Darba aizsardzības prakses standarts būvniecībai - Eiropas darba ...

MK 557 kā atsevišķu apmācības veidu nosaka pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācības programmas arpapildu zināšanu apguvi saistībā ar apmācāmo vajadzībām un riskiem jeb tas nozīmē, ka, veicot darba videsriska novērtējumu, darba devējam arī papildus jāizvērtē, vai nav nepieciešama papildus apmācība, kā rīkoties, janepieciešams sniegt specifisku pirmo palīdzību. Tā piemēram, ņemot vērā, ka būvniecībā bieži tiek veikts darbsar ķīmiskajām vielām un/vai ķīmiskajiem maisījumiem, var būt situācijas, kad nepieciešams sniegt pirmopalīdzību, ja bijis kontakts ar minētajām vielām. Piemēram, kad objektos tiek izmantotas iekārtas, kuras darbojasar degvielas palīdzību un nodarbinātajiem regulāri nepieciešams uzpildīt iekārtas, veicot degvielas liešanu.Informāciju, kā pareizi rīkoties šādās situācijās, iespējams atrast drošības datu lapās. Līdz ar to ir skaidrs, kāpēcnodarbinātie ir jāinformē par drošības datu lapās esošo informāciju, kā arī jānodrošina, vai nu šīs informācijasiekļaušana darba aizsardzības instrukciju saturā, vai pašu lapu viegla pieejamība.Kā specifiskas pirmās palīdzības piemēru var minēt rīcību, ja degviela nokļuvusi acīs un rodas dedzinoša sajūta,acu asarošana un apsārtums. Šādā gadījumā ļoti svarīgi ir skalot acis vismaz 15 minūtes ar lielu daudzumutekošu ūdeni. Īpašu uzmanību jāpievērš tam, lai “netīrais” ūdens nenokļūtu veselajā acī.Līdzīga specifiska pirmā palīdzība ir jānodrošina gadījumos, ja nodarbinātais ir nokritis no augstuma.Nodarbinātajiem, kas veic darbus augstumā un ir apgādāti ar kritiena apturēšanas sistēmām, ir jāzina, kā rīkoties,ja notikusi kritiena apturēšana un to pārcietušais nodarbinātais ir savlaicīgi (15–20 minūšu laikā) nogādāts uzdrošas pamatnes. Nodarbinātais ir jānovieto sēdpozā ar 90 grādu leņķī saliektiem ceļgaliem. Šādā stāvoklīkritienu pārcietušajam būtu jāpaliek apmēram 20 minūtes. Pēc tam ir pieļaujams noguldīt nodarbināto. Tačujāielāgo, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams, ja uzreiz pēc evakuācijas nodarbināto noguldītu pozā, kur kājas irpaceltas augstāk par ķermeni (skatīt attēlu).Drošības zīmes un signālkrāsojumsMK 400 un Latvijas valsts standarts LVS 446:2003 “Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībai lietojamās drošībaszīmes un signālkrāsojums” ir svarīgākie normatīvie akti, kas reglamentē drošības zīmju un signālkrāsojumulietošanu darba vietās. Šie normatīvie akti nenorāda, kurās darba vietās kādas drošības zīmes jālieto. Tādēļ,veicot darba vietu riska novērtējumu, ir svarīgi izvēlēties piemērotākās drošības zīmes un izvietot tās tā, lai darbatelpa, durvis, sienas vai darba vieta nebūtu pārsātināta ar informāciju, bet vienlaikus informēt par visiem riskafaktoriem, kas ir raksturīgi konkrētajai telpai vai darba vietai.Būvobjektos visbiežāk lietotās drošības zīmes ir norādītas pie šajā prakses standartā aprakstītā attiecīgā riskafaktora vai attiecīgā objekta, vai darba tehniskajām prasībām. Ierīkojot būvlaukumu, svarīgi atcerēties, kainformācijai ir jābūt pietiekamai ne tikai nodarbinātajiem, kas strādās objektā, bet arī cilvēkiem, kas varētuapmeklēt būvlaukumu. Tāpēc pie ieejas jāizvieto drošības zīmes, kas informē par aizliegumiem, brīdina par80