VV_2013_143

VIDRŪPEViļāniRēzekneLudzaK R I E V I J AVeļikije LukiL I E T U V AIlūksteDaugavpilsPreiļiL AT V I J AL AT V I J AKrāslavaDaugavaHlibokajeNeveļaVjerhņadzvinskaNovopolocka PolockaVitebskaDaugavaB A LT K R I E V I J ABešankovičiDaugavaRudņateresanti, ja kāds vismaz aptuveni aprēķinātu Daugavaszivsaimniecībai tolaik nodarītos zaudējumus. Visticamāk,ka Ķeguma HES būvniecības laikā tas Latvijas iedzīvotājusīpaši neinteresēja, jo lašu un nēģu zveja lielākoties bijaDaugavas lejteces zvejnieku privilēģija, kaut laši tikaķerti pat Baltkrievijā. Bet kas tad notika ar plostiemDaugavā? Pēc 1920. gada to pludināšana no Krievijastika pārtraukta, iespējams, tas bija viens no iemesliem,kas Latvijai lika izšķirties par Ķeguma HES būvniecību –joprojām vislielāko projektu, kuru Latvija uzsākusi un pabeigusipēc savas iniciatīvas.20.gadsimta sākumā doma par elektrifikāciju satrauca visuvalstu vadītājus, arī Krievijas caru Nikolaju II, krietni pirmstā saukto Iļjiča spuldzīšu parādīšanās, tādēļ jau 1912. gadātika izvērtēts Daugavas hidrotehniskais potenciāls un ASVeksperti atzina, ka uz Daugavas tikai Latvijas teritorijā vienvarētu uzbūvēt 7–9 HES ar samērā nelielu devumu; Baltkrievijasenerģētiskais potenciāls izrādījās daudz nabadzīgāks.Tomēr šos plānus izjauca Pirmais pasaules karš. Latvijasamērā ātri atkopās, un 1936. gadā tika uzsākta Ķeguma HESbūve, ko pabeidza 1940. gadā, atmetot ideju par kuģošanasslūžām, bet izveidojot augstu un funkcionēt mazspējīgu zivjuceļu, tādējādi lašu populācijas dzīves apstākļi Daugavā tikasabojāti. Tomēr pēdējo triecienu deva Pļaviņu HES darbībasuzsākšana 1968. gadā un Rīgas HES pabeigšana 1975. gadā –nu ceļojošās zivis tālāk par Doles salu vairs netika. Daugavaszivsaimniecībai nodarītie zaudējumi tiek kompensēti ar zivjumazuļu atražošanu, kā arī ar enerģētiķu veiktajām iemaksāmZivju fondā, kaut gan rodas šaubas, vai šos zaudējumusvispār iespējams kompensēt. Bez tam Pļaviņu HES darbībasrezultātā, it īpaši saistībā ar grūti prognozējamiem ledussastrēgumiem, pastiprinājušies plūdu draudi Pļaviņām unJēkabpilij. Savukārt saistībā ar Rīgas HES uzcelšanu liela daļaOgres, Ikšķiles un Salaspils iedzīvotāju tagad dzīvo «mazajāHolandē» – zem HES ūdenskrātuves ūdenslīmeņa –, kurmitruma režīmu polderētajās platībās nodrošina daudzassūkņu stacijas.Vieniem plūdi, citiem miersPēc Daugavas HES kaskādes pabeigšanas Rīgas iedzīvotājusvairs neuztrauc ledus iešana Daugavā un netraucē pavasarapali. Daudzi Ogres iedzīvotāji nav tik priecīgi, kaut gan arīpaši lielā mērā vainīgi, applūstošās un riskiem pakļautāsteritorijās būvējot dzīvojamās mājas, jo zeme dārziņuierīkošanai un nelielu vasarnīcu celšanai parasti tikapiešķirta tieši ganībās vai pat slapjās pļavās, kuras regulāriapplūst. Līdzīga situācija izveidojusies pie Daugavpils, kurdārziņu teritorijās šopavasar cilvēki iepazina īstus plūdus.Dārziņi ierīkoti arī Daugavpils HES kādreizējā būvbedrē,kas astoņdesmito gadu beigās netika līdz galam izrakta.Tāpēc uz jautājumu, vai Daugavas HES kaskāde ir pabeigta,atbilde būtu tikpat izvairīga kā par Rīgu. Jāatzīst, kaarī Latvijā nav līdz galam nomirusi doma par DaugavpilsHES pabeigšanu videi draudzīgākā veidā. Tomēr pret DaugavpilsHES būvniecību ir gan vides, gan ekonomiskie iebildumi.No vides aspektiem tā ir ainavisko Daugavas lokulielā nozīmība, kas nepieļauj to appludināšanu, bet noekonomiskā viedokļa svarīgs arguments pret DaugavpilsHES būvniecību ir HES ūdenskrātuves augšgala iestiepšanāsBaltkrievijas teritorijā; par zaudējumiem Baltkrievijaibūtu jāsniedz adekvāta kompensācija, un tas ievērojamisamazinātu iespējamos HES ekonomiskos ieguvumus.Diez vai Baltkrievija apmierinātos tikai ar jaunizveidotoierobežota garuma kuģu ceļu pāri abu valstu robežai.VIDES VĒSTIS28 VASARA/02/2013