VV_2013_143

VIDRŪPEPĒTA BALTIJAS JŪRASEKOSISTĒMAS STĀVOKLIElvita Eglīte, Juris Aigars,Latvijas Hidroekoloģijas institūtsOkeānu un jūru ekosistēmās līdzsvars starp fizikālajiem, ķīmiskajiemun bioloģiskajiem faktoriem ir ļoti trausls, bet tas nodrošinaekosistēmu pastāvēšanu un to spēju sniegt naudā neaprēķināmuseko-pakalpojumus, pie kuriem mēs esam pieraduši un uzskatāmpar pašsaprotamiem. Tomēr pēdējo 100 gadu laikā okeānu unjūru ekosistēmas ir pakļautas būtiskām klimata un antropogēnāsiedarbības izmaiņām, kas visskaudrāk izpaužas piekrastes zonās,kur antropogēnā ietekme ir vistiešākā. Tas attiecas arī uz mūsureģionu, jo Baltijas jūras sateces baseina teritorijā dzīvo 85 miljonirelatīvi pārtikušu cilvēku, un tas nozīmē lielu dabas resursupatēriņu un ietekmi uz Baltijas jūru.Visvairāk Baltijas jūras ekosistēmu apdraud jūras transportapieaugums, piesārņojums ar bīstamajām vielām, bioloģiskāsdaudzveidības samazināšanās un invazīvās sugas. Bet galvenaisBaltijas jūras apdraudējums ir barības vielu, t.i., slāpekļa un fosfora,slodzes pieaugums, ko ietekmē cilvēku skaita un resursu patēriņapieaugums, kā arī videi nedraudzīga lauksaimniecības prakse. Tasveicina eitrofikāciju, kas, burtiski tulkojot, nozīmē ‘labi barots’, betšajā gadījumā gan varētu runāt par pārbarošanu. Tās apmērus varraksturot ar aļģēs sastopamā pigmenta hlorofila a koncentrācijuūdenstilpēs. Baltijas jūras zonas ar augstu hlorofila a koncentrācijuir pakļautas skābekļa deficītam, izmaiņām sugu relatīvajā sastāvā unizplatībā, atstājot paliekošu negatīvu ietekmi, un tas ir satraucošine tikai lokālā, bet arī globalā merogā (1. attēls).Pienākumi paģēr tēriņusValstis ap Baltijas jūru ir vienojušās īstenot vides aizsardzībaspasākumus gan starptautisku līgumu, gan ES direktīvu ietvaros.Latvijai nepieciešams veikt investīcijas ūdenssaimniecībasinfrastruktūras objektos aptuveni 695 miljonu latu vērtībā, un šoobjektu uzturēšanai turpmāk vajadzēs aptuveni 100 miljonu latugadā. Tā kā izmaksas ir ļoti lielas, tad, plānojot veicamos pasākumus,būtiski ir uzlabot informācijas ticamību un izmantot pēc iespējasprecīzāku plānošanas instrumentu. Pašlaik pieejamā informācijapar ekonomiskajiem ieguvumiem un zaudējumiem liecina, ka videsinvestīciju un infrastruktūras uzturēšanas izdevumi var atšķirtiespat par 50 miljoniem latu gadā. Šo atšķirību cēlonis ir neprecīzinovērtētās jūras ekosistēmas pašattīrīšanās spējas. Tā rezultātā vainu mēs nepārdomāti veicam pasākumus vides stāvokļa uzlabošanai,bet nesasniedzam nosprausto mērķi, vai arī sasniedzam mērķi,pamatīgi pārmaksājot. Abos gadījumos jātērē vairāk līdzekļu nekānepieciešams, turklāt nereti – pat nesasniedzot mērķi.1. attēls. Hlorofila a koncentrācija Eiropas jūrās.Avots: JRC, http://emis.jrc.ec.europa.euLai lieki nešķērdētu naudu pasākumiem, no kuriem navliela labuma, ir jāuzlabo plānošanas instruments jeb modelis,kas dod iespēju prognozēt ekosistēmas reakciju uzdažādiem vides stāvokļa uzlabošanas pasākumiem, kāarī prognozēt klimata pārmaiņu ietekmi uz šo pasākumuefektivitāti. Tāpēc Latvijas Hidroekoloģijas institūtsERAF programmas ietvaros 2010. gadā uzsāka projektu«Rīgas līča ekosistēmas funkcionālā modeļa izstrādeefektīvas nacionālās politikas Baltijas jūras aizsardzībainodrošināšanai un ilgtspējīgas ekosistēmas izmantošanasveicināšanai» jeb LIMOD. Projekta ietvaros ir plānotsuzlabot 2002. gadā izstrādāto Rīgas līča bioģeoķīmiskomodeli, kā arī iegūt trūkstošo informāciju par nozīmīgākodabas procesu intensitāti Rīgas līcī.Rīgas līcī, līdzīgi kā citās jūru ekosistēmās, ļoti liela nozīmeir ekosistēmas iekšējiem procesiem. Šī modeļa ietvaros tiekanalizēti galvenie procesi, kas nosaka slāpekļa un fosforasavienojumu iekšējo apriti, transformēšanu un izvadīšanuno sistēmas (2. attēls), kā arī šos procesus ietekmējošiefaktori. Jaunais modelis tiek veidots uz iepriekš izstrādātamodeļa bāzes (Savchuk, 2002), būtiski uzlabojot modeļavertikālo izšķirtspēju, jo iepriekš izmantotais modelisizšķīra tikai divus slāņus, kas nedeva iespēju precīziprognozēt izmaiņas procesos, kuru kapacitāte ir atkarīgano skābekļa koncentrācijas, piemēram, denitrifikācijasprocesā. Denitrifikācija ir izšķīdušo neorganisko slāpekļasavienojumu transformācija sedimentos par gāzveidaVIDES VĒSTIS30 VASARA/02/2013