DABAŽogus dabas vērtumiem apkārt nelika, bet pārkāpumi, protams,notika – malumedniecība, zvejniecība... Inspektoriempirmajos gados bija darba pilnas rokas, bet citādinevarēja – sabiedrība bija jāaudzina. Par maluzvejniekuķeršanas piedzīvojumiem Gaujas nacionālajā parkā varētuveselu grāmatu sarakstīt. Sevišķi uzdarbojās tā sauktie«elektriķi» – bandas, kas zivis nekaunīgi sita ar elektrību.Arī klintīs gravētāju netrūka – kā pierādījums tam uzalu sienām vēl joprojām skatāmi neskaitāmie uzraksti«Zģes bil...». Pamazām inspektori kļuva ne tikai par dabassargātājiem, bet arī par izglītotājiem: lasīja lekcijas skolās,organizēja talkas, pavadīja ekskursantu grupas, uzstājāsradio un televīzijā. Pirmajā desmitgadē padarīts tika ļotidaudz. Gaujas nacionālā parka aprises skaidri iezīmējāslatviešu sirdīs un prātos, atraisot tos zaļākas domāšanasvirzienā.Rāmums darbu tecējumāNevar nepieminēt milzīgo triecienu, ko piedzīvoja Gaujasnacionālais parks 1983. gadā – sabrūkot Krimuldasiekaru tiltiņam, gāja bojā seši cilvēki. Direktors G. Skribatika atstādināts no amata, un darbā pieņēma pat divusdrošības inženierus, kas raudzījās, lai infrastruktūravisur būtu kārtībā. Toreiz nojauca ļoti daudz tiltu, kurinebija slikti, bet bija grūti pārbaudāmi, līdz ar to drošībugarantēt nevarēja. Tomēr izdevās saglabāt iekaru tiltu pieZvārtes ieža, kas bija tieši tādas pašas konstrukcijas kāsabrukušais. Šie bija tādi piebremzētie gadi. Gaujas NPdirektore līdz 1990. gadam bija iepriekšējā Gaujas NPdirektora vietniece, pēc izglītības arhitekte Inese Grundule.Parkā strādāja botāniķis, zoologs, etnogrāfs, kurinodarbojās ar pētniecību, inventarizāciju, taču nopietnasinfrastruktūras izveide apstājās.Foto: Leonards Birzmalis.Foto: Valda Indrēvica.Amata rudenī.Gaujas nacionālajā parkā ietilpst Gaujas senielejas krāšņākaisposms 93,5 km garumā no Valmieras līdz Murjāņiem, kur tāplūst pa plašu senieleju. Senielejas platums šeit ir 1–2,5 km,bet maksimālais dziļums pie Siguldas – 85 m. Gaujas senielejasākusi veidoties pirms 370–300 miljoniem gadu, t.i., devonaperiodā. Šajā laikā Gaujas un tās pieteku krastos ir radušiessmilšakmeņi. Lielākie smilšakmens atsegumi ir Sietiņiezis,Ērgļu klintis, Sarkanās klintis, Zvārtes un Ķūķu ieži. Aptuvenipirms miljons gadiem, kad notika ledāju pārvirzīšanās, šeitsanesti laukakmeņi, grants un māls. Pēdējā lielākā pārveidesenielejā notikusi pirms 12–13 tūkstošiem gadu, kad, ledājamatkāpjoties, tā kušanas ūdeņu sanesumi izveidoja pašreizējosenieleju. Tieši iežu atsegumi un reljefa formu dažādībair parka gleznaino ainavu veidotāji. Savukārt bioloģiskāsdaudzveidības uzturētājas ir Gaujas un tās pieteku vecupes arļoti daudzveidīgu floru un faunu.Gaujas nacionālajā parkā atrodas divas trešdaļas no visāmLatvijas alām, kas ir nozīmīgas sikspārņu ziemošanas vietas.Parka ainavu bagātina vairāk nekā 500 kultūras un vēsturespieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas,ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie unarhitektūras pieminekļi. Par Gaujas krastu apdzīvotību liecinasenie pilskalni, daudzās apmetnes un kapulauki. Šeit ir lielākaispilskalnu blīvums, kāds zināms Latvijā tik nelielā teritorijā. Kādažas no nozīmīgākajām kultūrvēsturiskajām vērtībām varminēt Krimuldas baznīcu un mācītājmāju, Krimuldas muižu,Turaidas muzejrezervātu, Ungurmuižu un Straupes pili.GNP smilšakmens.Turpinājums žurnāla nākamajā numurā.Gaujas nacionālā parka svētku programma uz 4. vāka!VIDES VĒSTIS 13VASARA/02/<strong>2013</strong>
VĀRDSAnitra Tooma;Viļņa Skujas un GNP arhīva bildesLatvijas vēsturē mežzinātņu doktorsun staltbriežu pētnieks GunārsSkriba ir īpašs cilvēks – viņš ir pirmaisGaujas nacionālā parka direktors.Ciemos pie viņa braucāmpa maziem Līgatnes lauku ceļiemuz bākai līdzīgu mājokli. Kādreizšeit bija staltbriežu dārzs 600ha platībā, un arī tagad no otrāstāva augstumiem mežmalā redzpavīdam kādu rudu brieža muguru,bet mājas ceļa galā ganās baltasgovis. 2011. gadā Valsts prezidentsAndris Bērziņš Gunāram Skribampasniedza sen pelnīto TrijuZvaigžņu ordeni – par staltbriežuizplatības areāla paplašināšanuun ieguldījumu dabas aizsardzībā,medību saimniecības attīstībāun mežzinātnē. Patlaban GunārsSkriba dzīvo samērā noslēgti,sazvanīt viņu nav viegli, tikai arMāra Mitrevica ieteikumu tiekulīdz šai sarunai. Viņš ir reālists,svešus nopelnus sev piedēvētneļauj un arī to, ko paveicis, vērtēpieticīgi.PIRMAIS PIRMĀ NACIONĀLĀ PARKA DIREKTORSKā jūs kļuvāt par pirmo Gaujas nacionālā parka direktoru?Man bieži vien nepelnīti piedēvē to, ka nacionālo parku esmu izveidojises, bet patiesībā manu nopelnu tur maz, vienkārši liktenistā iegrozīja. Es pēc būtības esmu mežkopis un Siguldā nonācunejauši, pat negribot. Runas par to, ka Latvijā vajadzētu veidotnacionālo parku, sākās 70. gadu sākumā. Tolaik es biju Jaunjelgavasmežrūpniecības saimniecības direktora vietnieks. 1973.gada rudenī pēc Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijasikmēneša sanāksmes ministrs Jānis Vanags mani paaicināja savākabinetā un piedāvāja man kaut ko pavisam nesaprotamu: «Vai tunegribi nākt strādāt uz nacionālo parku?» Toreiz mēs, padomjupilsoņi, par tādu nacionālo parku vispār neko nezinājām, tikaipa ausu galam dzirdējuši bijām. Padomju Savienībā bija daudzrezervātu, no Belovežas rezervāta briežus uz Latviju vedām. Betto, kas ir nacionālais parks, neviens tā īsti nezināja. Jāteic, ka patsministrs jau arī diez ko nezināja, sak, pavēlēts dibināt, un viss.Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijai bija uzdots kaut kodarīt, un viņi meklēja kadrus. Es toreiz neko neatbildēju, pārbraucumājās, parunāju ar sievu, un mēs nolēmām, ka nekur projāmno Jaunjelgavas, kur mums ir labs darbs un dzīvoklis, stabilsMRS, neiesim. Tā noklusa visa tā lieta. Kāds pusgadsbija pagājis, kad pēkšņi pie manis uz Jaunjelgavu atbraucagandrīz vai delegācija ar toreizējo Dabas aizsardzībasdaļas vadītāju Aivaru Siliņu priekšgalā un sāka atkal par toparku runāt. Es arī šoreiz vēl neko konkrēti neatbildēju,sak, jābrauc skatīties, kas tur ir. Aizbraucu toreiz uz Siguldu,kad ievas ziedēja, nekā vairāk jau ko redzēt nebija –tikai tas skaistums. Vārdu sakot, pēc otrā piegājiena viņimani pielauza.Kas jūs pievilināja – labāki dzīves apstākļi, lielāka alga,gods?Es nezinu… Gods? Man tagad jāsāk domāt, kas mani varējapievilināt… Vēlāk uzzināju, ka daudziem bija piedāvātsvadīt nacionālo parku, bet nevienu nebija piedabūjuši.Toreiz jau bezdarba nebija, visiem bija sava darbavie-VIDES VĒSTIS14 VASARA/02/<strong>2013</strong>