12.07.2015 Views

Darba aizsardzības prakses standarts būvniecībai - Eiropas darba ...

Darba aizsardzības prakses standarts būvniecībai - Eiropas darba ...

Darba aizsardzības prakses standarts būvniecībai - Eiropas darba ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Celtņa operators.Nepareizi organizēts darbs, jo jaunbūvē nav uzstādītasaizsargmargas, kas pasargā nodarbinātos no nokrišanasriska.Veicamās obligātās veselības pārbaudes: atbilstoši MK 219 1. pielikumam – 4.9.2.“Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50% no<strong>darba</strong> laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums,tajā skaitā darbs stāvot kājās” – 1 reizi 3 gados; atbilstoši MK 219 1. pielikumam – 4.9.5.”Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs,kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālumuskuļu sasprindzinājumu, tajā skaitā darbs arrokām un rokas instrumentiem” – 1 reizi 3gados; atbilstoši MK 219 2. pielikumam – 3. “Dažādukravas celtņu vadītāji, dažādu iekārtu, kasparedzētas cilvēku pacelšanai augstāk kā 1,5 mvirs zemes, apkalpošana” – 1 reizi 2 gados.Atbilstoši <strong>Darba</strong> aizsardzības likumam visus izdevumus (t. sk. par laboratoriskajiem un funkcionālajiemizmeklējumiem), kas saistīti ar nodarbināto periodiskajām obligātajām veselības pārbaudēm, sedz <strong>darba</strong> devējs.Izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaudi pirms <strong>darba</strong> tiesisko vai valsts civildienesta tiesiskoattiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās, sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai <strong>darba</strong>devējs.<strong>Darba</strong> devējam ir jāveic tie pasākumi, kurus ģimenes ārsts vai arodslimībās sertificēts ārsts ir norādījis kartes12.punktā “Īpašas piezīmes un ieteikumi”. Pēc pasākumu veikšanas <strong>darba</strong> devējs vai viņa pilnvarota personaveic atzīmi par veiktajiem pasākumiem kartes III sadaļā “<strong>Darba</strong> devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātāsveselības pārbaudes atzinumā norādītajam”.Individuālie aizsardzības līdzekļiIndividuālie aizsardzības līdzekļi ir izstrādājumi, ierīces, iekārtas un sistēmas, kuras darbinieks valkā vai citādilieto, lai aizsargātu savu drošību un veselību pret bīstamu vai kaitīgu faktoru iedarbību darbā. Precīzusindividuālos aizsardzības līdzekļus visiem darbiem, kas tiek veikti būvniecībā, nav iespējams noteikt. Papilduinformācija ir iekļauta aprakstos par riska faktoriem (piemēram, sadaļā par troksni). Būvlaukumā obligāti jālieto:aizsargķivere (piemēram, lai pasargātu nodarbinātos no priekšmetu uzkrišanas un galvas atsišanas),laika un <strong>darba</strong> apstākļiem piemērots <strong>darba</strong> apģērbs (piemēram, pietiekami silta jaka, kas aizsargā pretaukstumu un nokrišņiem, ja nodarbinātais strādā ārā). Vēlams, lai apģērbam būtu atstarojošisignālelementi, lai nodarbinātos vieglāk būtu iespējams pamanīt no transporta līdzekļiem (objektos arblīvu satiksmes intensitāti, atstarojošās signālvestes valkāšana var tikt noteikta kā obligāta prasība).Ieteicams nodarbinātos nodrošināt ar puskombinzoniem, lai pasargātu muguras jostas-krustu daļu.laika apstākļiem piemēroti <strong>darba</strong> apavi ar triecienizturīgu purngalu un necaurduramu zoli (lai pasargātukāju pēdas).Atkarībā no veicamā <strong>darba</strong>, iespējams, jālieto vēl arī citi aizsardzības līdzekļi – piemēram, pretkritienaaizsardzības līdzekļi, sejas aizsardzības līdzekļi, cimdi, lietusmēteļi u.c.Kritieni no augstuma uzskatāmi par vienu no biežākajiem <strong>darba</strong> vides riska faktoriem, tāpēc pretkritienaaizsardzības līdzekļiem pievēršama īpaša uzmanība.75

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!