REDAKTORES SLEJADziesmoti zaļš sveiciens vasarā!Dažreiz ir vērts pāršķirstīt vecās «Vides Vēstis» vai palasīt tīmeklī žurnāla arhīvu. Pirmsčetriem gadiem, 2009. gada septembra numurā (122), publicēta intervija ar jauno Dabasaizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru Jāni Strautnieku, un tās ievadā rakstīts: «Ja JānimStrautniekam izdosies dabas aizsardzībā aizsāktā revolūcija, viņa vārdā droši vien nosauksielu, ja ne – tad... varat paši iedomāties.» Ir pagājuši četri gadi, un 1. jūnijs priekšniekamatkal ir liktenīgs – no šā datuma Strautniekam jāsāk vadīt Latvijas Vides aizsardzības fondaadministrāciju, bet par DAP vadītāju iecelta jeb aizrotēta LVAF administrācijas direktoreSandra Bērziņa. Vienas ministrijas ietvaros rotācija ir normāla parādība, arī JānimStrautniekam ļoti patika rotēt darbiniekus, pārcelt viņus strādāt uz vairāk nekā 100 kmattālām darbavietām. Lūza cilvēku likteņi, daudzi darba nedēļu joprojām pavada kādājumta kambarītī, jo savu darbu mīl un sakostiem zobiem pakļaujas priekšnieka dotajaiiespējai «sekot jauniem izaicinājumiem un pilnveidoties». Tie, kuri ar priekšnieka bosinguun mobingu samierināties nespēja, aizgāja. Arī pasaules līmeņa zinātņu doktori.Tagad Jānis Strautnieks ir ierakumu viņā pusē – vides aizsardzības un reģionālās attīstībasministrs Edmunds Sprūdžs nolēmis viņam piedāvāt jaunu izaicinājumu un citu darbu, uzkuru ceļu mērot nāksies vien no lauku mājām Mālpils novadā. Tāpēc Jānis Strautnieksir informējis valdību un medijus, ka amats, uz kuru viņš pārcelts, neatbilst izglītībai,kvalifikācijai un profesionālajām iemaņām, ministrs ar viņu nav apspriedies, turklāt iraizskartas viņa tiesības uz personīgo dzīvi. Tāpēc no darba atceltais ierēdnis joprojāmdodas uz Dabas aizsardzības pārvaldes ēku Siguldā un gatavo papīrus tiesai, jo rotācijuuzskata par netaisnu. Sprūdža lēmumu toties atbalsta Vides konsultatīvā padome, kurapvienojušās aktīvākās zaļo neformāļu un biologu profesionālās organizācijas, kā arī dabaszinātnieki, jo uzskata, ka Dabas aizsardzības pārvalde lielāko daļu spēku velta nevisdabas un sugu aizsardzībai, bet gan mežizstrādei īpaši aizsargājamās teritorijās untūrisma organizēšanai. Līdzīgi domā daudzi, tikai latviskā tramīgumā klusē. Kā risināsiesšī cīņa par amata krēslu, to rādīs laiks.Bet pa šo laiku ar vērienu tiks svinēta Gaujas nacionālā parka 40 gadu jubileja, pieklusinātāk– Slīteres nacionālā parka 90 gadi. Tu atvilksi elpu no tumšās ziemas, mēs – sagatavosimnākamo žurnālu.AnitraUZMANĪBU 2012. gada žurnāla abonentiem!Ja vēlies, lai arī oktobrī un decembrī tavā pasta kastītē iegulst žurnāls «Vides Vēstis»,abonē to mājaslapā www.videsvestis.lv/abonesanaDivi žurnāla numuri – 3 lati«Vides Vēstis» varat iegādāties ne tikai preses kioskos, bet arī veikalos Rīgā: karšuveikalā «Jāņa sēta» – Elizabetes ielā 83/85, «Gandrā» – Kalnciema ielā 28,«Biotēkas» veikalu tīklā.Žurnāls tapis ar Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrijaspārraudzītās institūcijasLatvijas Vides aizsardzības fonda unMežu attīstības fonda unDaugavas savienībasfinansiālu atbalstuVides aizsardzības klubažurnāls© Pārpublicēšanasgadījumā lūdzamatsaukties uz žurnālu«Vides Vēstis»Iesniegtos manuskriptusatpakaļ neizsniedzISSN 1407-2939vasara <strong>2013</strong> nr. 2 (<strong>143</strong>)Redakcijas adrese:«Vides Vēstis»Ausekļa iela 1-1Rīga, LV 1010Tālr.: 67814778Fakss: 67814776http://www.videsvestis.lvIznāk reizi divos mēnešosReģ. nr. 000702134Galvenā redaktore:Anitra Toomae-pasts: anitra@vak.lvDirektore:Anete Ķuzee-pasts: anete@vak.lvMakets:Ilze Ramanee-pasts: ilzer@vak.lvIespiests tipogrāfijā «Gandrs».Žurnāla drukāšanaiizmantotas krāsas, kasveidotasuz augu eļļas bāzes.VIDES VĒSTISVASARA/02/<strong>2013</strong> 3
DABAJulita Kluša;autores fotoKĀ ZIEDIPĀRTOP AUGĻOSNokarenā oša Fraxinus excelsior ‘Pendula’ ziedi pārvēršas augļos – spārnuļos.Vai esat ievērojuši to brīdi, kad zieds vairsnav zieds, bet arī auglis vēl īsti pēc augļaneizskatās?Kad es par to aizdomājos, sāk likties, ka arziediem un augļiem ir kā tai Imanta Ziedoņa«Brūnajā pasakā» par vīriņu, kas visu padarabrūnu un gatavu vienā mirklī – čiks, un gatavs!Tikko ābele bija vienos ziedos – un, re, jau sīkiābolīši aizmetušies. Tikko vēl tā puķe ziedēja,paskatos citudien – nē, jau skaidri noformējiesauglītis! Turklāt ziedi un auglīši nereti atšķirastik ļoti, ka jāvaicā: vai starp šīm fāzēm tiešāmnekā vairs nav? Tikai – čiks, un gatavs?Jau tajos senajos laikos, kad par augiem sugulīmenī vēl neinteresējos un priecājos vien parto daiļumu, bija liels pārsteigums pirmoreizieraudzīt mellenes ziedus. Izrādās, tie pēc formasjau atgādina augļus, tikai rozīgi sārtus. Ziedaviducī ir pagarš irbulis – garāks par zieda vainagu.Pagāja vairāki gadi, līdz es ieraudzīju, kādsizskatās zieds pārejas vecumā, tas ir, kad ziedavairs it kā nav, bet arī apaļā augļa vēl nav. Ziniet,kam tas līdzinās? Zvaniņam ar garu, garu mēlīti!Irbulis vēl skatāms, bet no ogas tikai pusoga izaugusi.Ar ko tāda zvaniņa attīstība beidzas, jūs labizināt, jo kurš tad nav redzējis melleņu augļus?!Melleņu ziedi.Pusmellene kā tāds zvaniņš; Vaccinium myrtillus.VIDES VĒSTIS4 VASARA/02/<strong>2013</strong>
Change language