Darba aizsardzības prakses standarts būvniecībai - Eiropas darba ...

starojums, lāzera starojums, redzamais starojums (gaisma), infrasarkanais starojums, radiofrekvenču unmikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki.Būvdarbu veicējus visvairāk ietekmē ultravioletais starojums un infrasarkanais (siltuma) starojums, retos, ļotispecifiskos gadījumos iespējama arī jonizējošā starojuma iedarbība, piemēram, ja tiek veikta metināto šuvjupārbaude ar industriālās radiogrāfijas palīdzību. Jonizējošā starojuma avots var būt arī būvmateriāli - Latvijāpaaugstināta radiācija var būt ķieģeļiem, dolomītam, ģipsim, kaļķiem, sevišķi radioaktīvs ir granīts. Bieži vienradioaktīvi ir arī akmeņogļu izdedži, ja tos, piemēram, izmanto ceļu segumam. Savukārt, ja darbs tiek veiktspazemē (piemēram, tuneļos, ejās, it īpaši slēgtās, slikti ventilētās telpās) vai teritorijās, kur iespējamaradioaktīvās gāzes izdalīšanās, tad nodarbinātie var būt pakļauti arī radona iedarbībai (Latvijā šādas teritorijas irgar abiem Daugavas krastiem, kas raksturīgi ar vairākām plaisām upes gultnes dolomītā un seismiski aktīviemlūzumiem, piemēram, Jāņavārtu stacijas rajonā, Ķekavā, Katlakalnā, Ogrē un Ogres apkārtnē, Skaistkalnē u.c.).Ar ultravioleto starojumu būvdarbu veicēji var sastapties, veicot darbus ārpus telpām, kad uz nodarbinātajiemiedarbojas dabīgais ultravioletais starojums – saule (piemēram, ceļu būves strādnieki). Ultravioletā starojumaviļņu garums ir 100 – 400 nm, bet dabīgā UV starojuma viļņa garums ir lielāks par 286 nm. Šis starojumsnepieciešams normālai cilvēka fizioloģiskai funkcionēšanai, jo tā iedarbības rezultātā organismā tiek sintezēts Dvitamīns. Tomēr pārāk ilga uzturēšanās saulē var radīt ādas apsārtumu, ādas iekaisumu, ekzēmas, kā arīaudzējus (melanomu). Ilgstošs darbs ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt galvassāpes, reiboņus,paaugstinātu temperatūru, nogurumu.Lai pasargātu būvdarbu veicējus no pārāk lielas ultravioletā starojuma iedarbības, nepieciešams lietotindividuālos aizsardzības līdzekļus – ādas aizsardzības līdzekļus (krēmus), kas satur nepieciešamās UVstarojumu absorbējošās sastāvdaļas, brilles, lina vai kokvilnas darba tērpus.Metinātājiem un gāzes griezējiem iespējams novērot arī tādu slimību kā fotokeratokonjunktivīts vaielektrooftalmija (rodas elektrometināšanas laikā) – acu kairinājums, kas rodas metināšanas vai gāzes griešanaslaikā, ja netiek lietota metināšanas aizsargmaska vai aizsargbrilles. Redzes traucējumi var sākties jau tad, jaspožajā gaismā darbinieks ir skatījies tikai sekundi, pie tam apmēram 90% gadījumu no šī acu kairinājuma ciešnevis paši metinātāji vai gāzes griezēji, bet gan palīgstrādnieki, nodarbinātie, kas veic darba uzdevumus tiešātuvumā vai vienkārši garāmgājēji. Parasti sūdzības sākas dažas (4–10) stundas pēc ekspozīcijas, tāpēc cietušiepie ārsta vēršas naktī. Starp simptomiem jāmin: sāpes acīs, apsarkums, plakstiņu pietūkums, bailes no gaismas,asarošana, visi simptomi pakāpeniski pastiprinās līdz griezīgās sāpes kļūst neciešamas.Visas augstāk minētās problēmas rada acu gļotādas apdegums, ko izraisa ultravioletais starojums. Tādēļ starpsvarīgākajiem pasākumiem nepieciešams minēt darba aizsardzības pasākumu ievērošanu, t. sk. metināšanai ungāzes griešanai piemērotu sejas un acu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu. Papildus tam nepieciešamsatzīmēt, ka ilgstošas ekspozīcijas gadījumā nodarbinātajiem var attīstīties arī staru enerģijas izraisīta katarakta –pilnīgs vai daļējs acs lēcas vai tās kapsulas apduļķojums.Infrasarkano jeb siltumstarojumu rada visi sakarsētie ķermeņi, piemēram, asfalts, kā arī saule. To raksturo viļņugarums (no 0,78 µm līdz 1 mm) un starojuma intensitāte, kura mērvienība ir W/m 2 . Infrasarkanā starojumaiedarbība notiek ķermeņa apgabalā, uz kuru tieši krīt starojums. Liela ķermeņa daļu apstarošana noved pievispārējas pārkaršanas. Tāpat var rasties galvassāpes, vājums, troksnis ausīs, slikta dūša, vemšana,paaugstināta temperatūra, paātrināts pulss u. c. Infrasarkanais starojums un tā īpašība s tiek izmantotasbūvniecībā - infrasarkano staru termogrāfija ir tehnoloģija, ar kuras palīdzību iespējams uztvert šo starojumu unpārveidot to cilvēkam redzamā gaismā, t. i., atspoguļot to digitālā attēlā vai izdrukā uz papīra. Tas dod iespējuspeciālistiem veikt ērtākus un precīzākus objekta uzmērījumus un konstatēt: siltumnepietiekamību («slimai» jeb siltumnenoturīgai būvei, ēkai, mājoklim);siltumpārmērību (pārslogotam jeb bojātam dzinējam, mašīnai);siltumlabklājību (cilvēkā un viņa dzīves un darbības vidē, tās atbilstību ekspluatācijas, būvniecībasun/vai tehniskajiem normatīviem).39