filozofiskajiem meklējumiem.Pārdzīvojuma pieredzes izpratne ir cieši saistīta ar personības iekšējo vērtību sistēmu. Tāsnoturīgums vai izmaiņas, savukārt, atkarīgas no personas vērtību „piesātinātības”, unpārdzīvojuma izmaiņu stadijas teorētiski un praktiski atspoguļotas bijušo politiski represētocilvēku vēlējumu kontentanalīzē.Pārdzīvojuma process ir kritisku situāciju pārvarēšanas psiholoģiskās izpētespriekšmets. Dažas psiholoģijas zinātnes koncepcijas pārdzīvojumu analizē tikai kā subjektaemocionālo spriedzi vai apziņas stāvokli. Tomēr tas ir analizējams kā iekšēja darbība –pārtapšana, kurā cilvēks spēj ne tikai pārciest sevišķi smagus dzīves notikumus, bet arīatjaunot sevī garīgo līdzsvaru, pārvarēt kritisku situāciju, pārdzīvojumā atrast jaunas garīgāsdzīves mērauklas.No vienas puses, pārdzīvojumu varētu nosaukt par kāda smaga notikuma sekukonstatācijas un izvērtēšanas procesu (pārvarēt kādu smagu stāvokli vai jūtas, kas saistītas arto, izciest, izsāpēt, izturēt utt.). No otras puses, kad esam uztraukušies par kāda mums tuvacilvēka nelaimi, tad šis uztraukums ir nevis par spēju izjust šīs ciešanas, bet gan par to, kā šimcilvēkam izdodas tās izturēt, pārvarēt, iziet no krīzes situācijas un iegūt garīgu līdzsvaru, t.i.,psiholoģiski pārvarēt šo situāciju. Tātad runa ir par aktīvu, iekšēju rezultatīvu procesu, t.i.,pārdzīvojuma procesu, kurā notiek reālās psiholoģiskās situācijas pārvērtējums unpārveidošana. „Pārdzīvojums ir sevišķs psihiskās darbības process, t.i., patstāvīgs, dziļiindividuāls process, kurā notiek subjekta un ārējās pasaules – reālās dzīves problēmumijiedarbība.” (Vidnere, 1997, 232)Tradicionāli pārdzīvojums kā psiholoģiska kategorija tiek apskatīta kā subjektīvapsihiska parādība, un tas kā jebkura no tām tiek raksturota ar modālām izpausmēm (jūtām,gribu, iztēli, atmiņu, domāšanu utt.) un noteiktu struktūru, t.i., ar priekšmeta saturu un tiešu24