Nenoliedzami, strādājot augstumā, no drošības viedokļa priekšplānā izvirzās katra cilvēka personīgās īpašības –augums, svars, nogurums, reakcijas laiks, redzes un dzirdes kvalitāte u. c. Nodarbinātā garums ir saistāms aruzstādāmo aizsargnožogojuma augstumu, bet svars – ar pietiekami izturīgu individuālo aizsardzības līdzekļuizvēli. Savukārt reakcijas laiku, redzes un dzirdes kvalitāti ietekmē gan nodarbinātā vecums, gan dažādassaslimšanas. Cilvēka kopējās fiziskās spējas sasniedz savu maksimumu 25–32 gadu vecumā, tad ar tendencinedaudz pazemināties paliek samērā stabilas līdz 40–50 gadu vecumam un sāk strauji pasliktināties pēc 55–60gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to šeit parādās kritiskie vecumi jeb vecumi, kuros nodarbinātie biežāk ciešnelaimes gadījumos, strādājot augstumā, – t. i., jaunie darbinieki, kuriem trūkst pieredzes, un ļoti bieži arī <strong>darba</strong>devēju nodrošinātā apmācība <strong>darba</strong>m augstumā nav pietiekama, kā arī cilvēki pēc 50 gadu vecuma. Šieobjektīvie <strong>darba</strong> drošības faktori <strong>darba</strong> devējiem būtu jāņem vērā, veicot <strong>darba</strong> vides riska novērtējumu.Lai novērtētu darbinieku atbilstību <strong>darba</strong> veikšanai augstumā, tie jānosūta uz obligātajām veselības pārbaudēmatbilstoši MK 219. Šajos noteikumos skaidrots, ka darbs uzskatāms par veicamu augstumā, ja tiek izpildīts 1,5 maugstumā no grunts, pārseguma vai <strong>darba</strong> sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti būvdarbi, konstrukciju, iekārtu,mašīnu un mehānismu uzstādīšana, montāža, ekspluatācija un remonts. Savukārt veselības pārbaudes biežākjāveic, ja darbs tiek veikts vairāk nekā 5 m augstumā no grunts pārseguma, virs kura tiek veikti montāžas vairemontdarbi.<strong>Darba</strong> devējiem jāņem vērā, ka atbilstoši MK 206 1. pielikumam aizliegts nodarbināt pusaudžus, ja iespējama<strong>darba</strong> izpildītāja krišana no vairāk nekā pusotra metra augstuma.Priekšmetu (piemēram, <strong>darba</strong> aprīkojuma, materiālu u. c.) uzkrišana ir bieži novērojams nelaimes gadījumuveids, turklāt priekšmetu uzkrišanas varianti un līdz ar to arī traumu veidi ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, ja darbi tiekveikti vairākos stāvos (piemēram, uz sastatnēm, uz jumta), tad priekšmeti var uzkrist nodarbinātajam uz galvas(ja skrūvgriezis izkrīt no kabatas). Savukārt, ja priekšmets darbiniekam izšļūk no rokām, tad kritiena augstumsnav liels un visbiežāk tiek traumētas kāju pēdas, pirksti. Ļoti smagas traumas var iegūt, ja priekšmetu (piemēram,celtniecības materiālu) apgāšanās notiek vietās, kur priekšmeti tiek sakrauti nestabilās kaudzēs vai sakrauti,pārsniedzot pieļaujamo paletes svaru.Nodarbināto paklupšanu un aizķeršanos būvobjektos visbiežāk izraisa pārvietošanās virsmas nelīdzenaissegums: pakāpieni, ar dažādām lietām pārblīvētas ejas vai vienkārši uz grīdas novietoti priekšmeti, kas nav labiredzami un pamanāmi. Kā piemēru var minēt elektrokabeļus, kas bieži vien stiepjas pa zemi, bet nav piestiprinātipie tās. Turklāt paklupšana, paslīdēšana un aizķeršanās var būt tikai pirmais ķēdes posms, kas tālāk izraisa citusnelaimes gadījumu veidus. Piemēram, paslīdot uz sastatnēm, no rokām var tikt izmesti nestie priekšmeti, kas varuzkrist kādam zemāk strādājošajam vai arī pats gājējs var nokrist no vairāku metru augstuma.Savainojoties ar nažiem, slīpripām un citiem asiem priekšmetiem, visbiežāk tiek traumēti roku pirksti unplaukstas. Lai gan sākotnēji bieži liekas, ka traumas nav pārāk smagas, tomēr jāatceras, ka sagriešanās parastinenotiek ar steriliem priekšmetiem, tā rezultātā brūce var tikt inficēta (piemēram, sagriešanās ar nazi, ar kuruatvērtas iepakojuma kastes, roku savainošana ar skrūvgriezi, ar ko iepriekš mēģināts atskrūvēt sarūsējušuskrūvi). Bieži plaukstu un pirkstu savainošana notiek, strādājot ar rokas elektriskajiem instrumentiem (piemēram,ja tiek strādāts ar slīpmašīnu, kura ir bojāta vai kurai ir noņemti aizsargi).Nodarbināto un transporta līdzekļu pārvietošanās var kļūt par <strong>darba</strong> vides riska cēloni, tādēļ nepieciešamsnodrošināt, lai pārvietošanās ceļi un pārejas ir piemēroti un atbilstošā platumā. Lai noteiktu gājēju un transportakustības ceļu izmērus, jāņem vērā gan transporta, gan gājēju pārvietošanās biežums konkrētajā teritorijā,maksimālais transporta līdzekļu skaits, kas pārvietosies pa uzņēmuma teritoriju, maksimālie kravu apjomi, kastiks šai teritorijā ievesti vai izvesti (materiāli, <strong>darba</strong>rīki, tehniskais aprīkojums u. tml.) un šo ceļu iespējamāizmantošana evakuācijas vajadzībām.Telpu grīdām ir jābūt stabilām, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kasvar apdraudēt nodarbināto drošību un veselību. Papildus tam, organizējot darbus, jāņem vērā, ka:20
<strong>darba</strong> zonām jābūt drošām (vienādām, neslīdošām, tīrām un no šķēršļiem brīvām grīdām bez būtiskāmlīmeņu atšķirībām (piemēram, sliekšņiem), piemērotam apgaismojumam, norobežotām bīstamajāmzonām utt.);materiālu un transporta līdzekļu novietošanas vietām jāatrodas ārpus pārvietošanās zonām. Netransporta līdzekļu, ne gājēju ceļus nedrīkst izmantot izejvielu vai materiālu novietošanai pat tādāgadījumā, ja tam ir gadījuma vai pagaidu raksturs.Būvobjektos tiek izmantoti daudzi un dažādi transporta līdzekļi – pacēlāji, autoiekrāvēji, traktori, smagāsautomašīnas u.c. Tādēļ ļoti nozīmīgi ir pārdomāt satiksmes organizāciju objekta teritorijā (sīkāk skatīt sadaļu”Tehniskās prasības būvlaukumam”).TroksnisTroksnis ir dažādu frekvenču un dažādas intensitātes skaņu haotisks sakopojums. To visvairāk raksturo skaņasfrekvence un skaņas intensitāte. Cilvēka auss uztver skaņu, kuras frekvence ir robežās no 20 līdz 20 000 Hz, betcilvēka balss var radīt skaņu ar frekvenci no 500 līdz 2000 Hz. Skaņas intensitāte ir skaņas enerģija, ko uztverauss bungādiņa un to izsaka decibelos (dB). Katrs skaņas intensitātes pieaugums par 10 dB nozīmē skaņasintensitātes palielināšanos 10 reizes. Cilvēka auss uztver no 0 līdz 140 dB, pie 120 dB novērojams diskomforts,bet pie 140 dB – sāpju slieksnis.Veicot objektīvus trokšņa mērījumus, to rezultāti, visbiežāk tiek izteikti mērvienībās dB (A), kas nozīmē, ka tiekuzrādīta tikai tās skaņas intensitāte, kuras frekvence ir uztverama ar cilvēka ausi. Troksni var iedalīt pēciedarbības: pastāvīgs troksnis – troksnis, kura līmeņa svārstības 8 stundu <strong>darba</strong> maiņas laikā ir mazākas par 5 dB(A).Pastāvīga trokšņa piemērs ir fona troksnis no kādas iekārtas; nepastāvīgs troksnis – troksnis, kura līmeņa svārstības 8 stundu <strong>darba</strong> maiņas laikā ir lielākas par 5 dB(A).Nepastāvīga trokšņa piemērs ir darbs ar slīpripu; impulsa veida troksnis, kad viena vai vairāku skaņu impulsu ilgums ir mazāks par 1 sekundi. Impulsa veidapiemērs ir darbs ar āmuru.Latvijā <strong>darba</strong> aizsardzības prasības attiecībā uz troksni nosaka MK 66, atbilstoši kuriem trokšņa mērījumus veic: ja, pārbaudot <strong>darba</strong> vietas, konstatē, ka troksnis rada vai var radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai; ja ir pamats domāt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem <strong>darba</strong> vietas pārbaudes rezultātiem, trokšņa līmenis irpaaugstinājies un rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, bet ne retāk kā reizi trijos gados; pēc <strong>darba</strong> aizsardzības pasākumu veikšanas, lai pārliecinātos, vai trokšņa radītais risks ir novērsts vai arī samazinātslīdz pieļaujamajam līmenim; ja veselības pārbaudē konstatē nodarbinātā dzirdes pasliktināšanos; pēc nodarbināto vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka trokšņa līmenis ir palielinājies untiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība; ja noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar trokšņa radīto risku.Minētie noteikumi nosaka šādas trokšņa ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības:ekspozīcijas robežvērtība:LEX, 8st = 87 dB(A) un attiecīgi ppīķa = 200 Pa (Lpīķa = 140 dB);augstākā ekspozīcijas darbības vērtība:LEX, 8st = 85 dB(A) un attiecīgi ppīķa = 112 Pa (Lpīķa = 135 dB);zemākā ekspozīcijas darbības vērtība:LEX, 8st = 80 dB(A) un attiecīgi ppīķa = 112 Pa (Lpīķa = 135 dB), kur ppīķa ir pīķa skaņas spiediens (trokšņa “C”frekvenču raksturlīknes izsvarotā momentānā skaņas spiediena maksimālā vērtība, bet LEX, 8st – ikdienastrokšņa ekspozīcijas līmenis ((dB(A) attiecībā pret 20 µPa) trokšņu ekspozīcijas līmeņu laikā izsvarotā vidējāvērtība astoņu stundu <strong>darba</strong> dienā (turpmāk – trokšņa līmenis)).21
- Page 1 and 2: DARBA AIZSARDZĪBASPRAKSES STANDART
- Page 3 and 4: Nodarbināto apmācība un instrukt
- Page 5 and 6: nākotnē samazinās nelaimes gadī
- Page 7 and 8: VISPĀRĒJĀS PRASĪBASDarba aizsar
- Page 9 and 10: Iesaistot kompetento institūciju,
- Page 11 and 12: secīgi, kā arī aprēķinot vienl
- Page 13 and 14: Lai abām pusēm būtu skaidri uzti
- Page 15 and 16: KURI ir piemērotākie pasākumi? P
- Page 17 and 18: Uzmanību!Atkārtoti novērtējot d
- Page 19 and 20: putekļi (piemēram, abrazīvie put
- Page 21: vagoniņos būvobjektā, vai pat pa
- Page 25 and 26: Starp svarīgākajiem darba aizsard
- Page 27 and 28: 8. tabula. Aizsargfaktora tabula au
- Page 29 and 30: jaudīgas hidrauliskās kniebles u.
- Page 31 and 32: 12. tabula. Pieļaujamais visa ķer
- Page 33 and 34: Darba vieta vai darba veidsApgaismo
- Page 35 and 36: Nr.p.k.16. tabula. Temperatūras ko
- Page 37 and 38: Ja, EI ≤ 0,1 un ir iespējams pie
- Page 39 and 40: Gan akmens, gan stikla vati izmanto
- Page 41 and 42: starojums, lāzera starojums, redza
- Page 43 and 44: Paaugstināta riska būvdarbiŅemot
- Page 45 and 46: informācija par paredzētā būvla
- Page 47 and 48: Tehniskās prasības būvlaukumamVi
- Page 49 and 50: ooooolietot nekalibrētus un pašta
- Page 51 and 52: izstrādāt plānu cilvēku evakuā
- Page 53 and 54: aizlieguma zīmes.Gājēju ceļiem
- Page 55 and 56: ja dušas telpa vai izlietnes ir ie
- Page 57 and 58: Pareizi iekārtota darba vieta.Arma
- Page 59 and 60: Nepareizi iekārtota darba vieta.Da
- Page 61 and 62: Prasības sastatnēm: sastatņu nes
- Page 63 and 64: atstāt uz sastatnēm priekšmetus,
- Page 65 and 66: Pirms darbu sākuma jāpārliecinā
- Page 67 and 68: DARBA AIZSARDZĪBAS PREVENTĪVIE PA
- Page 69 and 70: ir norīkoti citā darba vietā vai
- Page 71 and 72: Gadījumā, ja uzņēmumā ir ievie
- Page 73 and 74:
Ugunsdrošības instruktāžu, līd
- Page 75 and 76:
veicamo obligāto veselības pārba
- Page 77 and 78:
Celtņa operators.Nepareizi organiz
- Page 79 and 80:
• kritiena novēršanas sistēmas
- Page 81 and 82:
Nr. 8.1. Pirmās palīdzības punkt
- Page 83 and 84:
īstamību, kā arī norāda uz nep
- Page 85 and 86:
DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBU NEIEV
- Page 87 and 88:
aerosols (vienlaicīgi ķīmiski ak
- Page 89 and 90:
o vai darba aizsardzības speciāli
- Page 91 and 92:
negadījuma vietu var neatstāt nes
- Page 93 and 94:
aktu vai atzinumu un izmeklēšanas
- Page 95 and 96:
24. Balstoties uz 2001.gadā izstr
- Page 97 and 98:
nr.189 21.05.2002., spēkā no 01.0
- Page 99 and 100:
PIELIKUMI1. Darba vides riska novē
- Page 101 and 102:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 103 and 104:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 105 and 106:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 107 and 108:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 109 and 110:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 111 and 112:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 113 and 114:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 115 and 116:
Kontroljautājumu saraksta būvniec
- Page 117 and 118:
Vispārējie kontroljautājumi uzņ
- Page 119 and 120:
Vai nodarbinātie ir informēti par
- Page 121 and 122:
Vai ir izstrādāti pārvietošanā
- Page 123 and 124:
Vai nodarbinātie ir nodrošināti
- Page 125 and 126:
Kontroljautājumu saraksts darbam b
- Page 127 and 128:
Vai tiek veikta virsstundu darba la
- Page 129 and 130:
Vai ir nepieciešami azbesta šķie
- Page 131 and 132:
Vai materiāli, iekārtas un darba
- Page 133 and 134:
Vai IAL ir uzturēti lietošanas k
- Page 135 and 136:
Vai uzņēmumā ir apmācīts darba
- Page 137 and 138:
Vai darba vides riska novērtējums
- Page 139 and 140:
Vai ir izstrādāti pārvietošanā
- Page 141 and 142:
Vai nodarbinātie ir nodrošināti
- Page 143 and 144:
Vai logu konstrukcija ar tāda, kas
- Page 145 and 146:
VibrācijaVai darbs saistīts ar vi
- Page 147 and 148:
Vai nodarbinātajiem ir pieejamas i
- Page 149 and 150:
Vai ir nepieciešami ventilācijas
- Page 151 and 152:
Vai sastatnes tiek pārbaudītas p
- Page 153 and 154:
APSTIPRINU:Amats, Vārds/Uzvārds V
- Page 155 and 156:
Pielikums nr.3Obligātās veselība
- Page 157 and 158:
OBLIGĀTĀS VESELĪBAS PĀRBAUDES K
- Page 159 and 160:
Normatīvie akti pieļauj apvienot