LATVIJAS - DSpace

98
slavu pirmvaluodas stāvoklis līdz gala
intonāciju tipu izdalīšanas ziņā itin dabiski pielīdzināms
stāvuoklim.
zilbes sarukšanas laikmetam
leišu valuodas
82. §. Tā sauktuo ,pilnskanību' (anaptyxis) mēs sastuopam ari
dažās latviešu valuodas -nieku izluoknēs, par kuo mēs jau pārliecinā-
jāmies apskatuot pirmvaluodas -or-,
-ol- etc. refleksus šinī valuodā
(sal. 30., 35. §§); turklāt mēs vēl nuovēruojām, ka uotrais, svarabak-
tiskais patskanis ieruodas nasaja un sekuojuošā līdzskaņa starpā tāpat pie
kāpjuošas, kā ari krītuošas savienuojumā intonācijas, sal. piem.: dàrags,
närästs, gàlâds, sālāds, sālāms, gālāva, vàrana etc. blakus kuopēji latv.
dārgs, nārsts, gâlds, sâlds, salms, gâlva, vārna || vafna etc. Jàduomâ,
kā »pilnskaniba* (anaptyxis) vispirms ir attīstījusies -äf-, aï-, -ëf-, ë/- tipa
savienuojumuos, t. i. zilbēs ar kāpjuošu tuoņa tīpu, tādēļ
nuosacījumi še ir izdevīgāki
ka fonētiskie
likvidas garuma dēļ. Latviešu valuodā šuo
pieņēmumu apstiprina ari Penkules izluoksnēs dati, juo
tur svarabak-
tiskais patskanis zināmā stāvuoklī ieruodas kāpjuoši intonētuos savie-
nuojumuos; uz analoģijas pamata viņš tad varēja ieviesties ari savie-
nuojumuos ar krītuošu tuoni: -âr-, âl-, -êr-, ēl-, kā mēs tuo nuovēruojām
citās latviešu -nieku izluoksnēs. Ja mēs pieņemam priekš slavu pirm-
valuodas divējādu intonāciju tipu eksistenci, kāpjuošu un krītuošu,
vienlīdzīgi ar leišu valuodu,
tad mums tēluojas acu priekšā šādi krievu
,pilnskanlbu* savienuojumu: -oro-, orô- etc. prototipi: *
vöfnös,
*
vôrnâ etc. Pirmā
piemērā, pie kura tipa pieder tikai vīriešu kārtas
vārdi (ôopoflâ ir izņēmums, apšaubāms leišu un latviešu vārda ,barzdā'ļļ
,bârzda' vietnieks, sal. Endzelin, 88. XXVII, 330) ar n. sg. galuotnēs
sarukšanu, resp. gala zilbes pazušanu un zilbes ruobežas pārvietuoša-
nuos augstuma un spēka maksimums vārdā * vofn-b pārgāja uz pirmuo
diftongiskā savienuojumā elementu un vienkuopus ar tuo aiz šī elementa
īsuma ieradās svarabaktiskais ö likvidas un sekuojuošā līdzskaņa starpā
(gluži pretēji —
Tore Torbiörnsson'a duomām 88. XX, 124 —148) -of
—> örö: BôpoHTï. Latviešu valuodā, kur ö pārvērtās par ā, šis beidza-
mais pagarinājās un, pārnesuot balsa apex'u, pārveiduoja savienuojumu
-ar- par -âr-: (kuô)-vârn(i)s blakus leišu ,va/"nas'.
tuonīguos -ā-celmuos, galu zilbes sabrukšana nenuotikās,
Uotrā piemērā, oksi-
*
bet uzsvaram
pārvietuojuoties uz vārda sākuma pusi, ieradās kāpjuošs tuoņa tips (kā
tas tamlīdzīguos gadījumuos ir nuovēruojams latviešu, serbu un lielākā
daļā Kauņas guberņas augstiešu izluoksnēs un zemiešu dialektā): *
vofnā.
Aiz diftongiskā savienuojumā patskaņa īsuma minētuos nuosacījumuos
ļuoti viegli varēja attīstīties svarabaktiskais ö likvidas un sekuojuošā
līdzskaņa starpā (gluži tāpat, kā dažās latviešu valuodas izluoksnēs),
— 94 —