u. c.). Strādājot ar rokas vibroinstrumentiem, ir jāsasprindzina muskulatūra, lai pretotos atgriezeniskā sitienaspēkam (atsitienam). Jo smagāks instruments un cietāks apstrādājamais priekšmets, jo lielāks muskuļusasprindzinājums. Ilgstoša statiska sasprindzinājuma dēļ pārkaulojas locītavu tuvumā esošās cīpslas un kauluplēve, samazinās locītavas skrimšļu elastība, kaulos un skrimšļos rodas destruktīvas pārmaiņas, kuru rezultātāveidojas nekroze un osteoporoze. Vienlaikus mainās arī kaulu fizikālās un ķīmiskās īpašības. Visbiežākpārmaiņas skar labās rokas elkoņa un pleca locītavu, kā arī attīstās osteoporoze. Slimība attīstās lēni,pakāpeniski un kādu laiku norisinās bez simptomiem. Laika posms no kaitīgā faktora iedarbības brīža līdz brīdim,kamēr attīstās pirmās slimības pazīmes, var būt vairāki gadi (pirmās slimības pazīmes parasti parādās pēc 5–7gadu <strong>darba</strong> stāža), un tā ilgums ir atkarīgs no strādnieka organisma funkcionālā stāvokļa, viņa piemērošanāsspējām, kā arī no citiem nelabvēlīgajiem <strong>darba</strong> vides faktoriem (piemēram, no ķermeņa piespiedu pozas,caurvēja, pazeminātas apkārtējās vides temperatūras, roku saskares ar aukstu metālu u. c.). Darbinieki sūdzaspar nelielām sāpēm rokās, biežāk naktīs, salšanas un tirpšanas sajūtu, palielinātu jutību pret aukstumu.Medicīnā šādu stāvokli sauc par balto pirkstu sindroms (“mirušo pirkstu” jeb Reino sindroms), kam irraksturīga lēkmjveidīga roku pirkstu nobālēšana, rokām vai visam organismam atdzies tot. Pirkstunobālēšana parasti skar tikai pirkstu galus, un tai ir izteikta robeža.Vispārējā vibrācijas slimība var rasties transportlīdzekļu, celtniecības un lauksaimniecības mašīnu vadītājiem(traktoristiem, buldozeristiem u. c.). Dažu profesiju pārstāvji, piemēram, betonētāji, ir pakļauti gan vispārējai, ganvietējai vibrācijai. Vietējā vibrācija šajos gadījumos iedarbojas caur kāju pēdām. Slimības klīniskā aina iratkarīga no vibrācijas dominējošās frekvences. Vispārējās vibrācijas iedarbību pastipr ina citi nelabvēlīgi<strong>darba</strong> apstākļi – piespiedu <strong>darba</strong> poza, statiski dinamiskā slodze, zema temperatūra. Vispārējās vibrācijasslimība attīstās pēc samērā neliela <strong>darba</strong> stāža, dažreiz pat pēc 1–2 gadiem. Klīniskajā ainā konstatēpārmaiņas centrālajā nervu sistēmā (darbinieki sūdzas par galvassāpēm, parasti <strong>darba</strong> dienas beigās,īslaicīgiem reiboņiem, troksni ausīs, lielu nogurumu, nervozitāti, sliktu miegu), kā arī kāju asinsapgādes uninervācijas traucējumus (sūdzības par sāpēm krustos un ikru muskuļos, tirpšanu pēdās).Akūta ļoti intensīva trokšņa iedarbība var izraisīt īslaicīgu vai pastāvīgu dzirdes zudumu (akustiska trauma).Tādā gadījumā var plīst bungplēvīte un iet bojā spirālais (Kortija) orgāns, un rezultātā iestājas kurlums.Būvobjektā ādas traumas gadās reti, parasti tikai avārijas vai sprādziena gadījumos. Pastāvīga, ilgstošatrokšņa iedarbības rezultātā var attīstīties arodvājdzirdība, kas ir viena no visizplatīt ākajām arodslimībāmpasaulē. Ilgstoša trokšņa iedarbība var negatīvi ietekmēt arī cit as organisma sistēmas. Intensīva trokšņaizraisītās arodpatoloģijas galvenā forma ir lēni progresējoša vājdzirdība, kas vienādi skar abas ausis. Dzirdespavājināšanās pakāpe visbiežāk ir tieši proporcionāla <strong>darba</strong> stāžam trokšņainā vidē, bet dzirdes zuduma ātrumspirmajos piecos gados ir lielāks nekā turpmākajos gados. Liela nozīme ir cilvēka individuālajai jutībai pret troksni.Intensīva trokšņa iedarbība var izraisīt arī vestibulāros (jeb līdzsvara) traucējumus, asinsrites traucējumus, kā arīdažādas psiholoģiskas reakcijas – pastiprinātu uzbudināmību, īgnumu, atmiņas pavājināšanos, rakstura maiņu.Troksnis var traucēt koncentrēšanās un kustību koordinācijas spējas. Intensīvā troksnī strādājošajiem varbūt traucēts miegs, pazeminātas <strong>darba</strong>spējas, biežāki <strong>darba</strong> kavējumi. Troksnis traucē sazināšanos,apgrūtina skaņas signālu uztveršanu, traucē sadzirdēt svarīgas drošības vai <strong>darba</strong> instrukcijas un tādējādiveicina nelaimes gadījumus darbā.Kaitīgie arodfaktori, kas atrodas <strong>darba</strong> vides gaisā (piemēram, putekļi, dūmi, tvaiki, ķīmiskās vielas u. c.) pirmkārtiedarbojas uz augšējo elpceļu gļotādu, tādēļ tajā bieži rodas patoloģiskas pārmaiņas. Daļu putekļu pie ieejasdegunā aiztur matiņi, daļa nosēžas uz izlocīto deguna eju mitrās gļotādas, citas putekļu daļiņas tiek aizturētasrīkles un balsenes gļotādā. Deguna gļotāda ne vien aiztur putekļu daļiņas, bet, pateicoties savām baktericīdajāmīpašībām, arī nonāvē baktērijas. Putekļu iedarbības dēļ sākumā var rasties akūts elpceļu iekaisums, kas vēlākpāriet hroniskā. Hronisks katarāls iekaisums ar laiku var pāriet hiperplastiskā formā. Putekļu iedarbībaiturpinoties, attīstās hronisks atrofisks augšējo elpceļu iekaisums. Putekļu bronhīts ir putekļu izraisītaarodpatoloģijas forma, kam raksturīgs difūzs trahejas un bronhu iekaisums un kura gaitu pasliktina arī dažādi citiaroda un vispārēja rakstura faktori, piemēram, nelabvēlīgs mikroklimats, kairinošas ķīmiskās gāzes, pārciestaselpceļu slimības, smēķēšana. Hronisku bronhītu diagnosticē, ja darbiniekam ir klepus ar krēpām – summāri nemazāk kā trīs mēnešus gadā un divus vai vairāk gadus pēc kārtas. No putekļu bronhītu izraisošajiem faktoriem,kas raksturīgi <strong>darba</strong> videi būvniecībā, jāmin cementa un abrazīvu (metālu, slīpripu u. c.) putekļi un metināšanas84
aerosols (vienlaicīgi ķīmiski aktīvas vielas un metāla daļiņas), kā attīstību veicinošie faktori – zema gaisatemperatūra, liels gaisa mitrums, caurvējš <strong>darba</strong> telpās, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, liela fiziska slodze, kā arīaktīvā un pasīvā smēķēšana.Bez elpošanas orgānu slimībām arī balsta-kustību sistēmas slimības ieņem svarīgu vietu arodslimību struktūrā.Galvenajiem riska faktoriem, kas izraisa šīs slimības: smagu priekšmetu celšana un pārvietošana, kas galvenokārt izraisa dažāda līmeņa muguras sāpes(īpaši jostas-krustu rajonā, kā arī plecos); atkārtotas kustības, kas veiktas ātrā tempā, var izraisīt karpālā kanāla sindromu (plaukstas pamatneslocītavā, piemēram, špaktelējot), sāpes mugurā jostas-krustu daļā, ja bieži jānoliecas); darbs piespiedu pozā, piemēram, flīzējot grīdu, ja <strong>darba</strong> poza ir uz ceļiem, kas izraisa iekaisumareakciju, saišu un muskuļu cīpslu bojājumu.Slimību gaitu būtiski ietekmē arī vides (gan apkārtējās, gan <strong>darba</strong> vides) parametri (vēsas, mitras telpas); vispārējā vibrācija; psihosociāli faktori, kas paaugstina muskuļu jūtīgumu un ietekmē sāpju receptorus.Starp biežākajām aroda etioloģijas balsta kustību aparāta slimībām minamas mugurkaula slimības, it īpaši jostasun krustu daļā. Visbiežāk ar to slimo nodarbinātie, kas veic fiziski smagu darbu (biežu un ilgstošu smagupriekšmetu pārvietošanu), darbu ar saliektu muguru (piemēram, flīzēšanas darbi tupot uz ceļiem), atrodotiespiespiedu pozā, kā arī <strong>darba</strong> laikā ir pakļauti vispārējās vibrācijas iedarbībai (piemēram, smago kravasautomašīnu vadītāji, traktoristi, krāvēji, mežstrādnieki u.c. Salīdzinoši bieži nodarbinātajiem būvniecībā varnovērot arī karpālā kanāla sindromu, kas ir pastāvīga, lēni progresējoša roku slimība, kuru var izraisīt vai nukanāla sienu deformācija (piemēram, traumas) vai arī kanāla satura tilpuma palielināšanās (muskuļu cīpsluiekaisums un uzbriedums pie ilgstošas pārslodzes). Šī slimība visbiežāk attīstās cilvēkiem, kas veic mūrēšanas,apmešanas, slīpēšanas u.c. darbus.85
- Page 1 and 2:
DARBA AIZSARDZĪBASPRAKSES STANDART
- Page 3 and 4:
Nodarbināto apmācība un instrukt
- Page 5 and 6:
nākotnē samazinās nelaimes gadī
- Page 7 and 8:
VISPĀRĒJĀS PRASĪBASDarba aizsar
- Page 9 and 10:
Iesaistot kompetento institūciju,
- Page 11 and 12:
secīgi, kā arī aprēķinot vienl
- Page 13 and 14:
Lai abām pusēm būtu skaidri uzti
- Page 15 and 16:
KURI ir piemērotākie pasākumi? P
- Page 17 and 18:
Uzmanību!Atkārtoti novērtējot d
- Page 19 and 20:
putekļi (piemēram, abrazīvie put
- Page 21 and 22:
vagoniņos būvobjektā, vai pat pa
- Page 23 and 24:
darba zonām jābūt drošām (vien
- Page 25 and 26:
Starp svarīgākajiem darba aizsard
- Page 27 and 28:
8. tabula. Aizsargfaktora tabula au
- Page 29 and 30:
jaudīgas hidrauliskās kniebles u.
- Page 31 and 32:
12. tabula. Pieļaujamais visa ķer
- Page 33 and 34:
Darba vieta vai darba veidsApgaismo
- Page 35 and 36: Nr.p.k.16. tabula. Temperatūras ko
- Page 37 and 38: Ja, EI ≤ 0,1 un ir iespējams pie
- Page 39 and 40: Gan akmens, gan stikla vati izmanto
- Page 41 and 42: starojums, lāzera starojums, redza
- Page 43 and 44: Paaugstināta riska būvdarbiŅemot
- Page 45 and 46: informācija par paredzētā būvla
- Page 47 and 48: Tehniskās prasības būvlaukumamVi
- Page 49 and 50: ooooolietot nekalibrētus un pašta
- Page 51 and 52: izstrādāt plānu cilvēku evakuā
- Page 53 and 54: aizlieguma zīmes.Gājēju ceļiem
- Page 55 and 56: ja dušas telpa vai izlietnes ir ie
- Page 57 and 58: Pareizi iekārtota darba vieta.Arma
- Page 59 and 60: Nepareizi iekārtota darba vieta.Da
- Page 61 and 62: Prasības sastatnēm: sastatņu nes
- Page 63 and 64: atstāt uz sastatnēm priekšmetus,
- Page 65 and 66: Pirms darbu sākuma jāpārliecinā
- Page 67 and 68: DARBA AIZSARDZĪBAS PREVENTĪVIE PA
- Page 69 and 70: ir norīkoti citā darba vietā vai
- Page 71 and 72: Gadījumā, ja uzņēmumā ir ievie
- Page 73 and 74: Ugunsdrošības instruktāžu, līd
- Page 75 and 76: veicamo obligāto veselības pārba
- Page 77 and 78: Celtņa operators.Nepareizi organiz
- Page 79 and 80: • kritiena novēršanas sistēmas
- Page 81 and 82: Nr. 8.1. Pirmās palīdzības punkt
- Page 83 and 84: īstamību, kā arī norāda uz nep
- Page 85: DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBU NEIEV
- Page 89 and 90: o vai darba aizsardzības speciāli
- Page 91 and 92: negadījuma vietu var neatstāt nes
- Page 93 and 94: aktu vai atzinumu un izmeklēšanas
- Page 95 and 96: 24. Balstoties uz 2001.gadā izstr
- Page 97 and 98: nr.189 21.05.2002., spēkā no 01.0
- Page 99 and 100: PIELIKUMI1. Darba vides riska novē
- Page 101 and 102: Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 103 and 104: Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 105 and 106: Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 107 and 108: Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 109 and 110: Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 111 and 112: Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 113 and 114: Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 115 and 116: Kontroljautājumu saraksta būvniec
- Page 117 and 118: Vispārējie kontroljautājumi uzņ
- Page 119 and 120: Vai nodarbinātie ir informēti par
- Page 121 and 122: Vai ir izstrādāti pārvietošanā
- Page 123 and 124: Vai nodarbinātie ir nodrošināti
- Page 125 and 126: Kontroljautājumu saraksts darbam b
- Page 127 and 128: Vai tiek veikta virsstundu darba la
- Page 129 and 130: Vai ir nepieciešami azbesta šķie
- Page 131 and 132: Vai materiāli, iekārtas un darba
- Page 133 and 134: Vai IAL ir uzturēti lietošanas k
- Page 135 and 136: Vai uzņēmumā ir apmācīts darba
- Page 137 and 138:
Vai darba vides riska novērtējums
- Page 139 and 140:
Vai ir izstrādāti pārvietošanā
- Page 141 and 142:
Vai nodarbinātie ir nodrošināti
- Page 143 and 144:
Vai logu konstrukcija ar tāda, kas
- Page 145 and 146:
VibrācijaVai darbs saistīts ar vi
- Page 147 and 148:
Vai nodarbinātajiem ir pieejamas i
- Page 149 and 150:
Vai ir nepieciešami ventilācijas
- Page 151 and 152:
Vai sastatnes tiek pārbaudītas p
- Page 153 and 154:
APSTIPRINU:Amats, Vārds/Uzvārds V
- Page 155 and 156:
Pielikums nr.3Obligātās veselība
- Page 157 and 158:
OBLIGĀTĀS VESELĪBAS PĀRBAUDES K
- Page 159 and 160:
Normatīvie akti pieļauj apvienot