BIEŽĀKIE BŪVNIECĪBĀ SASTOPAMIE DARBA VIDES RISKA FAKTORI<strong>Darba</strong> vides riska faktoru grupasAtcerieties, ka riska faktori ne vienmēr ir tikai mehāniskie, ķīmiskie vai fiziskie, kas ir vieglāk nosakāmi, bet arīpsiholoģiskie un emocionālie (stress, darbs izolācijā, monotons darbs, saspringts <strong>darba</strong> grafiks u.c.) un arī šiefaktori ir jāņem vērā, jo tie tikpat apdraud nodarbināto drošību un veselību un var izraisīt nelaimes gadījumudarbā. Nosakot <strong>darba</strong> vidē pastāvošos <strong>darba</strong> vides riska faktorus, noteikti uzklausiet nodarbināto domas unviedokļus, jo viņi ir tie, kas visvairāk izjūt dažādu kaitīgo faktoru ietekmi uz viņu veselību, drošību un veicamodarbu (piemēram, neatbilstošs apgaismojums, pārāk skaļš troksnis, neērtas <strong>darba</strong> pozas, bojāts/nepiemērotsaprīkojums u. tml.). Kā svarīgākās minamas šādas <strong>darba</strong> vides riska faktoru grupas (iekavās norādītipiemēri, kurus iespējams novērot būvniecībā): mehāniskie un traumatisma riska faktori (darbs augstumā, <strong>darba</strong> ar aprīkojumu u. c.); fizikālie faktori (nepiemērots mikroklimats un nelabvēlīgi laika apstākļi; apgaismojums; vibrācija;troksnis; ultravioletais starojums un infrasarkanais starojums (metinātājiem) u. c.); ķīmiskās vielas, kuras var rasties būvniecības procesā veselībai kaitīgu materiālu lietošanas dēļ(cementa putekļi, lakas, krāsas, šķīdinātāji, metināšanas aerosols, hidro- un termoizolācijasmateriāli) un kuru ietekmei pakļauti betonētāji, krāsotāji, metinātāji, apdares darbu veicēji; putekļi (abrazīvie putekļi, veicot slīpēšanas darbus, cementa putekļi, azbesta šķiedras, veicotdemontāžas darbus, stikla un akmens vates izmantošana); ergonomiskie faktori (smagu, īpaši nestandarta priekšmetu, celtniecības materiālupārvietošana, darbs piespiedu pozā, vienveidīgas kustības, kas veiktas ātrā tempā u. c.); psihosociālie faktori (garas <strong>darba</strong> stundas, virsstundas, saspringti termiņi, pārāk liela <strong>darba</strong>slodze u. c.); bioloģiskie faktori (vīrushepatīts A, ja santehniķiem iespējams kontakts ar kanalizācijasūdeņiem, ērču encefalīts un Laima slimība, ja darbs tiek veikts zaļajā zonā utt.).Būvniecībā ir sastopami ļoti daudz un dažādi riska faktori. Visbiežāk šie <strong>darba</strong> vides riska faktori iedarbojasvienlaikus, tādējādi tie savstarpēji spēj pastiprināt otra faktoru iedarbību. Piemēram, vienlaicīga visa ķermeņavibrācija, strādājot ar smago tehniku, un caurvējš, nelabvēlīgi laika apstākļi un darbs nekurinātās telpās, darbsaugstumā uz sastatnēm un nelabvēlīgi laika apstākļi (piemēram, stiprs vējš, brāzmas). Jāatzīmē, ka šie faktori ļotistrauji mainās un ir atkarīgi no veicamā <strong>darba</strong>, objekta lieluma un tā sarežģītības.Būvniecībā raksturīgi gan visi tradicionālie riska faktori, kuri sīkāk ir minēti tālāk tekstā, gan arī ļoti specifiski riskafaktori, par kuriem ļoti reti kāds iedomājas – piemēram, risks inficēties ar B un C hepatītu, HIV / AIDS, ja tiekveikti vecu ēku demontāžas darbi, kurās bijušas narkomānu uzturēšanās vietas (mētājas inficētas šļirces), vai arīpelējuma sēnīte, kura savairojas vietās, kurās ēku bojājis mitrums – jumta pārsedzes, bojāts ūdensvads vaikanalizācija (pelējuma sēnītes izraisa ļoti spēcīgas alerģiskas reakcijas ar drudzi un izteiktu elpas trūkumu).Kā ļoti svarīgs aspekts jāatceras, ka straujie celtniecības tempi nosaka nepārtrauktu būvobjekta mainību. Samērāstrauji mainās tehnoloģijas, mainās apakšuzņēmēji, kam katram ir savas <strong>darba</strong> metodes, izmantotais aprīkojumsun ķīmiskās vielas utt., līdz ar to arī <strong>darba</strong> apstākļi un riski, kuriem pakļauti nodarbinātie. Kā papildu aspekts, kasļoti tieši ietekmē <strong>darba</strong> aizsardzības līmeni, jāmin laika trūkums un steiga celtniecības projektu īstenošanas gaitā.<strong>Darba</strong> aizsardzība ir viena no būtiskākajām lietām, uz kuras rēķina var ietaupīt laiku. Piemēram, lai būtuiespējams tikt klāt sienai augstāk par 1,5 m vai griestiem, bez stabilām sastatnēm neiztikt, tāpēc tās ir jāuzceļobligāti, taču margu uzlikšana, kas ļautu darbu veikt uz stabilas un drošas virsmas, prasa laiku un nav ”obligāta”,jo darbu jau var paveikt tāpat. Līdzīgi, veicot jumiķa darbus, drošības josta un drošības troses ir neērtas, līdz ar tonevar tik ātri pārvietoties un darbu paveikt tik ātri kā bez šiem drošības līdzekļiem. Abos minētajos gadījumos,neievērojot drošības prasības, būtiski paaugstinās nelaimes gadījumu risks.Kā atsevišķa problēma jāatzīmē, ka bieži nodarbinātie būvniecībā strādā tālu no mājām – citā pilsētā vai reģionā,kas papildus garajām <strong>darba</strong> stundām prasa arī ilgu laiku, lai dotos uz darbu un no <strong>darba</strong>, tādējādi laiks atpūtaipēc fiziski smagā <strong>darba</strong>, ir nepietiekami garš. Bieži nodarbinātie nedēļām neatgriežas mājās un nakšņo vai nu18
vagoniņos būvobjektā, vai pat pašā objektā, piemēram, privātmājās, kur nav normālu sadzīves apstākļu unnormālu iespēju paēst. Minēto iemeslu dēļ bieži cilvēki ir pārguruši, tas veicina neuzmanību un nelaimesgadījumu risku, kā arī alkohola lietošanu.Uzmanību!Nav nevienas <strong>darba</strong> vietas, kurā nebūtu <strong>darba</strong> vides riska faktoru! Jums tikai ir jāprot tos pamanīt un atpazīt!Traumatisma un nelaimes gadījumus izraisošie riska faktoriBūvniecība ir nozare, kurā raksturīgs augsts nelaimes gadījumu risks. Kā nelaimes gadījumus izraisošosriska faktorus iespējams minēt: darbs augstumā bez aizsargnožogojuma un neatbilstošu sastatņu izmantošana, kas radanokrišanas risku; darbs augstumā un individuālo pretkritiena aizsardzības līdzekļu nelietošana; darbs uz pārvietojamām kāpnēm; priekšmetu uzkrišana; aizķeršanās, paklupšana nesakārtotās <strong>darba</strong> vietās utt.; darbs ar <strong>darba</strong> aprīkojumu un bīstamām iekārtām (celtņi, krāni, trīši, lifti) u. c.Atbilstoši MK 92 darbi, kuros iespējama nokrišana no 1,5 m augstuma, uzskatāmi kā būvdarbi, kas radapaaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai. Galvenais <strong>darba</strong> vides risks, strādājot augstumā, ir iespējanokrist, gūstot dažāda smaguma traumas (tiek sakropļots ķermenis, traumēta apziņa). Būvniecības gaitā pastāviespēja krist no augstuma izraktajās būvbedrēs un tranšejās no sastatnēm, pastatnēm, <strong>darba</strong> klājiem, <strong>darba</strong>platformām, pagaidu kāpnēm, no jumtiem, kur tiek veikti dažāda veida darbi, caur nenorobežotiem unnepārklātiem atvērumiem uz jumtiem vai starpstāvu pārsegumos utt. Kritieni no augstuma iespējami, veicotdažādus demontāžas darbus.Kritienu cēloņus var iedalīt:- organizatoriskajos cēloņos – nepareiza darbu plānošana, piemēram, tehnoloģisko procesupārkāpšana, <strong>darba</strong> aprīkojuma ekspluatācijas instrukciju neievērošana <strong>darba</strong> organizācijā, kolektīvoaizsardzības līdzekļu nelietošana vai to ekspluatācijas instrukciju neievērošana <strong>darba</strong> organizācijā,nepietiekami apmācītu darbinieku norīkošana darbu veikšanai augstumā, nepietiekama kontrolepār <strong>darba</strong> aizsardzības prasību ievērošanu, maiņu darbs, darbs nedēļas nogalēs, pārāk garas<strong>darba</strong> stundas ar īpašu risku maiņu beigās u. c.;- tehniskajos cēloņos – nepareizs vai neprecīzs <strong>darba</strong> vides riska novērtējums un no tā izrietošanepareiza vai nepiemērotu aizsardzības pasākumu izvēle, nekvalitatīvi kolektīvie vai individuālieaizsardzības līdzekļi, tehniski nepareiza konstrukciju montāža (piemēram, nepareiza sastatņumontāža), nepareiza individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana u. c.;- personiskajos jeb individuālajos cēloņos – galvenokārt <strong>darba</strong> aizsardzības prasību pārkāpšana(piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana, atrašanās <strong>darba</strong> vietā alkohola vainarkotisko vielu reibumā, cilvēku pacelšana ar cilvēku celšanai nepiemērotiem pacelšanasmehānismiem, atrašanās bīstamajā zonā (piemēram, zem paceltas kravas) u. c.).Kritieni no augstuma ir viens no tiem iemesliem, kuru rezultātā rodas traumas. Kritienu sekas no augstuma variedalīt šādi: pēc smaguma pakāpes – komplicēta trauma, kuras izraisītie bojājumi apdraud cietušā dzīvību(piemēram, liesas plīsums); pēc anatomiskās lokalizācijas – galvas un kakla, mugurkaula un ekstremitāšu, krūškurvja, vēderaun iegurņa orgānu traumas (piemēram, smadzeņu satricinājums, apakšdelma kaulu lūzumi u. c.); pēc bojājuma mehānisma – trulās traumas (piemēram, iekšējo orgānu bojājumi bez redzama ārējaievainojuma).19
- Page 1 and 2: DARBA AIZSARDZĪBASPRAKSES STANDART
- Page 3 and 4: Nodarbināto apmācība un instrukt
- Page 5 and 6: nākotnē samazinās nelaimes gadī
- Page 7 and 8: VISPĀRĒJĀS PRASĪBASDarba aizsar
- Page 9 and 10: Iesaistot kompetento institūciju,
- Page 11 and 12: secīgi, kā arī aprēķinot vienl
- Page 13 and 14: Lai abām pusēm būtu skaidri uzti
- Page 15 and 16: KURI ir piemērotākie pasākumi? P
- Page 17 and 18: Uzmanību!Atkārtoti novērtējot d
- Page 19: putekļi (piemēram, abrazīvie put
- Page 23 and 24: darba zonām jābūt drošām (vien
- Page 25 and 26: Starp svarīgākajiem darba aizsard
- Page 27 and 28: 8. tabula. Aizsargfaktora tabula au
- Page 29 and 30: jaudīgas hidrauliskās kniebles u.
- Page 31 and 32: 12. tabula. Pieļaujamais visa ķer
- Page 33 and 34: Darba vieta vai darba veidsApgaismo
- Page 35 and 36: Nr.p.k.16. tabula. Temperatūras ko
- Page 37 and 38: Ja, EI ≤ 0,1 un ir iespējams pie
- Page 39 and 40: Gan akmens, gan stikla vati izmanto
- Page 41 and 42: starojums, lāzera starojums, redza
- Page 43 and 44: Paaugstināta riska būvdarbiŅemot
- Page 45 and 46: informācija par paredzētā būvla
- Page 47 and 48: Tehniskās prasības būvlaukumamVi
- Page 49 and 50: ooooolietot nekalibrētus un pašta
- Page 51 and 52: izstrādāt plānu cilvēku evakuā
- Page 53 and 54: aizlieguma zīmes.Gājēju ceļiem
- Page 55 and 56: ja dušas telpa vai izlietnes ir ie
- Page 57 and 58: Pareizi iekārtota darba vieta.Arma
- Page 59 and 60: Nepareizi iekārtota darba vieta.Da
- Page 61 and 62: Prasības sastatnēm: sastatņu nes
- Page 63 and 64: atstāt uz sastatnēm priekšmetus,
- Page 65 and 66: Pirms darbu sākuma jāpārliecinā
- Page 67 and 68: DARBA AIZSARDZĪBAS PREVENTĪVIE PA
- Page 69 and 70: ir norīkoti citā darba vietā vai
- Page 71 and 72:
Gadījumā, ja uzņēmumā ir ievie
- Page 73 and 74:
Ugunsdrošības instruktāžu, līd
- Page 75 and 76:
veicamo obligāto veselības pārba
- Page 77 and 78:
Celtņa operators.Nepareizi organiz
- Page 79 and 80:
• kritiena novēršanas sistēmas
- Page 81 and 82:
Nr. 8.1. Pirmās palīdzības punkt
- Page 83 and 84:
īstamību, kā arī norāda uz nep
- Page 85 and 86:
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBU NEIEV
- Page 87 and 88:
aerosols (vienlaicīgi ķīmiski ak
- Page 89 and 90:
o vai darba aizsardzības speciāli
- Page 91 and 92:
negadījuma vietu var neatstāt nes
- Page 93 and 94:
aktu vai atzinumu un izmeklēšanas
- Page 95 and 96:
24. Balstoties uz 2001.gadā izstr
- Page 97 and 98:
nr.189 21.05.2002., spēkā no 01.0
- Page 99 and 100:
PIELIKUMI1. Darba vides riska novē
- Page 101 and 102:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 103 and 104:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 105 and 106:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 107 and 108:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 109 and 110:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 111 and 112:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 113 and 114:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 115 and 116:
Kontroljautājumu saraksta būvniec
- Page 117 and 118:
Vispārējie kontroljautājumi uzņ
- Page 119 and 120:
Vai nodarbinātie ir informēti par
- Page 121 and 122:
Vai ir izstrādāti pārvietošanā
- Page 123 and 124:
Vai nodarbinātie ir nodrošināti
- Page 125 and 126:
Kontroljautājumu saraksts darbam b
- Page 127 and 128:
Vai tiek veikta virsstundu darba la
- Page 129 and 130:
Vai ir nepieciešami azbesta šķie
- Page 131 and 132:
Vai materiāli, iekārtas un darba
- Page 133 and 134:
Vai IAL ir uzturēti lietošanas k
- Page 135 and 136:
Vai uzņēmumā ir apmācīts darba
- Page 137 and 138:
Vai darba vides riska novērtējums
- Page 139 and 140:
Vai ir izstrādāti pārvietošanā
- Page 141 and 142:
Vai nodarbinātie ir nodrošināti
- Page 143 and 144:
Vai logu konstrukcija ar tāda, kas
- Page 145 and 146:
VibrācijaVai darbs saistīts ar vi
- Page 147 and 148:
Vai nodarbinātajiem ir pieejamas i
- Page 149 and 150:
Vai ir nepieciešami ventilācijas
- Page 151 and 152:
Vai sastatnes tiek pārbaudītas p
- Page 153 and 154:
APSTIPRINU:Amats, Vārds/Uzvārds V
- Page 155 and 156:
Pielikums nr.3Obligātās veselība
- Page 157 and 158:
OBLIGĀTĀS VESELĪBAS PĀRBAUDES K
- Page 159 and 160:
Normatīvie akti pieļauj apvienot