GRĀMATU APSKATSMonogrāfija «Cilvēks un darbs Latvijas laukos»Agnese Cimdiņa, Ieva RaubiškoApgāds «Zinātne», 2012; 192 lpp.Rakstu krājums «Dzīve. Attīstība. Labbūtība Latvijas laukos»Krājuma sastādītājas: Agnese Cimdiņa, Ieva RaubiškoApgāds «Zinātne», 2012; 260 lpp.Vai esi aizdomājies, ka laucinieku Latvijā kļūst aizvien mazāk? Izzūd tradicionālaisdzīvesveids, un mūs aizvien ciešāk uzmana globālais bizness, kur lauku pašpietiekamajiemcilvēkiem patiesībā nemaz nav vietas. Izrādās, grāmatu autores divus gadus kā tādiBarontēvi apstaigājušas Latvijas laukus, runājušās ar dažādiem cilvēkiem. Svešvārdā to saucpar sociālantropoloģiju. Ko viņas sadzirdējušas? Ne tikai bezcerību, nolemtību, bet arī lieludzīves gudrību un skaidrību par ilgtspējīgu lauku nākotni. Es nekad nebiju aizdomājusiespar t.s. neredzamo darbu. No pilsētas mūriem raugoties, liekas, ka daudzi cilvēki laukosnestrādā, tikai slinko, dzer un slamstās apkārt. Taču nevajag mērīt ar savu olekti – arī šādiļaudis daudz strādā, tikai šo darbu neviens ekonomists savos sausajos aprēķinos neiekļauj,tāpat kā manu un tavu rosīšanos mājsaimniecības darbos. Šie nav tikai vienkārši stāsti pardažādiem cilvēkiem laukos. Uzklausīto un redzēto analizē divas ļoti gudras sievietes – AgneseCimdiņa doktora grādu ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģijā, bet Ieva Raubiško– Oksfordas Universitātē Lielbritānijā. Protams, es nebiju laimīga, otrajā grāmatā lasot parlauku cilvēku noraidošo attieksmi pret vides aizsardzību un «Natura 2000» teritorijām: «Tāvide mūs ēd nost,» teikusi kāda Vidzemes pagasta vadītāja.Grāmatas izdotas ESF projekta «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas laukuiedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas» ietvaros, tāpēc ceru, ka tāsuzmanīgi izlasīs ne tikai laucinieki, bet arī tie, kuri tur augšā vieglu roku no kartēmizdzēš pagastus un ciemus.«Visuvarenais ķiploks»Nataša Edvardsa«Jāņa Rozes apgāds», <strong>2013</strong>; 160 lpp.Grāmatas autore zināšanas par ķiplokiem mantojusi no savas ģimenes, kas no Francijasatvestos ķiplokus Vaitas salā sāka audzēt pirms gadiem sešdesmit. Viņa apkopojusi netikai iedvesmojošas receptes, bet ikvienu iedrošina apēst katru dienu vismaz divas ķiplokadaiviņas. Ja jūs mulsina smārds, kas apņem katru ķiploku ēdāju, mieriniet sevi ar domu,ka tas turēs pa gabalu arī dažādus kukaiņus un ērces. Bet, lai no jums nevairītos cilvēki,iedrošiniet arī viņus ēst ķiplokus – tad aromāts jūs vienos un netraucēs. Lai jūs stiprinaatklāsme, ka tiem, kuri regulāri ēd ķiplokus, samazinās sliktā holesterīna līmenis unsirdslēkmju risks. Ķiploki stiprina imūnsistēmu un mazina risku saslimt ar ļaundabīgiemaudzējiem, kā arī mazina smago metālu kaitīgo ietekmi uz organismu. Grāmatā apkopotasarī dažādas ēdienu receptes. Ja gribat, lai ēdienam ir asa ķiploku garša, daiviņasvajag sasmalcināt, bet maigāka garša būs tad, ja ēdienā ieliksiet veselu ķiploku. Šīs ir tikaidažas atziņas no grāmatas, kuru novēlu izlasīt katram no vāka līdz vākam.«Zaļi un Veselīgi»Anitra Tooma«Latvijas Avīzes» tematiskais izdevums, <strong>2013</strong>; 64 lpp.Šajā žurnāla formāta, bet grāmatas ietilpības izdevumā autore dalās ar piecpadsmit gadosgūto pieredzi par to, kā un kāpēc izvēlēties preces un pārtikas produktus, kas nekaitētu necilvēka veselībai, ne planētai. Puse izdevuma veltīta tam, ko ēdam un dzeram, otra daļa –kosmētikai, sadzīves ķīmijai, energoefektivitātei, degvielas taupīšanai, mājokļa iekārtošanai,apģērba izvēlei un attieksmei pret atkritumiem. Iedvesmai: zaļās iepirkšanās pamatprincipi,bīstamāko produktu saraksti, ieteikumi, kā analizēt produktu sastāvu, kā nenoticēt tirgotājumeliem. Pirmo reizi Latvijā tik lielā tirāžā un bez projektu naudas sagatavots izdevums, kasnemaksā pat latu.VIDES VĒSTIS 55VASARA/02/<strong>2013</strong>
PIRMĀ VĀKA BILDES AUTORSTurpinājums no 2. vākaZiemeļu sullas Morus bassanus Besrokā (Bass rock) Skotijā. Uz šīsnelielās klinšainās salas Ziemeļjūrā mīt aptuveni 100 tūkstošisullu pāru.Javas marabu Leptoptilos javanicus fotografēti Kamodžā. Šī ir retaun izzūdoša putnu suga. Kā jau maitēdājiem, Javas maribu ir plikagalva un kakls – tas palīdz nenoziesties ar ēdamo. Pēc smirdīgāsmaltītes marabu kādu laiku dezinficē spalvas, stāvot saulē izplestiemspārniem, līdzīgi kā mūsu jūras kraukļi.Mūku papagailis Myiopsitta monachus Argentīnas pampās. Šiepapagaiļi vij milzīgas žagaru ligzdas kā tādus midzeņus nelielas istabaslielumā. Te mitinās aptuveni 100 putnu, kas saceļ milzīgu brēku.Turpat netālu – simtiem rozā karošknābju Ajaia ajaja, kas bradā palāmām kopā ar lopiem, gārņiem un karakarām, bet ligzdo krūmugalotnēs. Jo vecāks karošknābis, jo košāks tā apspalvojums.VIDES VĒSTIS56 VASARA/02/<strong>2013</strong>
Change language