VV_2013_143

GRĀMATU APSKATS«Apceres par Latvijas pilskalniem»Juris UrtānsIzdevniecība «Nordik», 2013; 224 lpp.VIDES VĒSTIS54 VASARA/02/2013Izcila grāmata, kas īpaši patiks tiem, kuri katrā stāvākā kalnā ar plakanu virsmu mēģina atpazītagrāk nezināmu pilskalnu. Juris Urtāns ir mūsdienu izcilākais pilskalnu pētnieks, turklātapskaužami ražīgs autors – viņš sarakstījis jau septiņas grāmatas par šo tēmu, un šovasarizdota arī grāmata par Slates pilskalnu. «Apceres par Latvijas pilskalniem» ir visaptverošagrāmata, kurā apskatīti dažādu pilskalnu likteņi līdz pat mūsdienām, kad pa tiem aizvienbiežāk siro mantrači, kas pamanījušies daudzus pilskalnus izrakņāt, bet vienu pat nostūmušiar buldozeru! Šajā grāmatā Juris Urtāns ievietojis agrāk pa dažādiem izdevumiem izkaisītusun tagad papildinātus rakstus, kā arī tādus, kas iepriekš nav bijuši publicēti. Lielākā daļa, t.i.,18, aprakstīto pilskalnu atrodas Latgalē, kas autoram ir mīļākais novads, vēl viņa uzmanībuizpelnījušies četri pilskalni Vidzemē, četri Kurzemē un viens Zemgalē.«Megalīti. Pasaule. Latvija»Valdis Segliņš«LU akadēmiskais apgāds», 2012; 440 lpp.LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors, ģeologs, daudzu ekspedīcijudalībnieks Valdis Segliņš apjomīgajā pētījumā «Megalīti. Pasaule. Latvija» skaidromegalītu jēdzienu, apraksta visā pasaulē konstatēto megalītisko objektu un būvju veidus,kā arī reģionālās atšķirības.Par megalītiem (no grieķu megaz liqoi – lielie akmeņi) dēvē ievērojama izmēra akmeņukrāvumus, akmeņus un to grupas, kuru izcelsme lielākajā daļā gadījumu šķiet mākslīga,bet tieši nav noskaidrota. Kā senie cilvēki kaut ko tādu spējuši paveikt – tas joprojāmnav neapstrīdami noskaidrots.Grāmatai ir trīs daļas: pirmā iepazīstina ar liecībām par pašu senāko kultūru un akmensapstrādi, otrā izseko cilvēku migrācijām un megalītu attīstībai, kā arī sniedz ieskatumegalītu atšķirībās, daudzveidībā un savdabībās, bet trešā daļa veltīta megalītiemLatvijā. Valda Segliņa sarakstītā grāmata akmeņu pētnieku aprindās Latvijā tiek vērtētaļoti kritiski. Oponenti saka, ka vismaz trešajā nodaļā 90% rakstītā ir muļķības. Pats autors 15.nodaļu par megalītiemLatvijā, kā juzdams, sāk ar vārdiem: «Tas, protams, ir pilnīgs neprāts mēģināt rakstīt par megalītiem Latvijā, neizsaucotiznīcinošu kritiku vai līdzcietīgu klusēšanu.» Lai nu kā – šis izdevums iecerēts gan kā pārdomas un diskusijas raisošsmateriāls vēsturniekiem, dabas un novadu pētniekiem, kā arī visiem, kas interesējas par aizvēsturi un tās pieminekļiem,gan kā atbalsts turpmākos šādu pieminekļu meklēšanas un atpazīšanas pētījumos.«Cilvēks un daba: Engures ekoreģions»Māra Kļaviņa un Viestura Meleča redakcijā«LU Akadēmiskais apgāds», 2013; 423 lpp.Vai zināji, ka, lai izmērītu jūras ūdens piesārņojumu, pēta divvāku gliemeņu sirds ritmu,vai to, ka govju gatves varētu iekļaut kultūrvēstures taku maršrutos? Šī ir ļoti interesantaun daudzpusīga grāmata, kuras mērķis ir izvērtēt Engures ekoreģiona (teritorija ap Enguresezeru no jūras līdz pat Vandzenei, Laucienei, Cērei rietumos) dabas daudzveidībuun nākotnes perspektīvas, apkopojot neatkarīgus, tostarp ilgstoši veiktus pētījumus.Grāmatā ievietoti dažādu autoru raksti par dažādām tēmām, piemēram, ekoreģionaģeoloģisko uzbūvi, augiem, kukaiņiem, zivīm, putniem, mežiem, zālājiem, ūdeņiem u.c.Atsevišķi aplūkota Engures jūrskolas un Engures muižas vēsture un ietekme uz reģionaattīstību. Šī nebūs viegla, populārzinātniska lasāmviela, bet nopietnu, zinātnisku rakstuapkopojums šās jomas speciālistiem, tomēr klāt pievienotie grafiki, diagrammas,kartes, sugu saraksti, apkopotie secinājumi ļaus daudz ko jaunu uzzināt arī «parastam»cilvēkam saprotamā valodā. Grāmatā aprakstītas dažādas pētniecības metodes, kasvarētu būt interesantas jebkuram dabas mīļotājam. Arī attiecīgā reģiona iedzīvotājam vaidabas draugam šis varētu būt gana saistošs materiāls savu zināšanu papildināšanai. Topošajiem ģeogrāfijas, ģeoloģijasun jo īpaši bioloģijas speciālistiem grāmata varētu būt noderīga, jo satur konkrētus faktus par konkrētām vietām.Grāmatas lasīja: Julita Kluša un Anitra Tooma.