Darba aizsardzības prakses standarts būvniecībai - Eiropas darba ...

u. c.). Strādājot ar rokas vibroinstrumentiem, ir jāsasprindzina muskulatūra, lai pretotos atgriezeniskā sitienaspēkam (atsitienam). Jo smagāks instruments un cietāks apstrādājamais priekšmets, jo lielāks muskuļusasprindzinājums. Ilgstoša statiska sasprindzinājuma dēļ pārkaulojas locītavu tuvumā esošās cīpslas un kauluplēve, samazinās locītavas skrimšļu elastība, kaulos un skrimšļos rodas destruktīvas pārmaiņas, kuru rezultātāveidojas nekroze un osteoporoze. Vienlaikus mainās arī kaulu fizikālās un ķīmiskās īpašības. Visbiežākpārmaiņas skar labās rokas elkoņa un pleca locītavu, kā arī attīstās osteoporoze. Slimība attīstās lēni,pakāpeniski un kādu laiku norisinās bez simptomiem. Laika posms no kaitīgā faktora iedarbības brīža līdz brīdim,kamēr attīstās pirmās slimības pazīmes, var būt vairāki gadi (pirmās slimības pazīmes parasti parādās pēc 5–7gadu darba stāža), un tā ilgums ir atkarīgs no strādnieka organisma funkcionālā stāvokļa, viņa piemērošanāsspējām, kā arī no citiem nelabvēlīgajiem darba vides faktoriem (piemēram, no ķermeņa piespiedu pozas,caurvēja, pazeminātas apkārtējās vides temperatūras, roku saskares ar aukstu metālu u. c.). Darbinieki sūdzaspar nelielām sāpēm rokās, biežāk naktīs, salšanas un tirpšanas sajūtu, palielinātu jutību pret aukstumu.Medicīnā šādu stāvokli sauc par balto pirkstu sindroms (“mirušo pirkstu” jeb Reino sindroms), kam irraksturīga lēkmjveidīga roku pirkstu nobālēšana, rokām vai visam organismam atdzies tot. Pirkstunobālēšana parasti skar tikai pirkstu galus, un tai ir izteikta robeža.Vispārējā vibrācijas slimība var rasties transportlīdzekļu, celtniecības un lauksaimniecības mašīnu vadītājiem(traktoristiem, buldozeristiem u. c.). Dažu profesiju pārstāvji, piemēram, betonētāji, ir pakļauti gan vispārējai, ganvietējai vibrācijai. Vietējā vibrācija šajos gadījumos iedarbojas caur kāju pēdām. Slimības klīniskā aina iratkarīga no vibrācijas dominējošās frekvences. Vispārējās vibrācijas iedarbību pastipr ina citi nelabvēlīgidarba apstākļi – piespiedu darba poza, statiski dinamiskā slodze, zema temperatūra. Vispārējās vibrācijasslimība attīstās pēc samērā neliela darba stāža, dažreiz pat pēc 1–2 gadiem. Klīniskajā ainā konstatēpārmaiņas centrālajā nervu sistēmā (darbinieki sūdzas par galvassāpēm, parasti darba dienas beigās,īslaicīgiem reiboņiem, troksni ausīs, lielu nogurumu, nervozitāti, sliktu miegu), kā arī kāju asinsapgādes uninervācijas traucējumus (sūdzības par sāpēm krustos un ikru muskuļos, tirpšanu pēdās).Akūta ļoti intensīva trokšņa iedarbība var izraisīt īslaicīgu vai pastāvīgu dzirdes zudumu (akustiska trauma).Tādā gadījumā var plīst bungplēvīte un iet bojā spirālais (Kortija) orgāns, un rezultātā iestājas kurlums.Būvobjektā ādas traumas gadās reti, parasti tikai avārijas vai sprādziena gadījumos. Pastāvīga, ilgstošatrokšņa iedarbības rezultātā var attīstīties arodvājdzirdība, kas ir viena no visizplatīt ākajām arodslimībāmpasaulē. Ilgstoša trokšņa iedarbība var negatīvi ietekmēt arī cit as organisma sistēmas. Intensīva trokšņaizraisītās arodpatoloģijas galvenā forma ir lēni progresējoša vājdzirdība, kas vienādi skar abas ausis. Dzirdespavājināšanās pakāpe visbiežāk ir tieši proporcionāla darba stāžam trokšņainā vidē, bet dzirdes zuduma ātrumspirmajos piecos gados ir lielāks nekā turpmākajos gados. Liela nozīme ir cilvēka individuālajai jutībai pret troksni.Intensīva trokšņa iedarbība var izraisīt arī vestibulāros (jeb līdzsvara) traucējumus, asinsrites traucējumus, kā arīdažādas psiholoģiskas reakcijas – pastiprinātu uzbudināmību, īgnumu, atmiņas pavājināšanos, rakstura maiņu.Troksnis var traucēt koncentrēšanās un kustību koordinācijas spējas. Intensīvā troksnī strādājošajiem varbūt traucēts miegs, pazeminātas darbaspējas, biežāki darba kavējumi. Troksnis traucē sazināšanos,apgrūtina skaņas signālu uztveršanu, traucē sadzirdēt svarīgas drošības vai darba instrukcijas un tādējādiveicina nelaimes gadījumus darbā.Kaitīgie arodfaktori, kas atrodas darba vides gaisā (piemēram, putekļi, dūmi, tvaiki, ķīmiskās vielas u. c.) pirmkārtiedarbojas uz augšējo elpceļu gļotādu, tādēļ tajā bieži rodas patoloģiskas pārmaiņas. Daļu putekļu pie ieejasdegunā aiztur matiņi, daļa nosēžas uz izlocīto deguna eju mitrās gļotādas, citas putekļu daļiņas tiek aizturētasrīkles un balsenes gļotādā. Deguna gļotāda ne vien aiztur putekļu daļiņas, bet, pateicoties savām baktericīdajāmīpašībām, arī nonāvē baktērijas. Putekļu iedarbības dēļ sākumā var rasties akūts elpceļu iekaisums, kas vēlākpāriet hroniskā. Hronisks katarāls iekaisums ar laiku var pāriet hiperplastiskā formā. Putekļu iedarbībaiturpinoties, attīstās hronisks atrofisks augšējo elpceļu iekaisums. Putekļu bronhīts ir putekļu izraisītaarodpatoloģijas forma, kam raksturīgs difūzs trahejas un bronhu iekaisums un kura gaitu pasliktina arī dažādi citiaroda un vispārēja rakstura faktori, piemēram, nelabvēlīgs mikroklimats, kairinošas ķīmiskās gāzes, pārciestaselpceļu slimības, smēķēšana. Hronisku bronhītu diagnosticē, ja darbiniekam ir klepus ar krēpām – summāri nemazāk kā trīs mēnešus gadā un divus vai vairāk gadus pēc kārtas. No putekļu bronhītu izraisošajiem faktoriem,kas raksturīgi darba videi būvniecībā, jāmin cementa un abrazīvu (metālu, slīpripu u. c.) putekļi un metināšanas84