VV_2013_143

DARBIpieredze ar cilvēkiem, vienmēr būs atvērts komunikācijai.Tā ir cilvēka izvēle un atbildība – atvērt sevi sarunai unuzaicināt zirgu piedalīties šajā kopā būšanas pieredzē.Gadās, ka cilvēki, paši to nemanot, ir iemācījuši zirgam«aizvērties» un vairs nemeklēt ciešāku saikni ar cilvēku,tāpat kā mēs paši nereti esam sevi aizvēruši un noslēgušipatiesi dziļām un atklātām attiecībām citam ar citu.Ja cilvēks ir sasniedzis saskarsmi ar zirgu dvēseles līmenīun mentāli un emocionāli ir kļuvis par vērā ņemamu unuzticamu sarunu biedru zirga vērtējumā, viņam ir viss,ko vajag. Pārējais vairs ir tikai saruna, kuras laikā ar zirgudalāmies kopīgajā telpā, laikā, enerģijās, emocijāsun domās un veidojam katru reizi unikālu un brīnišķīgukopā būšanas pieredzi. Savukārt, jo vairāk negludumuun nepilnību ir palicis cilvēka sirdī, personībā un arīkomunikācijas prasmēs, jo vairāk viņš ir atkarīgs nopātagas, laužņiem un piešiem.Jau vairākus gadus man ir savs zirgs – gudrs un prasīgsskolotājs, kurš parāda, ka mehāniska divu indivīdukomunikācija viņam nav vajadzīga, taču viņš jebkurā brīdīir gatavs atvērtai, dvēseliskai sarunai un kopīgās «Mēs»sajūtas pieredzei. Joprojām katra saruna man sniedz jaunasatklāsmes un zināšanas gan par zirgu, gan arī pašaipar sevi un dod iedvesmu turpināt sevis izzināšanu unattīstību. Zirgs ir kļuvis ne tikai par izjādes vai spēļu biedru,bet arī par pavadoni savas dvēseles, apkārtējo cilvēkuun pasaules iepazīšanā.Meklējot saskaņu un dabiskumu komunikācijā ar zirgu,man arvien izteiktāka kļūst vajadzība pēc harmonijas undabiskuma arī zirga turēšanā un kopšanā. Redzot, cik zirgiir sabiedriskas, inteliģentas un emocionālas būtnes, manvairs nav pieņemama zirga turēšana ierobežotā, nelielātelpā, izolēti no saskarsmes ar citiem zirgiem, atrauti no iespējasbrīvi pārvietoties un izvēlēties savu ēšanas, atpūtas, rotaļu un cituikdienas nodarbju ritmu. Apjaušot šo dzīvnieku apbrīnojamo jutībuuz vissmalkākajām enerģijas un ķermeņa valodas niansēm, arvienmazāk redzu pamatojumu izmantot tik ierastos un daudz pielietotoskomunikācijas palīglīdzekļus – trenzes, laužņus, piešus u.c. Vienmanas vēl pilnībā neizkoptās sarunas prasmes rada nepieciešamībuizmantot dažus palīglīdzekļus – apaušus, pavadas un vieglusteku. Uzzinot arvien vairāk par zirga anatomiju, fizioloģiju, viņabioloģisko, dabas noteikto dzīvesveidu un uzvedības paradumiem,ir radusies izpratne par to, kāda aprūpe, barošana un kopšanašim dzīvniekam būtu vispiemērotākā un cik kļūdaini cilvēciskuapsvērumu un ērtību, kā arī vēsturiski veidojušos tradīciju unpārpratumu vadīti ir daudzi tradicionāli pieņemtie zirgu turēšanasparadumi.Zirga ienākšana cilvēka dzīvē nenoliedzami maina ne tikai cilvēkadzīves ritmu un paradumus, bet arī pasaules skatījumu un uztveri.Cilvēkam atliek vien tam ļauties un atvērt sevi sarunai. Jo vairākmēs būsim gatavi ieklausīties, sadzirdēt un saredzēt, jo skaistākaun pilnvērtīgāka kļūs mūsu saskarsme ar šiem dzīvniekiem unbagātāka mūsu dzīves un dvēseles pieredze.Agrita ŽunnaPublicējas portālā zirgam.lvRaksts tapis sadarbībā ar Jauno jātnieku skolu www.latvianhorses.lvJauno jātnieku skolas sporta centrā Inčukalnā 20. un 21.jūlijā notiks Vislatvijas zirgu dienas, kur būs iespējamsiepazīt zirgus kā draugus, komandas biedrus, palīgusārstnieciskajā terapijā, kā arī vērot dažādas jāšanassporta disciplīnas (konkūrs, iejāde, pajūgu braukšana)un daudzveidīgās zirgu šķirnes.Foto: Māra Grēve.Pastaiga Kolkas pludmalē.VIDES VĒSTIS 47VASARA/02/2013