DABAGAUJASNACIONĀLAJAMPARKAM DRĪZJUBILEJARita JakovļevaFoto: Mārtiņš Zīverts.Stāvot Gaujas senielejas krastā un vērojot apkārtni,reizēm domāju, cik gan viegli cilvēks var ietekmēttūkstošiem un pat miljoniem gadu laikā veidojušosainavu – ja vien vēlas. Ļauju fantāzijai vaļu uniedomājos, kā būtu, ja parka nebūtu… Ainava pavisamnoteikti būtu citāda. Iespējams, ielejas krastāplestos kāda grandioza tūrisma vai sporta un atpūtasbāze, nogāzes būtu pārveidotas par dažādu izklaižuparku trasēm un gar Gauju nevarētu brīvi pastaigāties,jo visapkārt būtu zīmes – «Privātīpašums», «Iebrauktaizliegts». Senielejā no klusuma un miera nebūtu nemiņas… Bet Gaujas nacionālais parks ir – nu jau 40gadus!Gaujas senielejas – nacionālā parka galvenās stīgas –burvība kā saudzējama un saglabājama ir novērtēta jausen. Taču vien retais zina, ka toreiz, pirms vairāk nekā 40gadiem, gaisā virmoja idejas par Latvijas pirmā nacionālāparka izveidi arī citviet Latvijā. 60.–70. gados radāsdoma, ka arī Latvijā ir jādibina daudzfunkcionāla īpašiaizsargājama dabas teritorija, kas atšķirtos no rezervātuTipiska Gaujas ainava.stingrā aizsardzības režīma, kurā cilvēkam vietas nav. Bijavēlme izveidot teritorijas, kur dabas aizsardzība būtusaskaņota ar tūrisma attīstību, kur cilvēks varētu izjustdabu, baudīt ainavu, gūt mieru un dvēselisku baudījumu.Ungurmuiža.Foto: Leonards Birzmalis.VIDES VĒSTIS9VASARA/02/<strong>2013</strong>
DABAšī teritorija tika noteikta kā Siguldas Tautas parks. Tolaikaizsardzībā jau atradās tādi ļoti nozīmīgi šīs apkārtnes dabasveidojumi kā Krimuldas un Turaidas apkārtne, Gaujasielejas daļa no Braslas ietekas līdz Murjāņu tiltam, Gaujassenielejas posms no Cīrulīšiem (Cēsīs) līdz Līgatnesietekai, Sietiņiezis, Liepas Ellīte, Ērgļu (Ērģeļu) klintis,Gūtmaņala u.c. Tāpēc par vietu pirmā nacionālā parka izveideitika virzīta teritorija no Murjāņiem līdz Valmierai.Padomju varai vārds «nacionālais», protams, nepatika,tāpēc sekoja atteikums pēc atteikuma. Tomēr neatlaidībavainagojās panākumiem, kad toreizējais LPSR AugstākāsPadomes prezidija priekšsēdētājs Jānis Strautmanis atradaĻeņina izdotu dokumentu, kurā bija teikts, ka ievērojamasdabas vietas jāaizsargā un šim nolūkam jāveido vai nu dabasrezervāti, vai nacionālie parki. Ar to pietika, lai tiktusaņemta atļauja dibināt nacionālo parku.Nacionāli romantiskais sākumsFoto: Mārtiņš Zīverts.Gaujas līkums.Toreiz kā Latvijas pirmā nacionālā parka izveidesvieta tika apsvērta arī Piebalgas apkārtne. Gaujasaugštece, mazie purviņi, pauguri un lejas – kas zina,varbūt arī parks sauktos tāpat, taču vieta būtu cita...Uzvarēja argumenti, ka Gaujas ielejas apkārtnē noMurjāņiem līdz Valmierai blīvi koncentrētas daudzaskultūrvēsturiskās vērtības: senās lībiešu apmetnes,kulta vietas, senlatviešu sētas, pilsdrupas, pilskalniun muižas. Toreiz, domājot par pirmā nacionālā parkadibināšanu, kā nozīmīgs aspekts tika ņemtas vērāarī teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības. Tās šai vietaideva priekšroku, jo šeit tā visa bija vairāk, blīvāknekā Piebalgā. Otrs aspekts, kas nosliecās par labušai teritorijai, bija senās tūrisma tradīcijas – Siguldasainavas bija iecienījuši jau vācu baroni, un tās tikaiemūžinātas gleznās krietni sen, ne velti šī vieta savaainaviskuma dēļ tika saukta pat par Livonijas Šveici.Starp citu, jau 30. gados apkārtne ap Siguldu, Turaiduun Krimuldu tika dēvēta par Latvijas nacionālo parku.Arī padomju gados Siguldas apkārtne bija atpūtnieku,dabas mīlētāju iecienīta vieta, gandrīz 1000 ha platībāValdīja liels entuziasms, jo viss notika ar vārdu «nacionālais»sirdī. Bija tā pašapziņa, ka parks ir visu latviešu tautuprezentējošs, un tas deva milzīgu pacēlumu. Idejas, kāparkam attīstīties, nāca no malu malām – piemēram, kādsaktīvists ierosināja, ka viss nacionālais parks varētu ietilptvienā administratīvajā teritorijā un saukties par Gaujavu.Dažas no idejām tika arī īstenotas, piemēram, trīsgadus katru piektdienas vakaru no Jāņiem līdz septembrim,tieši saulei rietot, uz Gaujas skanēja mežrags. Laivuairēja neviens cits kā leģendārais vides inspektors MārisMitrevics, bet mežragu pūta Jāzeps Džeriņš – profesionālsmežradznieks no simfoniskā orķestra. Šis pasākums netikareklamēts, bet, padzirdējuši, ka piektdienu vakarospusstundu būs baudāms šis unikālais priekšnesums,Dabas tūrisma infrastruktūra GNP.Foto: Mārtiņš Zīverts.VIDES VĒSTIS10 VASARA/02/<strong>2013</strong>
Change language