Darba aizsardzības prakses standarts būvniecībai - Eiropas darba ...

Gan akmens, gan stikla vati izmanto telpu siltināšanai. Akmens vati ražo no vulkāniskajiem iežiem, kas izkausētiļoti augstā temperatūrā un pārveidoti smalkās šķiedrās, savukārt stikla vates izejmateriāls ir smiltis vai stiklalauskas. Stikla vate kairina ādu un acis, tā ir toksiska plaušām. Strādājot ar stikla vati, nepieciešams lietot tādusindividuālās aizsardzības līdzekļus kā brilles, cimdus, putekļu respiratoru, darba apģērbu. Ja stikla vate nonāk uznodarbinātā ādas, tā nekavējoties jānomazgā ar tekoša ūdens palīdzību un ziepēm. Ja stikla vate ir norīta,nedrīkst izraisīt vemšanu. Arī akmens vate (minerālvate) rada ādas, acu, deguna un kakla kairinājumu, tačuatšķirībā no stikla vates tā nav kancerogēna, jo bioloģiskā vidē uzsūcas. Lai izvairītos no akmens vates radītākairinājuma, nepieciešams lietot brilles, cimdus, respiratoru un piemērotu darba apģērbu. Gan stikla, gan akmensvatei aroda ekspozīcijas robežvērtība ir 2 mg/m 3 .Azbests ir kopējs nosaukums silikātu klases minerāliem ar šķiedrainu struktūru. Pateicoties šai struktūrai unķīmiskajām īpašībām, minerāliem piemīt vairākas vērtīgas tehniskās īpašības – mehāniskā izturība un elastība,termiskā noturība, labas siltumizolācijas spējas, ķīmiskā izturība pret skābēm, sārmiem. Azbesta minerālus iedaladivās grupās: serpentīna grupā, kuras pārstāvis ir krizotils (baltais azbests – Latvijā visbiežāk izmantotais azbestamateriāls) un amfibolu grupā, kuras tipiskākie pārstāvji ir krokidolīts (zilais azbests), amozīts (brūnais azbests),antofilīts. Krizotils, kas ir karstuma un eļļu izturīgs, tiek izmantots termoizolācijai. Būvdarbos nodarbinātiesaskaras ar azbestu, veicot dažādu tehnoloģisko būvju remontu, nojaucot vecās mājas, pagrabus, jumtus, kurusegumam izmantots šīferis. Latvijā darbu ar azbestu reglamentē MK 852. Aroda ekspozīcijas robežvērtībaazbestam ir 0,1 šķiedra/cm 3 . Darbinieku aizsardzībai obligāti jāizvēlas pretputekļu aizsargmaskas, kuras atbilstaizsardzības klasei P3. Šīs klases filtri aizsargā no veselībai kaitīgajām cietajām putekļu daļiņām, kuru lielums irmazāks nekā 0,3 µm. Apģērba audumam jābūt no blīva materiāla, kas neļauj azbesta šķiedrām iespiestiesauduma struktūrā (piemēram, poliesteris, neilons, dažādi sintētiskie materiāli). Apģērbam jābūt bez kabatām unatlokiem, kur varētu sakrāties azbesta šķiedras. Pie augstas azbesta šķiedru koncentrācijas (10–450–1000šķ./m 3 ), piemēram, demontējot termoizolāciju, nepieciešams pilns aizsargapģērba komplekts – aizsargkostīms arkapuci, apavi, cimdi. Ieteicami vienreizējie kombinezoni. Individuālie aizsardzības līdzekļi un aizsargapģērbsjāuzglabā tikai darba vietā atsevišķi no personīgā apģērba. Darba apģērbu aizliegts nest uz mājām. Ja netiekizmantots vienreizējais darba apģērbs, tad nepieciešami vismaz divi aizsargapģērba komplekti (viens valkāšanai,otrs – rezerves, ko izsniedz darbiniekam, kad iepriekšējais komplekts tiek sūtīts uz mazgāšanu). Darba devējamjānodrošina ar azbestu piesārņotā darba apģērba mazgāšana atsevišķi no citiem apģērbiem tikai šim nolūkamparedzētās mazgājamās mašīnās. Transportējot piesārņoto apģērbu, uz to attiecas tās pašas prasības, kas uzazbestu saturošiem atkritumiem. Novācot putekļus vai citus materiālus, kas var saturēt azbestu, nav pieļaujamato pielīdzināšana parastiem sadzīves atkritumiem. Šādi atkritumi ir transportējami tāpat kā azbestu saturošimateriāli. Prasības šādu atkritumu transportēšanai nosaka “Atkritumu apsaimniekošanas likums” (izdots28.10.2010.).Ergonomiskie riska faktoriBūvniecībā nodarbinātie pastāvīgi ir pakļauti muskuļu slodzei. Cilvēku muskuļi var veikt divu veidu slodzes –dinamisko un statisko. Statisko slodzi nosaka darba pozas un ātrā tempā veiktas atkārtotas kustības, savukārtdinamisko slodzi nosaka muskuļu piepūle, pārvietošanās un smagumu pārvietošana.Statisku slodzi definē kā slodzi, kurā muskuļu sasprindzinājums ir nepārtraukts un saglabājas. Šādā situācijā tieknospiesti apasiņojošie asinsvadi, kā rezultātā muskuļiem netiek piegādāta enerģija un skābeklis. Tādējādi ātriattīstās nogurums, kam raksturīgas asas sāpes, kas liek pārtraukt darbu. Kā raksturīgākos muskuļu statiskāsslodzes piemērus iespējams minēt darbu, kas ilgstoši jāveic neērtā piespiedu pozā (piemēram, tupus vai uzceļiem, veicot flīzēšanas darbus), situācijas, kad ilgstoši tiek sasprindzināta rokas muskuļu un saišu sistēma, turotdarba instrumentu vai apstrādājamo priekšmetu, spiežot instrumenta rokturi u. tml. Ar terminu “piespiedu poza”saprot ķermeņa vai to daļu atrašanos nemainīgā stāvoklī.Piespiedu darba pozas iespējamas vairākas – sēdus, stāvus, ejot, guļus, tupus, noliecoties, stiepjoties. Tās varietekmēt kakla – plecu joslu (piemēram, noliekta galva, ja darbs saistīts ar priekšmetu saskatīšanu uz zemes,atgāzta galva, ja darbs saistīts ar skatīšanos augšup vai galva pagriezta uz sāniem u. c.), elkoņus - plaukstas(piemēram, ”spēka poza” – darbs ar āmuru, un ”precizitātes poza” – smalki restaurācijas un krāsošanas darbi –piemēram, kamīna vai griestu rotājumi u. c.), muguru (piemēram, darbs celtņa kabīnē, ja krēslu nav iespējams37