VV_2013_143

DABAĒrgļu klintis.Gleznotājkalnu vai pa Paparžu gravu ap Siguldaspilsdrupām tika aizvirzīta uz ainaviski daudz neitrālākoGanu ceļa gravu.Gan likumdošana, gan parka darbinieku diezganasā nostāja veidoja atšķirīgu, dabu nenoplicinošusaimniekošanas sistēmu. Parka teritorijā mežuapsaimniekošanu sāka veikt citādi, pārtrauca kailcirtes,meži pamazām kļuva dabiskāki, jo īpaši rezervātu zonās,kur ciršana nenotika vispār. Parka teritorijā sākumāpilnībā aizliedza medības, atļaujot regulēt tikai todzīvnieku skaitu, kuri rada postījumus mežsaimniecībāun lauksaimniecībā, proti, aļņus un mežacūkas.Jau pirmajā parka vasarā Gaujas krastos tika izvēlētas17 vietas, kur ierīkot ūdenstūrisma apmetnes, lai telšubūvēšana un ugunskuru kurināšana nenotiktu stihiski,kā tas bija līdz šim, un arī atkritumi nebūtu izmētāti, kurpagadās, bet koncentrētos apmetnēs, kur tos vieglāksavākt. Pie populārām skatu vietām izbūvēja skatu platformasun kāpnes, ierīkoja autotūristu apmetnes.Tad sākās audzinošais un izglītojošais darbs: sāka izdotinformatīvos materiālus, parkā tika radītas iespējastūrisma maršrutu plānošanai, sākās arī audzinošais unizglītojošais darbs: sāka izdot informatīvos materiālus,telšu vietas ar ugunskuriem drīkstēja ierīkot tikaiapmetnēs tam paredzētajās vietās, pretēji iecienītajaimodei apmesties, kur pagadās. Sabiedrība tika aicinātaneskrāpēt klintīs uzrakstus, nelauzt kokus un neplūktvisu, kas dabā ieraudzīts, nepiegružot teritoriju. PieFoto: Leonards Birzmalis.apskates objektiem, sekojot Siguldas senajām tūrismatradīcijām, tika ierīkotas laipiņas, tiltiņi, platformas, parkasimboliskajās krāsās ieturēta norāžu un informācijaszīmju sistēma.Domājot par faunas daudzveidību, radās ideja ierīkotLīgatnes parku ar dzīvniekiem, piemēram, mežacūkām,staltbriežiem. Pēdējie savvaļas brieži Gaujas NP teritorijābija iznīkuši pirms vismaz tūkstoš gadiem. Vidzemē arīto nebija. Staltbriežus parka darbinieki Gunāra Skribasvadībā pārveda no Kurzemes. Līgatnē pamazām sāka veidottaciņas, voljērus, kuros ievietoja nebrīvē dzimušusun iedzīvotāju atvestus dzīvniekus. Cepurīšu kalnā tapatornis, no kura pavērās skats uz senieleju. Pamazām šī vietakļuva par iecienītu atpūtas vietu tūristiem.Šādas atpūtas vietas parka teritorijā tika veidotas ganar izglītojošu funkciju, gan arī ar nedaudz maskētustratēģiju, proti, lai cilvēkiem patiktu tur uzturēties unizbaudīt dabu, taču nebūtu vilinājuma spert soli sāņus nolabiekārtotās takas, lai gan tur, mežos, slēpās tie vērtīgākiedārgumi... Ar ierīkotās infrastruktūras palīdzību tūristuplūsmas pamazām tika koncentrētas konkrētās vietās,noņemot spiedienu no vērtīgākajiem dabas nostūriem, tātos saglabājot neskartus.Trepītes GNP.Foto: Mārtiņš Zīverts.VIDES VĒSTIS12 VASARA/02/2013