Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
uzsvara pārvietuošanās un vārda gala zilbes sarukšana ir vispārīga<br />
parādība minētās valuodās, vispārīgām jābūt viņās —<br />
ari sekām<br />
into-<br />
nācijas pārgruozīšanās vienā un tai pašā virzienā, sal. latv.: nārsts,<br />
kriev. HÔpocrb, serb. —<br />
nrījest, vārgs Bôporb<br />
—<br />
—<br />
vrâg, dārgs<br />
— —<br />
— drag, (kuJ)-vârn(i)s BÔporrb vrân etc. blakus leišu<br />
nafštas, vafgas,<br />
vafnas etc.<br />
levēruojams ir apstāklis, ka visi neapšaubāmie attiecīgie piemēri<br />
ar krītuoši intonētu tuoni, t. i. krievu savienuojumi -oro-,<br />
-ôlo- pie-<br />
der pie vīriešu kārtas, pruoti, pie tādiem vārdiem, kuri n. sg. pie<br />
uzsvērtas saknes zilbes ir saraukuši gala zilbi, sal. bez pieminētiem vēl<br />
piemērus: (nuo)-pēlns<br />
vlâk, sâlts —<br />
—<br />
—<br />
— [nojiÔH-b]<br />
plïjen,<br />
chlâd, sâlds —<br />
(ûz)vâlks —<br />
cdnoĶ-b<br />
(šaltas), sa/dùs. Attiecīgie kuopigie piemēri<br />
—<br />
blakus leišu: pe/nas,<br />
ar -ère- nesaskan kārtas<br />
ziņā, ja atskaitām vārdu „vlrzis" (parasti pl. tantum virži) —<br />
Bēpecb<br />
vrijes, blakus leišu (viržai); ar -ēle- savienuojumu kuoplgu piemēru<br />
pavisam nav. Pie kāpjuošā tuoņa savienuojumiem: -oro-, -olô- pieder<br />
piemēri, sastāvuoši nuo sieviešu jeb nekatras kārtas pl.<br />
—<br />
tantum lietu vār-<br />
diem ar nesabuojātu gala zilbi. Ka ari daži nuo viņiem ir pārvietuo-<br />
juši uzsvaru uz vārda sākuma pusi, tuo mums apliecina nedabiskais<br />
vārda priekšpēdējās zilbes uzsvērums krievu valuodā, piem.: BopôHa,<br />
KopÔßa, BopôTa etc. blakus dabiskajiem oxytona: rojioßâ, èopoM, Bopoïâ<br />
etc. Aiz tā iemesla (t. i. uzsvara pārvietuošanās) viņiem latviešu valuodā<br />
ir kāpjuoši intonēta saknes zilbe, sal lātv. vārna ļ| vafna, kriev. BopôHa,<br />
serb. vräna, [balts —<br />
[delna —<br />
— klāti,<br />
-naflöHb<br />
malt —<br />
h3t><br />
délna, kalti, malti. —<br />
6epé3a —<br />
*<br />
— mieti<br />
Piemēri<br />
brèsa, vērt —<br />
tiek pievests vārds o-nēHb,<br />
— bläto],<br />
ÂOjiôHb] un —<br />
[salms<br />
— —<br />
darbības vārdus: kalt<br />
släm],<br />
KOJiÔTb<br />
ļļ mlîjeti, blakus leišu: vārna, baltas,<br />
ar -erē- nesakrīt kārtas ziņā: bērzs —<br />
BepéTb blakus leišu: bēržas, vērti. Ar -elē-<br />
leit. alnis,<br />
kam latviešu valuodā nav attiecīga<br />
vietnieka, juo ,alnis* (Ulmaņa vārdnicā ,alnis') tiek skaitīts par pata-<br />
nātu vārdu, kura intonācija man persuonīgi ir nezināma. Tādējādi mēs<br />
redzam, ka uzsvara pārvietuošanās un tuoņa rakstura pārmainīšanās<br />
slavu, resp. krievu valuodā ir ne tik vien varbūtiga parādība, bet pat<br />
neapšaubāma, tādēļ tad slēdziens par divējādu intonāciju tipu eksistenci<br />
slavu pirmvaluodā un par viņu sadallšanuos attiecīguos piemēruos uz<br />
krievu ,pilnskanïbas* (no-zmorviacie) tipu pamata ir nedibināts; tamlldz<br />
tad ari uz minētuo argumentu pamata vēl ir par agru pieņemt, ka<br />
serbu saīsinātie garumi, kam tagad ir krītuošs tuonis (») atiet atpakaļ<br />
uz garumiem ar kāpjuošu intonāciju. Ar vienu vārdu sakuot, Fortuna-<br />
tova hipotese vēl ir skaitāma par nepieņemamu, nedibinātu, bet<br />
—<br />
— 93<br />
7<br />
97
![LATVIJAS] - DSpace](https://img.yumpu.com/11778577/1/190x249/latvijas-dspace.jpg?quality=85)
Change language